"Liepājas autobusu parks" (LAP), kura sadarbība ar "airBaltic" netiek vērtēta vienprātīgi, kopprojektu uzskata par peļņu nesošu un cer, ka sadarbība paplašināsies.

To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda uzņēmuma valdes priekšsēdis Māris Ārbergs. Tāpat viņš uzsver, ka uzņēmums iepirkumu par tiesībām veikt pārvadājumus Liepājā uzskata par gada lielāko izaicinājumu un plāno, visticamāk, arī piedalīties konkursos par pasažieru pārvadājumu veikšanu Jūrmalas un Ogres virzienos, bet nākamgad gatavoties Liepājas reģionālo pārvadājumu konkursam. Viņš arī skaidro, ka meitasuzņēmumam "Rumba Tours" ir plāni apkalpot gan Klaipēdā, gan Rīgā piestājošo prāmju pasažierus un pievērsties tūrisma pārvadājumu uz ārzemēm biznesam, raksta LETA.

"Liepājas autobusu parks" (LAP) un "airBaltic" nesen noslēdza sadarbības līgumu, kas paredz nodrošināt autobusu pārvadājumu pakalpojumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Līgums noslēgts no šī gada 1.marta līdz 31.decembrim. Pēc kādiem kritērijiem lidsabiedrība kompāniju izvēlējās, jo šis darījums tika vērtēts dažādi.

Ir zināms fakts, ka jau iepriekš LAP meitasuzņēmums "Rumba Tours" sniedza līdzīgu pakalpojumu – neregulāros pasažieru pārvadājumus. Bija nodoms "airBaltic" pakalpojumu veikšanu arī tagad deleģēt "Rumba Tours", taču, ņemot vērā, ka lidsabiedrības prasība bija pārvadātāja pieredze, šajā gadījumā pakalpojumus veic "Liepājas autobusu parks". Vienlaikus LAP izmanto "Rumba Tours" tehniku šim projektam – divus autobusus. Vienu autobusu LAP iegādājās pats.

Jautājums jau ir – kādā veidā, pēc kādiem kritērijiem"airBaltic" izvēlējās sadarbības partneri, jo, cik noprotams, nekāda konkursa nebija.

Vēsture sākās tā, ka mūs uzaicināja par vienu no pretendentiem, jo interese par šo projektu bija liela gan no Latvijas, gan arī citām valstīm. Mēģinājām saprast, kas tas ir un kā tas ir. Pie mums viņi vērsās kā pie pieredzes bagāta pārvadātāja. "airBaltic" jau vērtēja lielākās kompānijas, kam šādu papildu pārvadājumu sniegšana nebūtu problēma, kā arī izvērtējot līdzšinējo pieredzi.

Kā citi pārvadātāji vērtē šādu soli – bez konkursa pārvadāt pasažierus? Principā taču atņemat viņiem klientus.

Negribu piekrist, ka atņemam klientus. Domāju, mazliet pietrūka komunikācijas ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju (LPPA), kas pārstāv visu pārvadātāju intereses. Idejiski pārvadātāji vērtē, ka šī ir laba lieta, – aviokompānija cenšas piesaistīt pasažierus, vedot klientus ar autobusu par velti. Vislielākās bažas bija par to, vai mēs ekspresī ar divām pieturām neņemsim citus pasažierus, kas nav saistīti ar lidojumiem. Šīs bažas atspēkojām, jo lidojuma rezervācija kalpo kā iekāpšanas karte autobusā. Ar kolēģiem izrunājāmies gan Daugavpilī, gan Valmierā, gan arī Jelgavā. Kas attiecas uz konkrētām autopārvadātāju iebildēm, konstatējām, ka jau tagad tiek veikti neregulārie pārvadājumi uz lidostu. Piemēram, Daugavpilī neregulārs pārvadātājs par maksu piedāvā līdzīgu pakalpojumu – ar minivenu vai mikroautobusu aizvest uz lidostu.

Vai gatavojaties līgumu pagarināt?

Tas vairāk atkarīgs no pasūtītāja. Tāpat ir skaidrs, ka uzreiz neuzradīsies liela masa, kas šo pakalpojumu izmantos. Tas ir kopprojekts, un ir grūti pateikt, cik ilgstošs tas būs. Kāda būs atsaucība, kāds "airBaltic" būs pasažieru pieplūdums. Ceram, ka ideja tiks turpināta un, iespējams, vēl kaut kādā papildu virzienā un maršrutā. Ir interese no citām pilsētām, kur iedzīvotāji vaicā – kāpēc pie mums nebraucat? Autobusi ir "brendoti", tā ir zināma reklāma. Nav ikdienišķi balti pelēki. Turklāt sezona nav īsti sākusies, tāpēc pagaidām runāt par pārvadājumu apjomiem vai to prognozēm vēl nav laiks, taču ceram, ka projekts būs dzīvotspējīgs. Citās valstīs ir veiksmīga šāda pieredze.

