Liepājas ostas kuģu ceļa padziļināšanas laikā beļģu uzņēmums "Jan De Nul N.V." no jūras būs izcēlis 3 miljonus kubikmetru grunts, kas ir 36 "Lielā dzintara" tilpumi.

Par to preses brīfingā 21.martā ostas kapteiņdienestā žurnālistus informēja Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.

Šī ir jau trešā ostas padziļināšana, un šoreiz to veic beļģu uzņēmums "Jan De Nul N.V.", kas uzvarēja SEZ pārvaldes izsludinātajā iepirkumā.

Darbus, kas notiek ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana" ietvaros un kas sākās 16. janvārī, plānots pabeigt jūlijā. Uz 15.martu no kuģu ceļa jau bija izcelti 1,5 miljoni kubikmetru grunts, kas ir 55% no plānotā darbu apjoma, pastāstīja Liepājas projekta vadītājs Brams Vande Valle (Bram Vande Walle).

"Jan De Nul N.V." Eiropas reģiona vadītājs Kobe Peirss (Kobbe Peirs) atzina, ka viņa kompānijai, kurai ir liela pieredze šādu darbu veikšanā, Liepājas projekts ir "ļoti liels izaicinājums" gan smagās grunts (ciets māls) un ziemas apstākļu dēļ, gan tāpēc, ka darbus nākas veikt arī atklātā jūrā, ne tikai ostas akvatorijā. Šobrīd gan darbi sokoties labi, un kompānija cer padziļināšanu pabeigt paredzētajā laikā.

Brams Vande Valle pastāstīja, ka kopējais izsmeļamais grunts daudzums ir 3 miljoni kubikmetru, un, darbus pabeidzot, kuģu ceļa dziļums būs 14 – 14,5 m, kas ļaus ostā uzņemt maksimāli pieļaujamo kravas daudzumu arī lielajiem panamax tipa kuģiem, kurus nepietiekamā ostas dziļuma dēļ pašlaik daļēji nākas apkalpot atklātā jūrā. Padziļināšana šiem kuģiem ļaus iekraut apmēram par 10 000 t kravas vairāk, nekā līdz šim.

Grunts apstrādei "Jan De Nul N.V." izmanto kuģi "Fernão De Magalhães" ar vienu no jaudīgākajām zemes frēzēm-zemessūcējiem pasaulē (kopējā jauda 23 520 kW, frēzes jauda – 7000 kW). Tās diametrs ir trīs metri, frēzes galvas svars – 30 t, bet svars rakšanas punktā – 30 kg, un tā strādā ar 40 apgriezieniem minūtē. Pavisam tiek lietotas septiņas frēzes galvas, jo, kamēr viena strādā, pārējās sešas tiek sagatavotas darbam un remontētas, jo "zobi" dilst ātri. Izsmelto grunti ar trim liellaivām ("LeGuerrier", "Marquis de Prie" un "Boussole"), kuru ietilpība ir 3700 m³, aizved uz citu, ar vides dienestu saskaņotu vietu (apmēram 10 km no krasta pretī Šķēdei) jūrā, un tur ber atpakaļ ūdenī.

Kompānijas flotē ir vēl divi kuģi – viens dziļuma mērīšanai, otrs – cilvēku un kravu pārvadāšanai.

Arī projekta vadītājs atzina, ka darba apstākļi ir izaicinoši – aukstums, peldoši ledus gabali, daudz lielu akmeņu, kuru atrašanās vietu un lielumu nosaka ar skenēšanas metodi. Līdz pusmetru lielus akmeņus zemessūcējs ievelk un izsūknē, bet lielākos jāizceļ. Šobrīd darbi notiek brīvostā un priekšostā, kur šādu akmeņu ir maz, bet, sākot darbus atklātā jūrā, to būšot daudz vairāk. Plānots, ka marta pēdējā nedēļā darbos iesaistīsies vēl viens jūras zemessūcējs "Al Idrisi" ar 7500 m³ tilpumu, kā arī jaudīgs tā sauktā apgrieztā kausa zemessūcējs "Vitruvius" ar 40 m³ tilpuma kausu un jaudu 3800 kW, kāarī 32 m maksimālo rakšanas dziļumu.

Žurnālistiem bija iespēja arī klātienē apskatītu ostas padziļināšanas darbus.

SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis pastāstīja par ostas padziļināšanas vēsturi – 1999.gadā kuģu ceļš padziļināts līdz 10,5 metriem, tad 2015.gadā – līdz 12,5 metriem un ostas akvatorijā līdz 12 metriem, bet šogad kuģu ceļš padziļināsies līdz 14,5 metriem, kas ir līdzvērtīgi piecstāvu mājas augstumam. Kopējais kuģu ceļa garums pēc projekta "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana" pabeigšanas sasniegs 8 kilometrus (apmēram Brīvības ielas garums), bet platums – 140 metrus. Salīdzinājumam – pirms 320 gadiem, kad izraka Liepājas ostu, kuģu ceļš bija 1,5 metrus dziļš un 17 metrus plats.

Ostas akvatorijā padziļināšanas darbi tiek veikti 400 000 m² platībā (līdzvērtīgi 56 futbola laukumiem), bet izsmeltās grunts apjoms, kā jau teikts, būs 3 milj.m³, kas pēc tilpuma ir tikpat, cik 36 koncertzāles "Lielais dzintars".

Projekta 1.komponentes – kuģu ceļa padziļināšana – un 2. – infrastruktūras uzlabošana (ostas Vidus vārtu hidrotehniskās būves, Brīvostas sadalošais mols, ostas iekšējie moli un viļņlaužu navigācijas zīmes), ko veic pilnsabiedrība "LNK Industries Group", kopējās izmaksas ir 33,7 miljoni eiro (bez PVN). 24,5 miljoni no šīs summas izmaksā projekta pirmā komponente – kuģu ceļa padziļināšana.