Kārtība, bet arī noslēpumainība lielāka – tāds secinājums radās pēc sarakstes ar Kultūras pārvaldes vadītāju un mēģinājumu uzrunāt kādu no kultūras projektu konkursa žūrijas locekļiem.

Pēc šā gada 1.kultūras projektu konkursa nejaušības dēļ atklājās visai apšaubāma projektu pieņemšanas un izvērtēšanas prakse – viens iesniegtais projekts līdz žūrijas vērtēšanai nemaz nenonāca, pāris žūrijas locekļu bija cieši saistīti ar dažiem no iesniegtajiem projektiem, vērtēšana notika, nevis nobalsojot par galīgo spriedumu, bet draudzīgi vai ne tik draudzīgi padiskutējot un paļaujoties, ka kāds jau to visu „noformēs”. Un tā tālāk. Protams, arī mans viedoklis par šo procesu daļēji ir tikpat subjektīvs kā žūrijas locekļu viedokļi par iesniegtajiem projektiem.

Taču tā nu būtu pagātne. Pēc tam, kad nesmukumi nāca gaismā, Kultūras pārvaldes tad vēl vadītāja pienākumu veicējs Juris Jirgens portālam sacīja, ka kritiku ņemšot vērā un padomāšot par to.

Kritika attiecās arī uz to, ka konkursa nolikums un norise neveicina caurspīdīgumu un atklātumu, kas sabiedrībai ļautu uzticēties žūrijas spriedumiem. Diemžēl šajā ziņā nekas nav mainījies vai pat otrādi – kļuvis vēl „noslepenotāks”.

Kāpēc tā saku? Vispirms jau tāpēc, ka  portāls vēlējās mazliet vairāk pastāstīt par katru no atbalstītajiem projektiem (nu, ko, piemēram, izsaka paziņojums, ka ar 400 eiro atbalstīts "Dzintara lapsas fonda" iesniegtais projekts "Paslēpes Jaunliepājā”?!). Sadzīt rokā visus iesniedzējus prasītu pārāk daudz laika, tāpēc lūdzām žūrijas priekšsēdētāju – Kultūras pārvaldes vadītāju Juri Jirgenu –  pastāstīt par projektiem ko vairāk.

Vispirms jau žūrijas priekšsēdētājs atteicās no sarunas klātienē, atbildēdams tikai rakstiski, un, proti: „Projektu konkursa otrajā kārtā ir atbalstīti 24 projekti. Par katru iesniegto projektu komisija diskutēja un lēmumi tika pieņemti balsojot. Atbalstītie projekti ir publicēti un visiem pieejams. Gala rezultāts ir atbilstošs konkursa nolikuma prasībām un šī gada finansiālajām iespējām. Ir ievērots arī proporcionalitātes princips pa nozarēm, kurās projekti iesniegti. [..] Uzskatu, ka nav nepieciešams par katru atbalstīto projektu runāt atsevišķi. Realizējot visus atbalstītos projektus, tiks izdotas grāmatas, rīkoti pasākumi, atzīmētas nozīmīgas gadskārtas.”

Pēc 1.konkursa kārtas Jirgens pieļāva, ka varētu publicēt visu iesniegto projektu sarakstu – gan  atbalstīto, gan neatbalstīto. Pirmkārt, tad nerastos šaubas, ka kāds no iesniegtajiem projektiem atkal varbūt kaut kur aizklīdis un nemaz nav nonācis vērtētāju rokās. Otrkārt, var taču atrasties kāds potenciāls sponsors, kurš nolemj atbalstīt arī kādu no „izbrāķētajiem” projektiem! Kā iepriekš portālam atzina kāda no žūrijas loceklēm – naudas ir tik, cik ir, un ne visiem labiem projektiem tās pietiek, un tad ir tā – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Taču Kultūras pārvalde, kas ir projektu konkursa rīkotāja, nav gatava kaut ko mainīt līdzšinējā kārtībā. „Arī turpmāk Kultūras pārvalde publicēs tikai atbalstītos iesniegtos projektus. Nepiekrītu, ka projektu konkursa finansējums ir niecīga summa. Katru gadu, piešķirtā budžeta ietvaros, finansējumu cenšamies palielināt. Esošais projektu konkursa izvērtēšanas modelis darbojas ļoti labi, jo iesniegtos projektus vērtē sabiedrības pārstāvji. Šo modeli saglabāsim arī nākošajā gadā,” portālam atbildēja Jirgens.”

Ne visi žūrijas locekļi gan ir vienisprāt ar žūrijas priekšsēdētāju, ka finansējums konkursam nav niecīga summa. Kultūras pārvaldes organizētajā diskusijā "Liepājas spēks Latvijas 100 gados", Monta Krafte, piemēram, atzina, ka kultūras projektiem sadalāmā summa ir nožēlojami maza. Un, ja paskatās uz naudas summām, ko pēdējos budžeta grozījumos pašvaldība atvēlēja dažādām nozarēm, tad kultūras projektu konkursa 2.kārtai atvēlētā summa ir līdzvērtīga tai, kas piešķirta viena Slimnīcas ielas posma remontdarbu pabeigšanai vai Liepājas Universitātes attīstības plāna izstrādei. Nemaz nerunājot par tām naudām, kas tiek rallijam, futbolam, hokejam vai rotaļu kuģim bērnu laukumā.