Šis projekts dod mums papildu apgrozījumu – ap 400000 eiro. Skatīsimies!

Vai šajā projektā kompānijai būs laba iespēja nopelnīt?

Līguma detaļas nevaru izpaust. Esam plānojuši ne ar dempinga cenu sasniegt minēto apgrozījumu. Protams, ne gluži bez peļņas strādāsim. Galvenais, lai klienti novērtē servisu.

Kopumā "Liepājas autobusu parks" apgrozījumu plāno kāpināt, un skatāmies, ka peļņai arī vajadzētu būt. Nav jau svarīgi tikai, ka tu tur esi un nobrauc konkrētos kilometrus, kaut kas jau jānopelna ir.

Dīvaini šķita, ka pat Autotransporta direkcija sākotnēji nesaprata, kāpēc tā nav informēta par "airBaltic" pārvadājumiem un vai vajadzīga papildu licence.

Jā, Autotransporta direkcija sākotnēji bija neziņā, vai vajadzīga LAP jauna licence šo pārvadājumu veikšanai. Autotransporta direkcijai teicu: kolēģi, nav atšķirības, vai augstskola man piedāvā regulāri vest studentus no Rīgas uz Igauniju mācīties vai vedam "airBaltic" pasažierus. Te ir tas pats. Tikai tāpēc, ka man ir precīzi laiki, kas ir viena no regulāro pārvadājumu pazīmēm? Mēs netirgojam biļetes, neapstājamies pieturās, vedam tikai konkrēti "iezīmētu" pasažieru grupu, kas ir rezervējuši biļetes, kam ir attaisnojošs dokuments. Ja kādam ir bažas, nāciet un pārbaudiet.

Turklāt nesen tikās Baltijas valstu autotransporta pakalpojumu uzraugošās institūcijas, arī Autotransporta direkcijas pārstāvji, jo valstu likumdošanā ir atšķirīgi noteikta neregulāro pārvadātāju pakalpojumu sniegšanas kārtība. Jādiskutē, kādas ir nepieciešamās izmaiņas, jo visi gadījumi likumdošanā nav noteikti

Vai plānojat šādā vai līdzīgā nišā attīstīt uzņēmumu?

"Rumba Tours" autobusus, ar kuriem pārvadājam "airBaltic" klientus, jau iegādājāmies ar domu aktīvi darboties pārvadājumu tirgū. Jau pērn bija laba sadarbība ar Klaipēdas ostas termināli, kur piestāj kruīza kuģi, un "Rumba Tours" apkalpoja kruīza pasažierus pārbraucienos un pilsētas ekskursijās. Lietuvieši ar saviem resursiem netiek galā. Šogad "Rumba Tours" plāno apkalpot kruīza kuģus arī Rīgā. Ir pirmie pasūtījumi no trim kompānijām, ar kurām izveidojusies laba sadarbība, jo sezona tūlīt sāksies. Plānots apkalpot arī tūrisma braucienus uz ārzemēm. Tūrisma braucienus gan plāno tūrisma firma, mēs piedāvājam tikai transportu, jo "Rumba Tours" pagaidām nenodarbojas ar ekskursiju plānošanu.

"Liepājas autobusu parks" vislielāko akciju cenu kāpumu – par 56,63% – piedzīvoja februārī, kad uzņēmuma akcijas cena mēneša beigās bija 2,6 eiro. Kā uzņēmuma vadība vērtē šo lielo akciju kāpumu? Kas to ietekmēja, kādi apstākļi? Vai akciju cena tikpat augsta varētu saglabāties arī līdz gada beigām?

Vai nu tā ir sakritība, vai kā, bet akciju lēciens bija tieši tajā brīdī, kad paziņojām par sadarbību ar "airBaltic". Protams, ir patīkami, ka kompāniju ievēro, pērk akcijas, bet tirgus ir dažāds un svārstīgs. Turpmākais būs atkarīgs no tā, kāds būs pagājušā gada revidētā pārskata rezultāts. Aprīļa beigās savukārt akcionāru sapulcē apstiprināsim jauno budžetu, ko plānojam sasniegt 2014.gadā.

