Aldaris un kaitborda instruktors Reinis Pļaviņš un viņa domubiedrs Kaspars Čekotins nolēmuši, ka Liepāja viņiem ir tik tuva, lai tieši šeit atvērtu labāko ekskluzīvā jeb craft alus krogu ārpus Rīgas.

Demokrātisks dzēriens

Jau pāris nedēļas Liepājas alus cienītājus priecē darītavas "Labietis" atvērtais "kabatas formāta alus pagrabiņš". Kompaktajā telpā mazāki un lielāki pulciņi bauda dažādas alus šķirnes, un šķiet, ka nav vajadzīga pat izkārtne – gan zinātāji, gan zinātkārie vienkārši atrod šo vietu. Aldaris Reinis Pļaviņš stāsta, ka ikdienas aura alus pagrabā "Miezis un kompānija" vēl tikai veidojas, un to, kas sanāks, lielā mērā noteiks apmeklētāji. Viņš norāda, ka "Labieša" alus baudītāji arī Rīgā ir dažādi: "Ienāk ārzemnieku pāris, kas lielām acīm vēro apkārtni. Ir paskaļa kompānija ar iedzērušiem kungiem ap četrdesmit gadiem, jauniešu bariņš. Vispār baigi raibā publika. Alus ir ļoti demokrātisks dzēriens – garšu bagātība ir tik liela, ka jebkuram cilvēkam, kurš vispār kaut ko dzer, var atrast viņam tīkamu garšu."

Alus darītava "Labietis" brūvē ap 50 šķirnēm, kuras gan netiek piedāvātas vienlaicīgi. Liepājā Reinis ar domubiedru Kasparu Čekotinu nolēmuši izveidot vietu, kur ir ne tikai "Labieša" alus, bet arī citu darītavu alus šķirnes, kas garšo pašiem.

Juliannas pagalms – veiksme

Uz jautājumu, kādēļ izvēlējušies šādu vietu veidot tieši Liepājā, atbilde meklējama tajā, ka gan Reinis, gan Kaspars labu laiku paši ir saistīti ar Liepāju. Reinis Liepājā apmēram 15 gadus pavada vasaras, savukārt Kaspars jau dažus gadus ir pilnīgi pārvācies uz Liepāju. Reinis stāsta: "Nebija vietas, kur pašiem aiziet un iedzert alu. Jebkurš rūpals sākas ar to, ka tu adresē kādas cilvēka vajadzības. Šajā gadījumā tās bija mūsu vajadzības." Kaspars piebilst, ka šādu vietu gaidījuši tiešām ilgi, līdz nolēmuši veidot paši. Esot arī sakritušas iespējas – "Labietis" aizvēris savu alus atzaru Āgenskalnā un atbrīvojušās kroga iekārtas, kā aldaris saka, "puskroga" konstruktors, kam vienkārši vajadzēja vietu (Reinis rāda, ka viss, kas atrodas aiz bārmeņa muguras, ir aukstumtelpa. Netiek izmantotas parastas aukstumvitrīnas vai ledusskapji – aut.). Izmantojot šādu sistēmu, iespējams uzglabāt lielu daudzumu auksta alus, sarunas dienā puiši saskaitījuši, ka tobrīd viņiem bija 39 alus šķirnes. Kādu laiku esot vienkārši gribējuši kādam uzdāvināt "puskrogu", bet tad sapratuši, ka pašiem vien būs jādara. "Alus ir sociāls dzēriens. Vari, protams, dzert aliņu vienatnē, pie teļļuka, bet alus tomēr prasa sarunas," bilst Reinis. Plāns esot bijis izveidot labāko craft alus krogu Latvijā, un neuztaisīt to Rīgā. Pēc izvēles plašuma un garšas kvalitātes "Miezis un kompānija" varot mest izaicinājumu labākajiem Rīgas krogiem.

Vieta vienkārši esot veiksme. Kaspars stāsta, ka visi kopīgiem spēkiem cenšas, lai "Juliannas pagalms" kļūtu par mājīgu vietu, vasarā esot iespēja pagalmu starp alus pagrabu un restorānu "Mo" apdzīvot ar galdiņiem. Reinis piebilst: "Nekādu ļoti lielu plānu attiecībā uz šejieni nav. Esam no savas puses maksimāli izdarījuši to, ko gribējām izdarīt. Tagad ir jautājums, vai liepājnieki un arī liepājnieces novērtēs šo sviedru un asiņu ieguldījumu." Kaspars uz to atbild, ka izskatās – liepājnieces šo vietu jau ir novērtējušas: ""Alus pagrabs" parasti neizklausās pēc vietas, kur nāktu baigi daudz sieviešu, bet pie mums viņas nāk." "Miezis un kompānija" piedāvājot salīdzinoši daudz "meitenīgu aliņu", Reinis stāsta un uzskaita: "Šodien atvedām vienu ķiršu kriek, tad mums ir arī vairāki skābie, augļainie ali ar mango, ar marakuju. Meitenēm parasti nepatīk apiņu rūgtums, džekiem savukārt patīk. Lai gan vajadzētu būt otrādi, jo apiņi veicina sievišķo hormonu izstrādi. Ja gribi būt sievišķīgāka, būtu jādzer apiņotāks alus."

