Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Gliemeņu audzēšana nākotnē var kļūt par alternatīvu zvejai


atlikušas 250 zīmes


Gliemeņu audzēšana nākotnē var kļūt par alternatīvu zvejai (1)

Ceturtdienā, 30. augustā, 2012 | BIRKAS: gliemenes , ES , projekts , zvejniecība , seminārs
Izdrukāt Ziņot

Latvijas zvejniekiem gliemeņu audzēšana laikā, kad nozvejas kvotas Baltijas jūrā tiek samazinātas, nākotnē varētu būt alternatīva nodarbošanās zivju zvejai.

Tā "Rietumu Radio" atzinusi projekta "Baltic EcoMussel" partnera Kurzemes Plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Laipeniece.

Kā ziņots, šodien Liepājā notiek pirmā reģionālā diskusija par gliemeņju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā, aģentūru LETA iepriekš informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ārniece.

"Ja mēs skatāmies globāli, akvakultūru audzēšana pasaulē attīstīsies arvien vairāk, bet tiešā nozveja samazināsies. Nākamajā plānošanas periodā Eiropas Savienība definējusi, ka akvakultūrai atbalsts būs daudz lielāks nekā tiešajai nozvejai," skaidro Laipeniece, uzsverot šīs nozares attīstības potenciālu. To ietekmējot iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē un pieprasījuma palielināšanās pēc zivju produkcijas un vienlaikus zivju nozvejas samazināšanās.

Tas, vai gliemeņu audzēšana Latvijā ir perspektīvs bizness, cik lieli ieguldījumi nepieciešami, lai to sāktu, un kāda ir šī biznesa rentabilitāte, kā informēja Laipeniece, noskaidrots projektā "Baltic EcoMussel", jo tas ir viens no projekta mērķiem.

"Šī nozare nākotnē attīstīsies, bet, protams, ir jāmeklē tehnoloģijas un metodes, kā to izdarīt," skaidroja Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve, norādot, ka projekta gaitā to plānots darīt. Tāpat paredzēts noskaidrot atšķirības starp valstīm, jo gliemeņu audzēšanas apstākļi un metodes, piemēram, Somijā un Latvijā, būtiski atšķiroties. To nosaka atšķirīgie klimatiskie apstākļi, jūras krasta struktūra un citi faktori.

"Gliemenes, augot un attīstoties, patērē slāpekli un fosforu, kas nonāk jūrā cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, tādējādi veicot tāda kā dabīgā ūdens attīrītāja funkciju," par akvakultūras ekoloģisko nozīmi stāsta Laipeniece. Viņa atzīst, ka gliemeņu ietekme uz vidi ir pētīta salīdzinoši daudz, taču mazāk spriests par šīs nozares komercializācijas iespējām.

Kā atzina Laipeniece, interese par gliemeņu audzēšanu Latvijā ir, jo tā ir pilnīgi jauna nozare. Šodien pirmajā reģionālajā diskusijā par gliemeņu audzēšanu piedalījās ap 15 interesentu – zvejnieki, pašvaldību pārstāvji, vides speciālisti u.c. Projekta gaitā plānotas vēl četras šādas diskusijas.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve pieļauj, ka pirmās eksperimentālās gliemeņu audzētavas Latvijā varētu izveidot nākamo projektu laikā, bet, lai tas kļūtu par biznesu, vēl jāveic garš ceļš.

Kā ziņots, gliemeņu audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija, bet Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā veiktā pētījuma rezultāti liecina par gliemeņu audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā. Baltijas jūrā izaudzētās gliemenes var tikt izmantotas pārtikas ražošanā, zivju un putnu barībai, biodegvielas ražošanai, informēja Ārniece.

Līdz ar gliemeņu audzēšanas nozares attīstību Latvijas zivsaimniekiem tiktu sniegta iespēja palielināt ražotās produkcijas apjomu, tādējādi palielinot savu ieņēmumu potenciālu.

Diskusija sadarbībā ar Latvijas Vides investīciju fondu tiek rīkota projektā "Baltic EcoMussel". Projekta mērķis ir attīstīt gliemeņu audzēšanas biznesu Baltijas jūras reģionā.

Projektu "Baltic EcoMussel" īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra, Kurzemes plānošanas reģions, Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un "Novia" augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, aktivitātes turpināsies līdz 2013.gada decembrim. Projektā plānots gliemeņu audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu.

Projekta gaitā tiks izstrādātas praktiski pielietojamas metodes un informatīvie materiāli, tiks rīkoti informatīvie pasākumi potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai gliemeņu audzēšanas nozarē. Tāpat projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.

Projektu 77,5% apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051 eiro (508 160 lati).


Sludinājums

Eureka!
22:11 | 30/08/12
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Jauki gan, domes priekšsēdētāja biroja dāmas bez sliekām varēs audzēt arī glumekļus!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki