Sākotnēji plānoto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi varētu saņemt ne vairāk kā pieci Latvijas energoietilpīgi uzņēmumi, tostarp arī Metalurgs.

Tā trešdien, 4.martā, Latvijas Tranzīta, loģistikas un ostu padomes sēdē sacīja ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele, ziņo BNS.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā ir izveidojusies paradoksāla situācija - tādi uzņēmumi kā "Cemex", "Valmieras stikla šķiedra" un "KVV Liepājas metalurgs" par elektroenerģiju maksā pat par diviem centiem par kilovatstundu vairāk nekā līdzīgas kompānijas Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs.

Ekonomikas ministrija (EM) kopš gada sākuma strādā pie OIK atlaides modeļa izstrādes. Pašlaik ir noteikts potenciālo nozaru saraksts - sektorā, kurā ir tikai energointensīvi uzņēmumi, ja kompānijas apgrozījumā vismaz 10% veido eksports, tad tā varētu kvalificēties OIK atlaidei. Savukārt nozarē, kurā ir gan vairāk, gan mazāk energointensīvas kompānijas, ideja ir, ka uzņēmumā apgrozījumā eksportam vajadzētu veidot vismaz 20%.

Pēc Ābeles teiktā, uzņēmumi varētu saņemt 85% OIK atjaunojamo energoresursu daļas atlaidi, vienlaikus gan nesaņemot subsidētas enerģijas nodokļa dotāciju, kas tika izmantota, lai novērstu OIK kāpumu.

Sākotnēji atlaidi paredzēts piemērot tikai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas varētu būt ne vairāk kā piecas kompānijas, savukārt vēlāk EM vērtēs, vai to varētu ieviest arī pakalpojumu sniedzēju nozares uzņēmumiem. Par piemēru ministrijas pārstāvis minēja Ventspils ostas ķīmisko kravu un naftas produktu termināli "Ventamonjaks".

Ābele atzīmēja, ka EM iecerējusi atlaidi ieviests līdz "KVV Liepājas metalurgs" sāks darbību ar pilnu jaudu, jo attiecīgais uzņēmums patērē vairāk elektroenerģijas nekā nākamās 20 Latvijas kompānijas kopā.

Pēc ekonomikas ministres biroja vadītāja teiktā, līdzīga atlaižu sistēma jau darbojas Vācijā, Austrijā, Zviedrijā un Nīderlandē.

Pirms attiecīgās sistēmas ieviešanas gan vajadzīgs Eiropas Komisijas akcepts.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ostas sēdē sacīja, ka ir gatava iesaistīties sarunās ar Eiropas Komisiju, ja tas varētu palīdzēt procesu paātrināt.

Atbilstoši Latvijā īstenotajai enerģētikas politikai galapatērētāji maksā ne tikai par elektroenerģiju, tās pārvadi, sadali un tirdzniecību, bet veic arī atbalsta maksājumus par koģenerācijā un no atjaunojamajiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai. Starpība starp iepirkuma tarifiem un elektroenerģijas tirgus cenu veido OIK.

OIK mainās ik gadu, to aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir EM. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi - tie nosaka arī elektroenerģijas iepirkuma cenu. Tā ir diferencēta atkarībā no resursu un elektrostacijas veida.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir valdības izveidota institūcija, un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.