Kaspars vēl piebilst, ka "Labietis" savā ziņā esot radies Liepājā: "Tajās vasaras dienās, kad nebija daudz vēja, Reinis pēkšņi sāka interesēties par alus darīšanu un pazuda uz netālām vietām." Reinis atceras, ka tieši Aizputes satrpnozaru mākslas centrā "Serde" notikušais mājbrūvētāju saiets kļuva par sākumu paša alus darīšanai.

Krogam būšot arī izkārtne. Tomēr Reinis bilst, ka Liepāja nav tik liela, lai cilvēki nevarētu atrast to, ko viņi meklē, un Liepājā pavadīto gadu laikā viņš ir ievērojis, ka pilsēta un tās iedzīvotāji nav orientēti uz spožām, uzkrītošām izkārtnēm: "Liepājā vietā neieiet tāpēc, ka tai ir spīdīga izkārtne. Liepājā vietā ieiet, jo tavs čoms ir pateicis, ka tā ir laba vieta."

Astoņi ali no krāna

Jaunajā krogā aldaris gribētu redzēt plaša vecuma spektra cilvēkus, un Liepāja arī neesot tik liela, lai varētu koncentrēties uz ļoti specifisku mērķgrupu. Kaspars jau ievērojis, ka uz krogu nāk gan taksisti vienkārši iedzert aliņu, gan solīdi kungi pēc darba nopirkt alu līdzņemšanai, kopumā visdažādākā publika.

Par "aizsēdēšanos" pēc darbalaika beigām abi ir vienisprātis, ka ir brīdis, kad pārtrauc tirgot alu, bet ārā nevienu gan uzreiz nemet. Reinis min, ka tas atkarīgs arī no izvēlētā alus: "Ja cilvēks 15 minūtes pirms darbalaika beigām nopērk miežvīnu, kuru desmit minūšu laikā vienkārši fiziski nevar izdzert, jo viņš tik intensīvs garšā un smaržā... Tu ķēzi šo dzērienu, ja to ātri izdzer. Tā nav alus baudīšanas kultūra, kas ir viena no lietām, ko gribam šeit attīstīt. Te nav lēts alus. Šeit ir ļoti dažāds un ļoti garšīgs alus." Viņi to salīdzina ar dārga vīna puspudeles izdzeršanu vienā malkā – tas attieksmes ziņā esot tas pats, kas uzliet uz muguras vai ierīvēt pakausī.

Lai ļautu apmeklētajiem nobaudīt pēc iespējas dažādākas garšas "nesaņemot nepatīkamus blakusefektus", krogā mazais glāzes tilpums ir nevis ierastie 0,3, bet gan 0,25 litri. "Mums ir astoņi ali no krāniem. Ja tu dzer pa 0,3 litru glāzei no astoņiem krāniem, tas jau ir uz robežiņas. 0,25 ir pietiekami mazs tilpums, lai varētu izgaršot alu bez iespējamām problēmām," tā Reinis.

Paši kroga veidotāji smej, ka meistarklases šeit varot saņemt katru dienu, tomēr neizslēdz arī iespēju nākotnē organizēt kādu pasākumu. Idejas rodoties arī kopā ar restorāna "Mo" darbiniekiem, un varbūt kādreiz tikšot veidotas četru piecu ēdienu vakariņas ar klāt piemeklētu atbilstošāko alus šķirni. Vēl kāda ideja ir aicināt ciemos aldarus, lai krogā piedāvātu vakarus ar vienas darītavas alus šķirnēm un pašu darītāju kā savdabīgu lektoru aiz bāra letes.

Jaunatvērto krogu no citiem Liepājā atšķir vēl kas – pirms apmeklētājs nopērk kādu alu, viņam ir iespēja no "maziem piņģerotiņiem" pagaršot krānos esošās šķirnes un izlemt, kurš vislabāk garšo. Izvēle esot tik plaša, ka labāko garšu var atrast katram.

Telpas nelielos izmērus Reinis un Kaspars uzskata par plusu. Esot bijusi iespēja iekārtoties nedaudz lielākās telpās, tomēr palikuši pie šīs. Šeit apmeklētājam ir viegli "sasaukt" bārmeni un arī bārmenis redz visus apmeklētājus. Liepājas vēlme pēc lielām telpām, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tomēr esot pārvērtēta. Telpai esot jābūt tādai, lai cilvēks nepazustu. Reinis saka: "Galvenais ir sarunas un alus, alus un cilvēks."

Lietainām rudens dienām Reinis iesaka pamēģināt kaut ko no Anglijas alus darīšanas tradīcijā tapušā, kā arī visus portera tipa alus. Tāpat piemērots būšot imperiālā tipa stouts. Kaspars piebilst, ka der arī "pipariņš", tas ir, alus, kam pievienoti pipari.

Nobeigumā aldaris norāda, ka ir jebkuram gadalaikam piemērots alus, un tas jebkurā brīdī var būt lielisks.