Ar mūsu pilsētas nodokļu maksātāju visdāsnāk atalgotā ierēdņa – Guntara Krieviņa – ienākumu deklarācijas publicēšanu, esam pabeiguši mūsu pelnītāju TOP 25.

Šis liepājnieku divdesmitpiecnieks, kas ieņēmumu ziņā tik krasi atšķiras no „vidējā liepājnieka” ienākumiem (jāpatur prātā, ka netikām skaitījuši citus ierēdņu ienākumus, bet apskatījām tikai no nodokļu maksātāju kabatas saņemtās summas) vedina uz filozofiskām pārdomām.

Galvenokārt par to milzīgo plaisu, kas šķir šos kolosus*) no vidusmēra pigmejiem**). Tieši šāds salīdzinājums nāk prātā, pretnostatot divdesmitpiecnieka ienākumus liepājnieku vidējai bruto algai, kas, saskaņā ar Liepājas domes datiem, 2010.gadā (diemžēl pašvaldības 2011.gada publiskajā pārskatā šādi dati nav iekļauti – S.P.) bija 367 lati, un tradicionāli ir zemāka, nekā vidēji Latvijā (2010.gadā – Ls 403). Jāpiebilst, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers, runājot par Liepāju, publiski nosauca vēl zemākus skaitļus – Ls 350 un Ls 176 (vidējā pensija). Tikpat tradicionāls Liepājai ir augstais bezdarba rādītājs, kas 2010.gadā bija 16,6% (šā gada martā – 12,7%, Latvijā – 11,7%), un, lai gan manā rīcībā nav datu par minimālās algas saņēmēju skaitu, gandrīz droši var teikt, ka arī šajā ziņā Liepāja noteikti ir viena no līderēm valstī, jo arī trūcīgo liepājnieku skaits tikai pieaug (uz 1.aprīli – 7000).

Kā redzams no deklarācijām, TOP 25 amatpersonu bruto atalgojums mēnesī vidēji svārstās no Ls 1500 līdz Ls 4000. Salīdzinot ar vidējo liepājnieku (pigmeju), vietējo kolosu ienākumi ir četras līdz 11(!) reizes lielāki. Vai tas ir samērīgi? Godīgi un taisnīgi?

Runājot par samērību, bagātāko un nabadzīgāko maskaviešu ienākumi pirms dažiem gadiem esot atšķīrušies apmēram 40 reižu (runa gan nav tikai par ierēdņiem). Sengrieķu domātājs Platons, kura darbos „Valsts” un „Likumi” izteiktos principus arī mūsdienās daudzi atzīst derīgus esam, uzskatīja, ka pārtikušākā pilsoņa ienākumi nedrīkst pārsniegt trūcīgākā ienākumus vairāk nekā piecas reizes. Mūsdienu Japānā un dažās Skandināvijas valstīs bagātākie 20% iedzīvotāju ir ne vairāk kā četras reizes bagātāki par nabadzīgākajiem 20%.

Kas attiecas uz godīgumu un taisnīgumu, tad vispirms jau mūsu labi atalgotie ierēdņi varētu paskaidrot, kā viņiem izdodas vienlaikus vadīt vairākus uzņēmumus vai pildīt vairākus atbildīgus pienākumus. Cik daudz laika, piemēram, Aigars Puks dienā var atvēlēt „Liepājas tramvaja” un cik – „Piejūras slimnīcas” vadīšanai? Vai arī kā mūsu mēra biroja vadītāja Antra Brūna spēj apvienot savus pienākumus domē, Komunālajā pārvaldē, "Liepājas RAS” un vēl privātajā biznesā?! To ļoti vēlētos zināt tie daudzie liepājnieki (pigmeji), kuri pat desmit divpadsmit stundas dienā strādājot, nenopelna vairāk par „Liepājas vidējo”.

Nedzīvojam jau komunismā, un plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem pastāv visās valstīs. Cits jautājums, cik tā dziļa. Jo plaisa dziļāka, jo mazāka uzticēšanās, bet lielāka iespēja, ka sabiedrībā pieaug dažādas negācijas – sākot no narkotikām un alkoholisma, beidzot ar noziegumiem un cilvēku aizplūšanu.

Cik komfortabli šādos apstākļos jutīsies mūsu kolosi? Un, ja tā labi padomā, liela daļa no viņiem ("Liepājas nomenklatūra") jau tagad nevar justies diez cik ērti, jo patiesībā stāv uz māla kājām.

*) par godu saules dievam Hēlijam celtā Rodas kolosa statuja, dēvēta par sesto pasaules brīnumu, bija apmēram 32 m augsta
**) pigmeji – viena no Āfrikas ciltīm, kuras piederīgie ir sevišķi maza auguma (ap 140 cm), dzīvo palmu lapu vai zaru būdās