Staigājot pa Liepājas ielām var novērot, ka katrs mājas žogs ir citādāks. Kādam tas ir augsts un necaurredzams, kādam zems, bet kādam pārāk spilgts.

Savulaik pilsētas galvenais arhitekts Uldis Pīlēns īpaši uzsvēra žogu nozīmi vienotas, sakārtotas pilsētas ainavas veidošanā. Tika sabūvēts ne viens vien vienota stils žogs, lai piesegtu kādu nesmukumu vai vienkārši aizpildītu robu pilsētas ainavā.

Portāls nolēma papētīt esošos Liepājas apbūves noteikumus un nesaprotamo mēģināt noskaidrot sarunā ar pilsētas galveno arhitektu Induli Kalnu.

Liepājas apbūves noteikumi nosaka dažādus ierobežojumus, kuri saistīti ar žogu būvēšanu ap apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, tie regulē augstumu, caurredzamību un arhitektūru, taču reālie žogi bieži vien nesaskan ar noteikumos rakstīto.

Viena no biežāk pamanītajām neatbilstībām noteikumiem ir žoga augstums. Apbūves noteikumos teikts, ka priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem jābūt ne augstākiem par 1,6 metriem. Tiesa, noteikumi arī pieļauj izņēmumus, kas formulēts šādi: „ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi”.

Pētot žogu augstumu gan tuvāk, gan tālāk no centra, pamanāms, ka diezgan bieži žogu augstums ir stipri virs 1,6 metriem.

Noteikumi paredz arī punktu, ka priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem jābūt caurredzamiem vai jāveido dzīvžogs. Arī šajā gadījumā vērojamas pretrunas, jo daudzi žogi ir gan pārāk augsti, gan necaurredzami.

Pēc Kalna teiktā, vispārīgie principi, kas jāievēro, ir Liepājas apbūves noteikumi, taču ir dažādas izņēmumu teritorijas. „Primāri būvvalde skatās, kurā kvartālā iecerēts būvēt žogu, un tad tiek izvērtēts vai tas iederas kopējā ainavā.”

Izņēmuma teritorija ir, piemēram, Gulbīša dīķa kvartāls, kur žogam jābūt caurredzamam un ne augstākam, kā 1,2 metriem. Vēl izņēmuma teritorijas ir Republikas ielas kvartāls, Liepājas vēsturiskais centrs un arī Dzintaru iela, kur žogiem vairāk var novērot metāla kalumus.

„Tad, kad mēs vērtējam, kādu žogu labāk izvēlēties mēs skatāmies uz visu kvartālu un vairākos gadījumos pēc vēsturiskā pēctecības principa,” saka Kalns. „Piemēram, kungu un Bāriņu ielas kvartālā vēsturiski ir veidojušies divus metrus augsti un blīvi žogi, un tas arī netiek mainīts.”

Arī Zirņu iela ir viens no izņēmumiem. „Kad veidoja Zirņu ielas projektu tika veikta iedzīvotāju aptauja, kurā cilvēki izteica sūdzības par to, ka tiks pasliktināta viņu dzīves kvalitāte satiksmes radīto trokšņu dēļ,” paskaidro Kalns. „Tādēļ tika izstrādāta trokšņu karte un atbilstoši tai tika modelēts nožogojuma veids, kas slāpē automašīnu radīto troksni. Tāpēc šie žogi ir blīvi un vairāk kā divus metrus augsti.”

Kalns atzina, ka daudzos gadījumos šie noteikumi tiek pārkāpti, taču „žogi nav primārā Liepājas būvvaldes problēma”, ar kuru cīnīties un ir daudzi nozīmīgāki būvniecības pārkāpumi, kurus jākontrolē.

