Otrdien, 8.septembrī, "Valsts Nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīko izsoli 1860.gadā celtajai ēkai pilsētas centrā Lielā ielā 3. Portāls nolēma apskatīt tuvāk šā nama vēsturi un mūsdienas.

Kā zināja stāstīt vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, māja savu tagadējo izskatu ieguvusi pēc 1872.gada, kad pēc arhitekta P. M. Berči pārbūves tika vienkāršota īpašnieka Johana Karla Šneidera 1860. gadā celtās īres  mājas fasāde, kuru rotāja frontālas kolonas un pompozs frontons.

No iepriekšējās spozmes gan palikušas vien krāšņās ķeta lējuma balkonu margas, kas droši vien tapušas tepat, Štrupa vai Harmsena metāllietuvēs.

Pagājušā gadsimta divdesmitos gados māja piederējusi gan Brēmu ģimenei, gan namīpašniekam M. Davidam. Tā kā 1940.gadā īpašums nonāk Latvijas Kreditbankai, tad tajā ievietojas PSRS Sarkanās armijas apgādes kantoris ar komisāru dzīvokļiem. 1941. gada jūnija beigās lidmašīnas mērķētā, bet nesprāgusī bumba izsitusi iespaidīgu caurumu fasādes labajā pusē. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada jūnijā māju aizņem krievu armijas būvju ekspluatācijas kantoris (KEČ).

Te nu jāmin kāds smieklīgs atgadījums no tā laika. Kara laikā visu lielāko ēku bēniņos vācieši pavēlēja novietot kastes ar smiltīm un ūdens mucas – degbumbu dzēšanai. Pēc kara tās tur palika. 1945.gada vasara bija svelmaina, ūdens mucās sasmaka un smirdēja it neganti, jo to saturu "bagātināja" apakšstāvu militārās kantoristes. "Atbrīvotājām" madamām bija parocīgi bēniņus izmantot par ķemertiņu.

Kad smaka kļuvusi par spīvu, atsūtijuši matrožu darba komandu, kuri, daudz nedomājot, mucas turpat arī apgāzuši! Krietni norūgušais šķidrums pēc fizikas likuma izsūcies caur stāviem, samērcējot un padarot nesalasāmus ar ķīmisko zīmuli rakstītos dokumentus. Šādas darbības KEČ-a priekšniece uzskatījis par tīšu tautas ienaidnieku rīkotu sabotāžas aktu. Matrožu mičmanim draudējis pat karatiesas tribunāls, taču beigās karakungi nolēmuši šo no Baltijas flotes nosūtīt dienēt uz ziemeļiem.

Vairāk par mūsdienām informēja AS "Valsts Nekustamie īpašumi" Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece.

Īpašums Lielā ielā 3 ir pārņemts VNĪ pārvaldīšanā no Finanšu ministrijas 2001.gadā. Pārņemšanas brīdī bija spēkā esoši nomas līgumi ar Liepājas pilsētas pašvaldības policiju; Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi un AS "Laima".

Pēc līgumu termiņu beigām īpašums tika rezervēts Latvijas Republikas Prokuratūras vajadzībām. Tika pat izstrādāts tehniskais projekts īpašuma rekonstrukcijai un telpu pielāgošanai prokuratūras vajadzībām, taču finansējuma trūkuma dēļ prokuratūra no projekta realizācijas atteicā,s un 2006.gadā īpašums tika iznomāts SIA "Lielie mazie nami", tirdzniecības pakalpojumu un biroja vajadzībām.

2008.gada decembrī, pamatojoties uz nomnieka iesniegumu, līgums tika izbeigts. Īpašumā nomnieks bija plānojis rekonstrukciju, tāpēc bija veikta telpu starpsienu demontāžu u.c. pārplānošanas darbi.

Sākot no 2009.gada īpašums tika piedāvāts vairākām valsts iestādēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts zemes dienestam (VZD).  2014.gadā tas jau bija rezervēts VZD vajadzībām. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdz 2015.gada sākumam no VZD nebija saņemta gala atbilde, kā arī šāda īpašuma neizmantošana rada VNĪ dīkstāves zaudējumus, VNĪ valde pieņēma lēmumu īpašuma atsavināt.

Izsoles sākuma cenu 200 000 eiro ir noteicis neatkarīgs, sertificēts tirgus vērtētājs AS "BDO".