Būvniecību Kurzemē šogad 
raksturo plaša ģeogrāfija, 
daudzveidīgs finansējuma modelis un visu sektoru aktivitāte, raksta laikraksts "Dienas Bizness".


Grūti noteikt vienu nozīmīgāko būvi, jo to funkcionalitāte ir visai atšķirīga – vērienīgi valsts ieguldījumi bijuši enerģētikas sektorā, būvējot Kurzemes loka objektus elektrojaudas un piegādes drošības vārdā, uz kravu apgrozījumu un pakalpojumu efektivitāti vērsti ir ostu infrastruktūras projekti, ceļu būve veicina novadu attīstību. Savukārt ēku būvniecībā bijuši gan izglītības, gan veselības aprūpes, gan tūrisma un pilsētvides objekti. 


Aktivitāte augsta

Daudz naudas būvniecībā šogad ieguldīts Ventspilī. 2014. gada nogalē ekspluatācijā tiks nodots Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centrs jeb Ventspils tehnikums. Projekts ietver vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa, esošā mācību korpusa pārbūvi un dienesta viesnīcas korpusa jaunbūvi. Objekts ir nozīmīgs ne tikai kā kompetences centrs, bet arī kā Ventspils pilsētas centra daļa. Vairāk nekā 16 milj. eiro ieguldīti Ventspils brīvostas 12.piestātnē, kur tapusi 265m gara dziļūdens piestātne, ap 20 tūkst. m2 kravas laukumu, dzelzceļa atzari un apgaismojuma masti. Šo objektu gan plānots nodot ekspluatācijā tikai 2015.gadā. Noslēdzies ir vairāku gadu projekts, Ventspils centralizētajā siltumapgādē pārejot no oglēm uz biomasu. Ceturtā kārta īstenota arī pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projektā, šogad izbūvēti ap 3,3 km maģistrālā ūdensvada un 3,3 km kanalizācijas tīklu, kā arī divas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Vienlaikus sadarbībā ar Vairāki ielu posmi ieguva jaunu segumu un lietus kanalizāciju, apgaismojumu un zaļo zonu. Kopumā ieguldīti 2,4 milj. eiro. Nozīmīgs ne tikai pilsētai, bet visam reģionam bijis a/s Latvijas elektriskie tīkli objekts «Apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalns paplašināšana un 330 kV sadalnes izbūve apakšstacijā Ventspils», kas nodrošina lielāku jaudas rezervi apakšstacijas pieslēgumos un paaugstina elektroapgādes drošumu, īpaši vētru laikā. «Aktivitāte ir stabila un visos sektoros,» būvniecību raksturo Ventspils domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. 


Kuldīga pucējas

Visdārgākais objekts bijis Kuldīgā – tur noslēgusies Kuldīgas «venēcijas» Alekšupītes un ar to saistīto ielu un laukumu rekonstrukcijas projekta pirmā, apjomīgākā kārta. Rekonstruētas vairākas vecpilsētas ielas un vēsturiskais rātslaukums, uzstādīti pilsētai raksturīgie apgaismes ķermeņi, rekonstruēti divi tilti pār Alekšupīti, izbūvēta lietus ūdens novadīšanas sistēma u.c. Atlikušas vēl piecas projekta kārtas, lai padarītu Kuldīgu par īstu tūrisma paradīzi. Pašvaldība cer iegūt ES finansējumu arī tām. Renovēts Alekšupītes dzirnavu tiltiņš, tapuši jauni komercobjekti mazā biznesa vajadzībām, vēsturiska ēka atjaunota pašvaldības bērnudārzā Pienenīte. Kuldīgas novadā būvēti arī vērienīgi privātīpašumi, piemēram, Turlavas pagasta Miku kalni, rekonstruēts valsts autoceļš starp Kabili un Vāni, pašvaldības ceļš Rendā. Savukārt Talsos pēc vairākus gadus ilgušām kaislībām, tiesvedības un strīdiem par piemērotāko vietu būvniecībai sagaidīta jauna slimnīca – Ziemeļkurzemes slimnīcas filiāle. 


Liepāja gaidās

Latvijas galējo rietumu pilsētā būvniecība noritējusi galvenokārt sabiedriskos objektos, cerot uz pozitīvāku iedzīvotāju migrācijas saldo. Par starptautiskam līmenim atbilstošu labiekārtojumu gādā Liepājas reģionālā slimnīca, kas ik gadus nodod ekspluatācijā kādu renovētu ēku kompleksa daļu. Par līmeni liecina šogad slimnīcai piešķirtais Eiropas Biznesa balvas nacionālā čempiona tituls. Liepājas centru turpmāk rotās renovētā jūgendstila pērle – Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka. Renovēta ne tikai ēkas fasāde, nomainīti logi un durvis, bet pārplānotas arī telpas, izbūvētas iekšpagalma kāpnes un invalīdu panduss. Īstenotas trīs projekta kārtas, ieguldot gandrīz miljonu eiro. Miljoniem eiro ostā iegulda LSEZ SIA Transit Services, kas investīciju rezultātā kļūst par lielāko beramkravu apkalpotāju Liepājas ostā. Šogad Liepājā tapusi arī jauna daudzdzīvokļu māja ar nedzīvojamām telpām – tās pasūtītājs ir SIA Daugavas iela. Pašvaldība renovējusi vienu no pilsētas maģistrālēm – Zemnieku ielu, kas ved ārā no Liepājas Rīgas virzienā. Pie nozīmīgākajiem objektiem pilsētas būvvalde nosauc arī mitro salvešu ražotnes Cotton Club renovēto ēkas daļu neizmantotajā Lauma Fabrics īpašumā.


Nākamgad ar vērienu

Vērienīgākais būvobjekts Liepājā un visā Kurzemē vēl ir tapšanas stadijā un savu atklāšanu cer svinēt nākamgad – daudzfunkcionālais centrs Lielais dzintars jeb Kurzemes koncertzāle. Šobrīd noslēgumam tuvojas ēkas jumta izbūve, pamazām arī iekštelpas tiek atbrīvotas no sastatnēm. Vairāku industriālu objektu īpašnieku maiņa liek cerēt uz aktīvu funkcionālo būvniecību nākamajā gadā. Arī ventspilnieki prognozē aktivitātes saglabāšanos. 2015.gadā plānota Ventspils Elektronikas centra jaunbūve un Tehnoloģiju centra ražošanas ēkas jaunbūve Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Pašvaldība plāno pilsētas Lielā laukuma labiekārtojuma rekonstrukciju, ziemas ostas jeb Vidtrāfenes rekonstrukciju, kā arī vairāku ielu lab-
iekārtošanu, mašīnbūves SIA Bucher Municipal plāno paplašināt ražošanas ēku.