„Būvvalde nespēj kontrolēt katru zemes īpašnieku, bet gadījumos, kad pie mums nāk cilvēks ar būvprojektu, tajā ir jābūt izstrādātam arī žoga plānam, un tad arī mēs izvērtējam tā piederību konkrētajam kvartālam,” stāsta Kalns. „Ja būvprojektā ir bijis norādīts koka žogs, bet uzbūvēts metāla plākšņu žogs, mēs palūdzam to nomainīt, taču stingrākai kontrolei mums pietrūkst resursu.”

Apbūves noteikumos attiecībā uz žogiem arī teikts, ka nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Taču Liepājas ainavā var redzēt ne vienu vien žogu ar dzeloņstieplēm. Pēc Kalna teikā, dzeloņstieples nav atļautas nekādā gadījumā. „Tas gan nenozīmē, ka mēs tūlīt liekam šos žogus nojaukt vai pārbūvēt, jo, kā jau teicu, darba ir pārāk daudz, lai to visu izkontrolētu.”

Kalns uzskata, ka svarīgākais ir, vai žogs negatīvi ietekmē pilsētas vidi. Piemēram, Ventas ielas privātmāju rajonā žogi pārkāpj jebkuru robežu un neiekļaujas nekādos normatīvos, uzskata Kalns. Taču, ja kas tāds notiktu Liepājas vēsturiskajā centrā, tas nebūtu pieļaujams un tiktu apturēts.

„Galvenais ir pieskaņoties pārējam kvartālam ar krāsu, materiālu, caurredzamību, augstumu, un žogs atbildīs normatīviem,” skaidro Kalns.

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls papildu skaidro, ka pilsētas apbūves noteikumi neparedz, piemēram, tikai 1,6 metrus augstus žogus vai kaut kāda viena noteikta blīvuma žogus.

„Vēsturiskajā centrā mums ir visdažādākā rakstura un izmantotā materiāla žogi – sarkano ķieģeļa, dzelzs stieņu, koka dēļu utt. Apbūves noteikumi ir sastādīti ar tādu mērķi, lai šāda daudzveidība tiktu saglabāta.

Apbūves noteikumi runā par dažādām iespējām un ģeogrāfiju, kurā tādi vai citi nosacījumi ir jāievēro; noteikumi paredz, ka var būt arī augsti dēļu žogi, kas ir viens no vēsturiskajiem žogu veidiem vecpilsētā; ka žogu izskats ir jāsaskaņo ar tuvējo ainavu, arī kaimiņu zemesgabala žoga augstumu; ka jāņem vērā dažādi faktori.”

Pēc Štāla teiktā, būvvalde saskaņo jaunas ēkas būvdarbu vai esošo ēku un īpašumu renovācijas vai labiekārtošanas tehniskos projektus, kuros parasti ir plānota arī žogu un vārtu izbūve, renovācija vai sakārtošana.

Žogu stāvoklis no Būvvaldes puses tiekot kontrolēts gadījumos, kad ir konkrētas sūdzības vai zemesgabala īpašnieki lūdz padomu.

Štāls arī uzsver, ka apbūves noteikumu 100. punkts nosaka vispārīgas prasības žogiem un nosacījumi sākas ar tekstu „ja šajos noteikumos nav noteikts savādāk...”.

„Tātad, ja ir noteikts savādāk, tad šīs vispārīgās prasības nav saistošas.

Tāpat noteikumu 100. 1. punkts nosaka, ka žogus būvē saderīgus ar blakusesošo žogu arhitektūru un augstumu. Tas nozīmē, ka minētā punkta nosacījumi piemērojami, ievērojot katras konkrētās novietnes raksturu.

Liepājas pilsētvide atšķiras, piemēram, Zaļās birzs savrupmāju rajonā un Jaunliepājas blīvās apbūves kvartālos, tāpēc arī žogi dažādās pilsētas daļās atšķiras.

Žogu pieļaujamo (un nepieciešamo) veidu nosaka arī transporta kustības intensitāte gar konkrēto īpašumu, piemēram, Zirņu ielā ir atļauti augsti un blīvi žogi tieši šī apstākļa dēļ.

