Portāls saviem lasītājiem piedāvā jaunu, Gunāra Silakaktiņa izauklētu sleju, – aizvadītā mēneša notikumu apskatu valstī un pilsētā. Lasiet arī turpmāk!

Nupat izdzīvotais, bet nu jau kalendāram zudušais aprīlis iesākās ar siltu,  pavasarīgu cerību, bet turpinājās ar secinājumu, ka "Ievas vēl nezied, bet auksts gan."
Tas pats jāattiecina uz Liepājas dzīves vērojumiem.

Manuprāt, iesāktais turpinās: aprīlis pierādījis, ka kurss uz darbu imitētāju vairošanu turpinās. Te es domāju ziņu, ka pašvaldībā meklē speciālistu pilsētmārketinga jomā. Jāapzinās gan, ka tādu ģēniju uz sitienu neatrast, kam portfelī līdzi uz Liepāju būs atvesta vīzija par mūsu pilsētas balto tēlu,kuru var pārdot maksātspējīgiem pircējiem.  Un saprašanu, kā to pārdot gan iekš-, gan pārrobežu mērogā.  Atkal no mūsu kopējā maciņa kāda naudiņa būs jāizņem, lai atalgotu kārtējo Rožu ielas klātpienākušo "koristu".

Turpinājusies martā arī uzsildītā jezga ap aizvestajiem trim vecajiem lielgabaliem Jūras ielā. Pareizi vien ir, ka tur tagad ierīko dārgu puķu rundāli un varbūt arī muzeja enkuru parādi, jo aizvestie kara rīki simbolizēja tikai vardarbību. Lai arī uz kuru debess pusi stobri tiktu notēmēti, vienalga, tie izraisītu tikai konfliktus.

Ziņa, ka "KVV Liepājas metalurgs" atteicies no profesionālas apsardzes pakalpojumiem, tos aizvietojot ar pašu, vēl neatlaisto darbinieku dežūrām, man atgādināja padomju vēstures grāmatās lasīto par proletariāta apzinīgākās daļas iesaistīšanu sociālistiskā tautas īpašuma sargāšanā pret kaitniekiem,  piemēram 1940. gada augustā, uzreiz pēc Latvijas inkorporācijas staļiniskajā PSRS. Dīvaini, ka gan Valsts kase, gan Privatizācijas aģentūra, kas pārstāv Latvijas Valsts intereses, izrāda par to šļauganu inertumu!

Uz Liepājas Universitātes rektora amatu pieteikusies kandidēt profesore Dace Markuse. Man šķiet, ka šoreiz nostaigāts šaurāks  aplis, kopš iepriekšējās reizes, kad Senāta feministiskajās aizkulisēs runāts par "ka tik bikses kājās" izvēles principu. Ļoti ceru, ka profesorei tiešām būs reālistisks, ne metafiziskās matērijas aizplīvurots redzējums par LU nākotni.

["Aizlido"] "Kursas  putni" F. Brīvzemnieka ielā 28  un slēdz "Ego Club" Lielā ielā 7. Ļoti žēl, ka "Putnu" durvis nu ciet, jo tā bija vieta, kur sirsnīgi latviskā gaisotnē, kroģējot Nacionālās apvienības Artūram Butānam , varēja iebaudīt un nogaršot gan dvēseliski, gan miesiski. Un vēl secinājums – latvisks, krievisks vai ebrejisks veikals pat F. Brīvzemnieka ielā nekad ilgi nepastāvēs tikai ar ģitāru un dziesmu. Ļoti bēdīgi, ka Galvenajam Latvijas latvietim Dzintaram nebija interese naudiski atbalstīt īstenos latviešus provincē Liepājā.

Pēc statistikas, Fricberga sagatavotajā pavadskaidrojumā, apstiprinot 2015. gada budžeta izpildi, teikts, ka pagājušajā gadā liepājnieku skaits samazinājies par 643 un  tagad  mūsu ir 70 482! Bet man šķiet gan, ka mūs uz vietas nav tik daudz. Un, ka darba dienu vakaros pēc pulksten 18 Liepājas centrā ar labi apmaksātu mārketingu varētu atvērt piemēram dakteres Atiķes "Urbānā klusuma" seansus.

Aprīlī Tieslietu ministrija paziņoja, ka līdz 2018.gada novembrim tiks pabeigta Liepājas jaunā cietuma Alsungas ielā 29 būve. Tā būs domāta  1200 ieslodzīto pagaidu mājasvietai. Līdzās konvencionālajiem mērķiem – sabiedrības drošības un tās apdraudējumu novēršanai ikdienas apstākļos liela uzmanība tikšot pievērsta resocializācijai, kas laikam nozīmē, ka pēc cietuma "absolvēšanas"  Liepāju par savu dzīves vietu būs izvēlējušies bijušie "zeki", kuri turpmāk būs antirecedīvisti.    

Un mazliet greizi sanāks, ka cietuma atklāšana būs lielākais notikums Liepājā, sagaidot Latvijas Republikas simtgadi.

Vēl jāpiemin, ka ar Liepājas partijas izdevuma "Liepājas Avīzes" iznākšanu ir sācies priekšvēlēšanu laiks. Un man visvairāk šajā "Liepājas Avīzē" patika Ulda Seska ievadvārdi, ka "Liepāja var ražot arī netaustāmi, bet radoši".