Svinot Latvijas Republikas 95.dzimšanas dienu un atceroties latviešu karavīrus Brīvības cīņās gan Daugavmalā, gan Liepājā, jāpiemin arī to dienu zaudējumu un uzvaru sabiedrotie.

Runa ir par Britu karaliskās flotes un Francijas Republikas jūrniekiem un viņu kuģiem.

Ja par Rīgas vai Liepājas aizstāvēšanu pret bermontiešu iebrucējiem 1919.gada oktobrī un novembrī šodien gan vēsturiskajā literatūrā, gan masu mēdijos informācijas visumā pietiekami, tad to nevar teikt par toreizējiem Sabiedrotajiem Latvijas ieroču biedriem.

Britu karaliskās flotes un Francijas Republikas kara jūrnieki, tik tālu no savām mājām, aizstāvot Rīgu un Liepāju, cīnījās ne mazāk varonīgi.

No 4. līdz 14. novembrim pie Liepājas norisinājās izšķirīgās kaujas visā Lejaskurzemē. Majora fon Plēves bermontiešu grupā pēc dažādām ziņām bija līdz astoņiem tūkstošiem uzbrucēju. Ap 1000 karavīru, ko varēja pretī nostādīt garnizona komandieris, pulkvežleitnants Oskars Dankers, vēl kādu tūkstoti atstājot rezervē, bija tikai šķidras rindas gar veco fortu līniju – Ziemeļu un Vidus fortu, Redānā un fortu lunetēs pie Grobiņa šosejas.

Šajos apstākļos, sevišķi aizstāvēšanas kaujās 4., 6., 8. un 14.novembrī nenovērtētu morālu atbalstu un artilērijas iznīcinošu uguni sniedza Liepājas Priekšostā noenkurotie sabiedroto karakuģi – viens franču un astoņi britu.

Vislielākais un labāk bruņotais bija bruņukuģis (monitors) „Erebus”, kuru komandēja kapteinis Dž. Moretons.

Monitors „Erebus” būvēts 1916.gadā, 8000 ūdensizspaida tonnu. Apbruņots ar diviem 15`/380mm/ lielgabaliem un astoņiem 4` /100mm/ lielgabaliem.

Kreiseri:
„Phaeton” būvēts 1914.-1915.g., 3500 ūdensizspaida tonnu. Apbruņots ar trim 6`/152 mm/ lielgabaliem, četriem 4`/100 mm/ lielgabaliem un diviem 3`/76 mm/ lielgabaliem;

„Dauntless” būvēts 1918.-1919.g., 4600 ūdensizspaida tonnu. Apbruņots ar sešiem 6`/152 mm/ lielgabaliem un trim /76 mm/ lielgabaliem.

Eskadras mīnukuģi: „Winchester”, „Whitley”, „Wryneck”, „Watchman”, „Waloroys”. Būvēti 1917.–1918.g., 1300 ūdensizspaida tonnu. Apbruņoti ar četriem 4`/100 mm/ lielgabaliem un četriem 7`/120 mm/ lielgabaliem.

Franču slūpe (eskorta kuģis) „Ancre”, būvēts 1917.-1918.g., 650 ūdensizspaida tonnu. Apbruņots ar četriem 3,9`/~100 mm/ lielgabaliem.

Britu karakuģu vienība tika pakļauta karaliskās Baltijas flotes eskadras komandierim, kontradmirālim seram Edvīnas Aleksandras-Sinkleras (sir Edwyn Alexander-Sinclair, 1865.–1945.), bet vēlāk, arī Liepājas aizstāvēšanas kauju laikā, britu flotes leģendai – kontradmirālim seram Volteram Henrijam Kovanam (sir Wolter Henri Covan, Rear-Admiral, 1871.–1956.).

Karakuģu grupu Liepājas Priekšostā 1919.gada novembrī komandēja britu Karaliskās flotes vecākie virsnieki Dž.Moretons (monitora „Erebuss” kapteinis) un L.Dandass.

„Kāds „Erebuss” komandas loceklis stāstīja: „Mēs atklājām uguni aptuveni jūdzes un vienas ceturtdaļas (2,3 km) attālumā, kas 15 collu (380 mm) lielgabalam nozīmē šaušanu gandrīz tiešā tēmējumā. Intervāli starp šāvieniem sākumā bija diezgan ilgi, jo daudzu 4 collu lielgabalu apkalpēm pēc dažu šāviņu izšaušanas, lai atvērtu aizslēgu, tas bija jāvelk aiz tauvas, jo resgalim uzlietais ūdens, lai uzturētu aizslēga hermētiskumu, sasala ledū. Tomēr šaušanas ātrums un attālums drīz palielinājās un ap pl. 14.00, kad šaušana tika pārtraukta, attālums pārsniedza divdesmit jūdzes (37 km). Mēs vēlāk uzzinājām, ka, tiklīdz vācieši sāka bēgt, Liepājas karavīri dzinās viņiem pakaļ ratos, automašīnās, pat tramvajos vai izmantojot jebkuru citu transportu uz riteņiem, apbruņojušies dažādiem ieročiem – no šautenēm līdz pat lāpstām un cērtnēm.””

(Citēts no grāmatas: Džefrijs Benets. „Atbrīvojot Baltiju. 1919. – 1920.”, izd. Zvaigzne ABC, 2012., 190 lpp.)