Turklāt uzņēmuma darbību negatīvi ietekmē nelegālie pārvadātāji, kas aiziet mūsu autobusam piecas minūtes pa priekšu, īpaši maršrutos uz Ogri un Jūrmalu. Neskatoties uz to, ka pērn vasaras sezonā neregulāro pārvadātāju dēļ zaudējām 100000 latu ieņēmumus, likumdošanā solītie grozījumi nav veikti. Esam bažīgi, kas notiks 2014.gadā, jo pēc mēneša sāksies sezona un palielināsies pasažieru plūsma, bet joprojām attiecīgie pārvadājumu likuma grozījumi trešajā lasījumā nav pieņemti. Domāju, aizķeršanās notika tāpēc, ka bija valdības maiņa. Tagad plānots aprīļa sākumā Saeimā aktivizēt šī likuma grozījumus trešajā lasījumā, un pēc diviem mēnešiem varētu tikt izstrādāti attiecīgi papildinošie Ministru kabineta noteikumi.

Tad jau šī vasara arī zaudēta?

Zaudēta varbūt nav, taču ir viens "bet", šī problēma valstī pastāv jebkurā vietā. Tas, ka par to runājam vairāk, ir tikai tāpēc, ka mums ir konkrēts pārvadājumu līgums – mums nedotē Ogres un Jūrmalas maršrutus. Citiem pārvadātājiem, ja pasažierus aizved "mikriņš" vai privātie un nav ieņēmumu, neieņemtos ienākumus kompensē ar dotācijām. Tā ir tā atšķirība. Esam devuši informāciju attiecīgām iestādēm par nelegālajiem pārvadātājiem – gan auto numurus, gan laikus. ATD pēdējā sarunā skaidroja, ka pietrūkst resursu procesu kontrolēšanai. Policija varot šim mērķim atvēlēt ekipāžu tikai pusi dienas nedēļā. Tad jau rezultāta nebūs. Otrs risinājums ir noteikt stingrākus sodus, nevis tikai pirksta pakratīšanu un tiesību akta izrakstīšanu, kuru var pārsūdzēt. Tāpat sodītais var nodibināt jaunu kompāniju, un atkal sākas, viss riņķa dancis. Tieši šī iemesla dēļ LAP apgrozījums pērn ir pieaudzis, bet peļņas daļa samazinās. Vēl cenšamies pierādīt, ka tie bija neparedzēti jeb "forcemajeure" apstākļi, un, ja to pierādīsim, ceram, ka valsts kompensēs neieņemtos ienākumus.

Domāju, ka līdz vēlēšanām nelegālo pārvadājumu jautājums tiks atrisināts, jo tas jau vairāk ir populārs, nevis nepopulārs lēmums. Mūsu kompānijas pētījums liecina, ka šie pārvadātāji aizved 10% ieņēmumu. Ministrijā teicu: atrodiet 1000 latu pētījumiem, divas nedēļas papētiet, un būs skaidrs, vai vajag resursus palielināt un nelegālos pārvadātājus ķert. Atbilde bija – skatīsimies.

Cik noprotu, šis nav vienīgais šī gada izaicinājums? Vairāki pārvadājumu iepirkumu līgumi beidzas, un tiks izsludināti jauni konkursi.

Tūlīt jāparādās jaunam nolikumam par Latvijas vidienes "Centrs–1" pārvadājumiem Ogres, Jūrmalas un Bauskas virzienos. Līgumi ir noslēgti līdz nākamā gada 31.janvārim. Pasūtītājam tad ir jāsaprot, ko pasūtīt. Pierīgas tuvumā ir šīs pasažieru plūsmas, ir reāla nauda. Vienlaikus, pajautājot pasūtītājam, vai viņam ir dati par precīzu pasažieru plūsmu, izrādās, viņiem tādas nav.

Vai ir interese piedalīties šajos iepirkumos?

Jūrmalas virzienā esam ieguldījuši pietiekami lielu darbu, līdzekļus un tehniku, un, gadu nobraucot, esam sapratuši, kas ir kas. Ja nebūtu nelegālo pārvadājumu sadaļas, pasākums ir interesants.

Kā vērtējat ideju, ka Bauskas virziens varētu tikt komercializēts, lai sacenšas pārvadātāji?

