Ielās parādījušies ziemas saslauku tīrītāji, saukti par “putekļu sūcējiem”, un, lai arī vēlu, process ir sācies. Citādi ir ar ietvēm.

Daža no tām, piemēram, blakus autobusu pieturai Uliha ielas un Pērkones ielas stūrī, vispār nekad netiek slaucīta, un smiltis, ko mēdz kaisīt ziemā, kad ir sals un sniegs, uz ietves mierīgi gulēja visu pērno vasaru. Policisti, ātri traucoties garām savās ekipāžās, tādus sīkumus nepamana. Citviet, piemēram, Klaipēdas ielā gar tramvaja sliedēm posmā no Līvas kapiem līdz Līvas laukumam, savus piecus, sešus metrus plato ietvi individuālo māju īpašnieki noslaucījuši līdz vidum.

Manuprāt, godīgi. Ja jau ir mājai piegulošā teritorija, tad tādai vajadzētu būt arī gar sliedēm. Taču nav. Kā portālam skaidroja pašvaldības uzņēmuma “Liepājas tramvajs” preses sekretāre Dace Gruntmane, šī uzņēmuma vienīgais pienākums ir uzkopt sliežu ceļus.

Šobrīd Klaipēdas ielā sliedes un tām piegulošās ietves izskatās īpaši nekārtīgi – ne tikai nav savākts tā sauktais “kaisāmais materiāls” – grants un smiltis, bet vietām nav arī līdz galam atjaunots izārdītais bruģis un asfalts, bet starp sliedēm šur tur izskatās tā, it kā mežacūkas būtu rakņājušās. Pēc Gruntmanes sacītā, tur vēl neesot pabeigti decembrī pārtrauktie sliežu rekonstrukcijas darbi. Tiklīdz āra temperatūra būšot +7,+8, darbi tikšot turpināti. Tas esot “pāris nedēļu jautājums”.

Ar ietvju tīrīšanu nevedas ne autobusu pieturu, ne dažu individuālo māju, ne daudzdzīvokļu namu un pat ne Dievnamu saimniekiem (Valdemāra ielā gar Sv.Jāzepa katedrāles žogu). Ja ietve gar vienas mājas teritoriju ir tīra, tad blakus to klāj smiltis, gruži un pat pērnās lapas. Vējš, atkarībā no virziena, tos regulāri pārvieto uz noslaucīto ietves daļu. Lieki teikt, ka kārtīgo ielas slaucītāju tas sadusmo. Bet, ja blakus māja jau gadiem stāv tukša? Vai tur dzīvo kāds, kam sen jau viss vienalga? Vai vecs un slims, kam nav pa spēkam notīrīt sešus metrus plato ietvi? Un kāpēc vienam jātīra ietve, kas ir metru plata, bet citam – sešu metru platumā? Visi taču vienādi maksā nokoļus pašvaldībai, kura teorētiski arī atbild par kārtību un tīrību pilsētā.

Varbūt pienācis laiks mainīt saistošos noteikumus par teritoriju uzturēšanu kārtībā, un pašvaldībai daļu no nekustamā īpašuma nodokļos iekasētās summas vajadzētu atvēlēt tik daudz sētnieku algošanai, cik nepieciešams, lai uzturētu tīrību visā pilsētā, ne tikai parkos, Rožu laukumā  un citos skvēros? Būs darbs kādam "Liepājas metalurga" bezdarbniekam. Toties mazāk darba – pašvaldības policistiem, un izdevumi izlīdzināsies! Bet liepājnieki noteikti būs apmierināti ar tādu kārtību – pirmkārt, tīrība, otrkārt – visi ir vienlīdzīgi, nevis tā, kā tagad, kad vieniem jāuzkopj publiskā telpa, bet citiem ne.