Vairāki satraukuma pilni Dienvidrietumu mikrorajona iedzīvotāji šonedēļ vērsušies portālā ar stāstiem par to, ka atkal apdraudēts šā rajona dīķos dzīvojošo gulbju liktenis.

"Pirmdien bija palikuši tikai septiņi gulbji, pirms tam bija desmit – divi pieaugušie un astoņi jaunie putni," pastāstīja Ilmārs Doršs. Liepājnieks uzskata, ka ir pamats uztraukumam, jo viens no pazudušajiem ir tieši pieaugušais putns. "Gulbju pāri ir ļoti uzticīgi, viņi, atšķirībā no cilvēkiem, nekad nepamet viens otru."

Visticamāk, ka putns gājis bojā, uzskata vīrietis. Esot dzirdēts stāsts, ka lielo gulbi noķēris kāds bezpajumtnieks. "To ir pavisam viegli izdarīt, šie gulbji jau vairs nav savvaļas, bet uzvedas kā mājputni, no cilvēkiem nebēg. Ja kādam ir ļauni nodomi, tos noķert nav grūti – tikai uzmet tīklu un nes prom."

Savukārt aculiecinieki zina stāstīt, ka vienu no jaunajiem putnēniem sabraukusi automašīna, kuras šoferis gulbēnu nav pamanījis. "Tas nebija tīšām, un pēc tam vīrietis kādu sazvanīja un ievainoto putnu aizveda," stāstījusi viena no aculieciniecēm.

Par trešā pazudušā gulbja likteni nekas nav zināms, un Ilmārs Doršs prognozēja, ka tas nebūs pēdējais upuris.

"Tās ir tikai cilvēku bezatbildības sekas," pārliecināts Doršs. "Te ir saliktas zīmes, ka gulbjus barot nedrīkst, par to ir rakstīts ne reizi vien, arī pats esmu gājis klāt, redzot, ka cilvēki baro putnus, un teicis, ka tā nevajag. Taču cilvēki neliekas ne zinis. Tas interesanti, skaisti, mazbērnam patīk – tādus argumentus esmu dzirdējis."

Iespējams, ka izliktās zīmes ar informāciju par gulbju nebarošanu neatrodas īstajā vietā, domā liepājnieks. "Visvairāk barotāju ir tajā dīķa pusē, kas atrodas pretī lielveikala "Baata" durvīm, taču tur zīmes nav."

Savulaik brīdinājuma zīmes tika izliktas pēc domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas iniciatīvas un ar tās gādību. Aprūpe esot Komunālās pārvaldes ziņā, portālam sacīja daļas vadītāja Zane Ģirne.

Viņa apsolīja, ka jau trešdien Dienvidrietumu dīķi tiks apsekoti, lai pārliecinātos, vai visas zīmes ir kārtībā un savā vietā, bet, ja kādas trūks, centīsies sagādāt jaunu.

Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš portālam sacīja, ka gulbju dīķi esot viņa pārstāvētās iestādes darbinieku patruļu maršrutā. Taču – "Pēdējā laikā neesam saņēmuši nekādus izsaukumus saistībā ar gulbju barošanu, kā arī patruļas laikā nav fiksēti šādi pārkāpumi," saka Vārpiņš.

Portāls vēlreiz aicina cilvēkus – esiet saprātīgi, nebarojiet putnus! Nesen arī Liepājas pašvaldība, ornitologi un dabas pētnieki atgādināja, lai pirms gājputnu gaitām gulbjus un viņu mazuļus pieradinātu pie patstāvības, tos nevajag papildus barot!

Lai pieradinātu gulbjus pie patstāvības un mudinātu tos pirms ziemas doties prom, lai pavasarī jau atkal atgrieztos, dabas speciālisti atgādina, ka putnu papildus piebarošana kaitē gan gulbjiem, gan citiem ūdensputniem. Speciālisti norāda – putnu pamatbarība ir zālājs, kā arī sīki ūdens dzīvnieki un dažādu ūdensaugu daļas, kas ūdenstilpnēs ir pietiekami, tāpēc putnus papildus barot nav nepieciešams.

Gulbju piebarošana maina putnu dabisko uzvedību un var apdraudēt to dzīvību. Piebarošana veicina to, ka gulbji nebaidās no cilvēkiem, droši nāk krastā, un šo ieradumu var izmantot arī nelietīgi ļaudis. Tāpat gulbji var sajusties apdraudēti un uzbrukt cilvēkiem, ja gulbju mazuļiem pietuvojas pārāk tuvu.

"Situācija, kad gulbji apmetas pilsētas robežās un savās ikdienas gaitās staigā pa pilsētas ielām, ir ierasta un normāla daudzās Eiropas pilsētās. Gulbjiem pilsētā vislielākais drauds ir klaiņojoši suņi, autotransports un paši cilvēki, īpaši jaunieši un cilvēki dažādu vielu ietekmē. Tādēļ nevajadzētu gulbjus pieradināt barību meklēt pilsētas ielās un pie veikaliem, jo gulbjiem pietiek ar pamatbarību, kas atrodama apkārtējā vidē. Parasti oktobra otrajā pusē jaunie gulbji jau lido.

Savukārt, kad kļūs ziemīgi laika apstākļi, pieaugušie gulbji parūpēsies par saviem mazuļiem un aizvedīs viņus uz vietu, kur būs atklāts ūdens," skaidro Latvijas Dabas muzeja ornitologs, un gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko.

Nav jāsatraucas arī par niedru izpļaušanu un krastmalas krūmāju likvidēšanu dīķu malās, kā arī atkritumu savākšanu, jo atsegtajām vietām tiek vairāk saules, līdz ar to labāk atjaunojas ūdensaugu dzinumi, kas ir gulbju barības pamatā.