Šajā sniegotajā ziemas laikā piedāvājam uzņēmuma “Liepājas RAS" valdes locekļa Normunda Niedola viedokli par sāls kaisīšanu Liepājas ielās.

Kā jau katru gadu, atkal negaidīti ir atnākusi ziema ar salu un sniegu.
Domāju, ka liela daļa liepājnieku piekritīs, ka ziemā sniegs nemaz tik kaitīgs un nevajadzīgs nav. Ir taču patīkami pastaigāt pa baltām, piesnigušām Liepājas ielām, arī bērniem ir lielie prieki vizinoties ar ragaviņām...

 Bet visu balto un sniegoto noskaņu ātri vien sabojā ne tik patīkamais sāls. Sniegs mūs pārsteidz katru gadu un katru gadu rodas jautājums, kā no tā pēc iespējas ātrāk atbrīvoties? Sāls un smilts maisījuma kaisīšana uz ielām šobrīd ir vienīgais risinājums cīņai ar sniegu un ledu Liepājas pilsētā. Taču ir daudz slikto un videi kaitīgo faktoru, ko izraisa tieši sāls kaisīšana ielās.

Vizuāli pamanāmākais sāls rezultāts ir pelēkā sāls, smilts un sniega putra ielās, kas ne tikai bojā priekus par balto ziemu, bet arī apgrūtina braukšanu ar automašīnu un iešanu kājām. Šī putra veidojas visur, kur uz ielām tiek kaisīts sāls maisījums, tas nozīmē – lielākajā daļā pilsētas ielās. Savukārt vietās, kur sāls netiek kaisīts, kā, piemēram, lauku rajonos, ceļi ir balti un gludi, un saprātīgai braukšanai problēmas nesagādā.

Katrs autobraucējs sāls ietekmi noteikti ir pamanījis pavasarī pēc ziemas sezonas, kad automašīnas korpusu sāk rotāt korozijas pēdas.
No sāls cieš ne tikai tehnika, bet arī apkārtējā vide, jo īpaši ielu malās augošie koki. Katru ziemu šie koki būtībā tiek iesālīti, tādējādi stipri samazinot to mūža ilgumu. Visjūtīgākie pret sāls ietekmi ir tieši jaunie kociņi, kuru sakņu sistēma vēl nav izveidojusies tik liela, lai sevi pasargātu. Ļoti ceru, ka Liepājas jaunizveidotajās Brīvības un Zirņu ielās, kur pēdējo gadu laikā tika sastādīts ievērojams skaits jauno koku, pēc mūsu sālītajām ziemām tie saglabāsies tādā pašā skaitā, kā pēc iestādīšanas. Tāpat ziemu nepārcieš arī liela daļa ielu malās esošie zālāji, uz kuriem tiek bērts sniegs kopā ar sāli.

Sāls stipri ietekmē arī apkārtējās ūdenstilpes. Kaut arī daļu sniega izved uz speciāliem laukumiem, tam kūstot, kanalizācijā un grāvjos tiek aizskalots ne tikai sālsūdens, bet arī ļoti daudz kaitīgo vielu – izplūdes gāzu nosēdumi, smilts, dubļi un sazin vēl kas. Tas viss piesārņo gan Baltijas jūru, gan tik jūtīgo un saudzējamo Liepājas ezeru, kuram papildus piesārņojums noteikti nav vajadzīgs.

Noteikti katrs liepājnieks sāli baltu kristālu veidā ir pamanījis arī uz saviem apaviem un apģērbu. Jo vairāk ielas tiek kaisītas ar sāli, jo baltāki top kājāmgājēju apavi. Un šeit nav nozīmes, vai tie bijuši dārgi vai lēti zābaki, apavi tiek sabojāti, radot papildu izdevumus mūsu maciņos.
Turklāt no sāls iedarbības cieš ne tikai cilvēku kājas, bet arī mūsu mājdzīvnieku ķepas. Piemēram, suņu ķepas pastaigas laikā ir pilnīgi neaizsargātas, jo sāls var veidot dažādus iekaisumus tajās.

Kā redzams, sāls ietekmē visu pilsētu – sākot no pašiem liepājniekiem un beidzot ar apkārtējo vidi, kokiem, ūdeņiem.
Varbūt ir laiks padomāt par alternatīviem ielu kopšanas līdzekļiem ziemā? Piemēri nav tālu jāmeklē – Skandināvijā, Vācijā. Arī pie mums dažviet diskusija jau sākusies. Protams, jāizvērtē visi plusi un mīnusi.

Vai sāls kaisīšana Liepājā ir labākais ziemā?
Varbūt esam pelnījuši ko labāku?
Ko jūs, liepājnieki, par to domājiet?