Šo žūrijas locekles viedokli dzirdēju nejauši, jo arī piedalījos diskusijā, bet, kad mēģināju uzrunāt žūrijas locekļus tieši, lai noskaidrotu viņu viedokli, tad izrādījās, ka līgums, kas šajā reizē noslēgts ar projektu vērtētājiem, liedz viņiem izteikt viedokļus vai komentārus saistībā ar konkursu!

Tomēr Kultūras pārvaldes vadītājs uzskata: „Šis konkurss ir maksimāli caurspīdīgs. Komisija lēmumus pieņem tikai diskutējot vērtēšanas komisijā. Kā komisijas vadītājs, nekad nepieļaušu kāda projekta lobēšanu vai sarunas par atbalstāmiem projektiem ārpus komisijas darba. Finansējumu nav saņēmuši arī projekti, kurus personīgi uzskatīju par atbalstāmiem un to realizēšanu redzēju kā labu ideju Liepājas kultūras telpā. Bet man ir viena balss un visu izšķir balsojums un finanšu iespējas.  Šis projektu konkurss ir tikai viens no finansējuma avotiem. Ir KKF projekti u.c. Projektu konkurss ir sacensība un vienmēr kādam būs vilšanās par finansējuma atteikumu. Arī Kultūras pārvalde ir saņēmusi atteikumus izsludinātos KKF konkursos. Bet tāpēc mēs nepārtraukti publiski neapšaubām konkursa rīkotāja godprātīgu un vajadzīgu darbu.”

Neapšaubu, ka konkursa žūrijas darbs ir vajadzīgs un pat pieļauju, ka tas tiek darīts godprātīgi. Tomēr uzskatu, ka migla ap konkursu tikai sabiezē, nevis tas kļūst demokrātiskās, atklatāks, caurspīdīgāks.

Nesen (22.septembrī) dienas garumā notika Valsts Kultūrkapitāla Fonda un projektu iesniedzēju diskusijas par varbūtējām izmaiņām fonda darbībā. Līdzīga saruna pēdējo reizi esot notikusi pirms desmit gadiem.

„Fonda direktors Edgars Vērpe aizvadīto finanšu lejupslīdi salīdzina ar šļūkšanu lejup pa kazu galda spēlē “Cirks”. Lai arī finanšu rādītāji ir uzlabojušies, tomēr tie joprojām ir viszemākie Baltijas valstu kultūru atbalstošo fondu vidū. Projektu iesniedzēji nereti arī ir nemierā ar naudas sadali, vērtēšanas kritērijiem un apšauba ekspertu komisijas dalībnieku objektivitāti,” rakstīja lsm.lv.

Bet diskusija par šiem jautājumiem KKF tomēr notika! Un esmu pārliecināta, ka tas noteikti gan fondam, gan turpmākajām tā konkursu norisēm nāks tikai par labu.

Šādu diskusiju ar projektu iesniedzējiem derētu sarīkot arī Liepājas kultūras pārvaldei. Kā portālam sacīja viens no projektu autoriem, konkursa nolikumā būtu vajadzīgas izmaiņas (lai gan pārvaldes vadītājs uzskata, ka nevajag). Piemēram, kāpēc gan nevarētu iesniegtos dokumentus izsniegt atpakaļ, gadījumā, ja porojekts nav atbalstīts? Un kāpēc nevarētu informēt iesniedzēju par motīviem, kāpēc projekts noraidīts? KKF neatbalstīto projektu autorus vismaz informē ar kādu no formālajiem atteikumiem, piemēram, ka "pieteikums ir mazāk prioritārs konkursā iesniegto projektu kontekstā", un projektu iesniegumus atdod autoriem, saglabājot veidlapu ar autora parakstu "saņēmu".

„Tie taču ir intelektuālie īpašumi, kā pārvalde drīkst pievākt projekta aprakstu, kurā nav ieguldījusi ne centa? Tieši tāpat ar personas datiem jeb CV. Kā viņi garantē informācijas nenoplūšanu kur nevajag?” – nesaprot projekta iesniedzējs.

Uzziņa
Kultūras projektu konkursus Liepājas domes Kultūras pārvalde izsludina divreiz gadā.

2014.gada 1.projektu konkursā no 57 iesniegtajiem projektiem atbalstīti 28, kuriem sadalīts 21 343 eiro.

2.projektu konkursā no 38 iesniegtajiem projektiem atbalstīti 24, sadalot 21 343 eiro (atbalstītos projektus sk. šeit).