Paaugstinot dabas resursu nodokli, pieaugs arī maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Kā tas ietekmēs mājsaimniecību izdevumus nākamgad?

"Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols portālam apgalvoja, ka "iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu būtiski nemainīsies". Ja tagad vidējais cipars ir 2 – 3 eiro no cilvēka, tad "tāds tas varētu arī palikt".

Plānotais Dabas resursu nodokļa pieaugums būšot pakāpenisks, līdz 2020.gadam sasniedzot apmēram 30 eiro par tonnu, sacīja Niedols. Taču nākamajā gadā, visticamāk ap gada vidu, tiks izsludināts iepirkums un konkursa kārtībā izvēlēts jauns atkritumu apsaimniekošanas operators, tas savukārt nozīmē, ka mainīsies arī tarifs. "Vai uz augšu vai leju, to es nevaru pateikt, taču centīsimies iepirkumā ielikt tādus noteikumus, lai būtu samērīga cena un laba pakalpojuma kvalitāte".

Izmantojot iespēju, ko deva nesen Liepājā notikušais seminārs "Atkritumu apsaimniekošana Latvijā: izaicinājumi 2020. – 2030.", jautājumu par tarifiem portāls uzdeva arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktorei Rudītei Veserei.

"Dabas resursu nodokļa paaugstināšana, protams, ietekmēs kopīgo tarifu, jo tās ir kopīgās izmaksas par nešķirotu atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu. Taču tajā pašā laikā, ja iedzīvotājiem pretī tiks nodrošināts atbilstošas kvalitātes pakalpojums attiecībā uz dalīto atkritumu vākšanu, tad tas, ko viņš ielikts nešķirotajā konteinerā, šī nešķirotā atkritumu masa būs mazāka. Līdz ar to, ja cilvēks iesaistās atkritumu šķirošanā, ja viņam būs, kur likt šos sašķirotos atkritums, un par to ļoti būtu jādomā pašvaldībai, faktiski samaksa izlīdzsvarosies. Ja cilvēks negribēs šķirot atkritumus, protams, izdevumi pieaugs. Tā ir katra izvēle."

Kā skaidroja Vesere, tagad mājsaimniecības par atkritumu apsaimniekošanu maksā 0,67 % no visiem mājsaimniecības izdevumiem, un tas, kā uzskata ministrijas pārstāve, ir ļoti mazs procents.

"Palielinoties nodokļa likmei, maksa varētu aizsniegties līdz 1%, varbūt pat līdz 1,5%, kā tas ir daudzās valstīs un kas būtu pieļaujams. Taču es vēlreiz gribu uzsvērt – pieaugums būs tam, kurš negribēs neko darīt, lai šķirotu atkritumus."

Ministrija šobrīd strādājot pie tā, lai šāda iespēja iedzīvotājiem būtu, sacīja Vesere.

"Strādājam pie kritērijiem, uz cik iedzīvotājiem būtu vajadzīgi šķirošanas konteineri, jo katram, protams, nevar piebraukt klāt. Ja Eiropā tie ir 400 – 500 cilvēki, pie mums varētu būt 500 – 700, atkarībā no apdzīvotības blīvuma. Jebkurā gadījumā konteineriem ir jābūt sabalansētā attālumā – 150 – 200 metri no cilvēka. Alternatīva var būt arī lielveikali, uz kuriem cilvēki brauc iepirkties, un pie kuriem ir laukumi, kur var atstāt nevajadzīgās lietas. Tas viss ir jārisina kompleksi," uzsvēra Vesere.

Šobrīd ministrija ir izstrādājusi atkritumu šķirošanas kritērijus, taču tie ir kā ieteikumu vadlīnijas, kas pagaidām vēl nav apstiprinātas ar likumu.