Noteikumu 106.punkts nosaka, ka žogu aizsargājamās apbūves teritorijās izgatavo atbilstoši Liepājai raksturīgajiem vēsturiskajiem paraugiem.

Iesūtītajos fotoattēlos paraugi ir no aizsargājamās apbūves teritorijas daļas, kas atrodas starp Tirdzniecības kanālu, Jūras ielu un Graudu ielu. Šeit allaž bijuši augsti (līdz pat 2 m un vairāk), blīvi koka dēļu žogi, tumši krāsoti vai beicēti.

Noteikumu 101. punkts gan nosaka, ka žogus nedrīkst izgatavot no dzeloņstieplēm vai citiem neestētiskiem un nekvalitatīviem materiāliem. Iesūtītajos attēlos redzam, ka žogs ir no dēļiem, tikai augšmalā uzlikta dzeloņdrāts, kas krūmos tikko ieraugāma. Ja te var ko iebilst, tad vienīgi – ka drātij būtu jābūt vēl neredzamākai no ielas,” atbildē portālam raksta Štāls.

Uzziņa
Liepājas pilsētas teritorijas plānojums II daļa: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

5.18.Žogi
100. Ja šajos noteikumos nav noteikts savādāk, žogu būvē, ievērojot šādas prasības:
100.1. žogu projektē un izgatavo saskanīgu ar būvju un blakusesošo zemesgabalu žogu arhitektūru un augstumu;
100.2.  žogu izvieto pa zemesgabala robežu tā, lai visas žoga konstrukcijas atrastos zemesgabalā, izņemot gadījumu, ja robeža ielas pusē nesakrīt ar ielas sarkano līniju;
100.3. žogu būvē caurredzamu, maksimālais augstums ielas pusē - 1,6 m;
100.4. aizliegts krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu.
101. Žogu    aizliegts izgatavot no dzeloņstieplēm vai citiem neestētiskiem un nekvalitatīviem materiāliem.
102. Blakusesošo zemesgabalu robežžogu būvē un uztur kārtībā saskaņā ar Civillikuma prasībām, robežžoga maksimālais augstums ir 2,5 m.
103. Ražošanas objekta zemesgabalu atļauts nožogot ar necaurredzamu žogu, kura maksimālais augstums ir 2,2 m.
104. Atbilstoši ielas vides pilsētbūvnieciskajam raksturam caurredzamus žogus būvē:
104.1.Pulvera ielas posmā no Cukura ielas līdz O.Kalpaka ielai;
104.2.Pulvera ielas nepāra numuru pusē posmā no 14. novembra bulvāra līdz Talsu ielai;
104.3.Zemgales ielā;
104.4.Turaidas ielā;
104.5.Karostas industriālā parka teritorijā;
104.6.Lazaretes ielā;
104.7.Invalīdu ielā;
104.8.Nākotnes ielā posmā no Ģenerāļa Baloža ielas līdz Grīzupes ielai;
104.9.Grīzupes ielā no Nākotnes ielas līdz Cukura ielai;
104.10.Brīvības ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm;
104.11. Cukura ielā, visā ielas garumā;
104.12. Ģenerāļa Baloža ielā, no Cukura ielas līdz Zemgales ielai.
[..]
106. Žogu aizsargājamās apbūves teritorijās izgatavo atbilstoši Liepājā raksturīgiem vēsturiskiem analogiem. Ja zemesgabalā saglabājies vēsturiskais žogs vai tā daļa, jaunu žogu izgatavo pēc vēsturiskā žoga parauga.
107. Izņēmumu prasības žoga arhitektūrai un izvietojumam atsevišķos aizsargājamās apbūves teritorijas kvartālos ir noteiktas šo noteikumu 8.nodaļā „Aizsargājamās apbūves teritorijas” .
108. Teritorijas, kuras aizliegts nožogot, ir noteiktas šo noteikumu 6.nodaļā „Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi”.

(Avots:www.liepaja.lv.)