Domāju, ka tas nenotiks, jo politiski neizšķirsies par šādu principu. Šādam solim ir jāsagatavojas. Ko nozīmē brīvais tirgus? Kādam tāpat ir jāpieskata. Piemēram, trīs pārvadātājiem ļauj braukt šajā maršrutā. Kā tad mēs sacentīsimies? Laiki taču kaut kādi ir jāievēro. Nevar taču tā – pirmais piebraucu pie perona un tad organizēju zēnus ar stekiem, dzenot pārējos prom. Domāju, ka šie Ogres, Jūrmalas un Bauskas virzienu līgumi tiks slēgti līdz 2020.gadam, kad beidzas arī pārējo maršrutu līgumi, un tad var sākties tirgus pārdale. Taču līdz tam laikam, ej nu sazini, kā būs.

Vai nav par vēlu tikai tagad izsludināt iepirkumu?

Ja marta beigās iepirkumu izsludinās, jāņem vērā, ka par nolikumu kāds vēl var pastrīdēties, un tas nozīmē, ka termiņš var tikt pagarināts. Vajadzētu jau, lai pārvadātājs gadu, pusgadu iepriekš var sagatavoties pakalpojuma izpildei.

Vēl viens iepirkums, kurš gan ir ievilcies, ir konkurss par pārvadājumiem Liepājā.

Liepājas pilsētas konkursam ir sena vēsture. No 2012.gada janvāra esam noslēguši pagaidu līgumu. No pērnā gada rudens ir izsludināts jauns konkurss. Tiesa, ir iesniegtas sūdzības par nolikumu. Tika termiņš pagarināts vairākas reizes, līdz februāra beigās tika nolemts, ka lēmums netiks pārcelts. Cik pretendentu ir pieteikušies, nezinu, mēs savu piedāvājumu iesniedzām. Lēmumu no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) gaidām aprīļa sākumā. Ja iesniegtā sūdzība būs pamatota, konkurss tiks atcelts. Ja sūdzību atzīs par nepamatotu, gaidīsim iepirkumu komisijas lēmumu.

Līguma apjoms ir pietiekami liels, termiņš – uz desmit gadiem, četri miljoni kilometru gadā. Tas ir nopietns, ilgtermiņā plānojams pasākums. Patlaban lielākā daļa kompānijas pārvadājumu notiek tieši Liepājā ar teju 50 autobusiem. Jebkurā gadījumā nav nekāda māksla "nodepingot" cenas un pēc tam mocīties. Kompānijai šis iepirkums ir gada lielākais izaicinājums. Nākamgad savukārt jāsāk gatavoties Liepājas reģionālo pārvadājumu konkursam, jo līgums beidzas 2015.gada beigās.

Jebkurā gadījumā prioritāte tagad ir Liepājas pilsētas iepirkums, jo desmit gadu līgums – tas ir daudz. Investīcijas būs lielas, jo prasība ir – pilnīgi jauni autobusi. Zinām, ka iepriekš arī igauņi ir interesējušies par šo konkursu, bija indikācijas, ka varbūt būs pieteikušies arī no Eiropas.

Informācija:

2013.gada LAP koncerna apgrozījums bija 10,2 miljoni latu (14,5 miljoni eiro), peļņa – 58 102 lati (82526 eiro). SavukārtLAP apgrozījums bija 7,4 miljoni latu (9,9 miljoni eiro), peļņa – 41 980 latu (59000 eiro).

Patlaban pasažieru pārvadājumus veic Liepājas pilsētā, reģionā, kā arī Ogres un Jūrmalas virzienā.

"Liepājas autobusu parks" 2012.gadā nodibināja meitasuzņēmumu SIA "Rumba Tours" un ieguldīja kompānijā 100 000 latu pamatkapitālā.

2012.gadā AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), ieguldot SIA "BalticTaxi" 500 000 latu, kļuva par 68,12% akciju īpašnieci.

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) un "airBaltic" šogad noslēdzis sadarbības līgumu, kas paredz nodrošināt autobusu pārvadājumu pakalpojumus "airBaltic" pasažieriem, kuri lido uz un no starptautiskās lidostas "Rīga" un kopējais apgrozījums šogad plānots 400 000 eiro, liecina paziņojums biržā "NASDAQ OMX Riga"

LAP akcijas tiek kotētas biržas Otrajā sarakstā. LAP lielākie akcionāri ir SIA "LAP1R", kurai pieder 49,49% akciju, un Liepājas pilsētas dome, kuras īpašumā ir 34,85% akciju.

"LAP1R" īpašnieks ir ar uzņēmēja Šķēles ģimeni saistītā SIA "Inpo17", kas savukārt pieder SIA "Privāto aktīvu pārvalde", liecina SIA "Firmas.lv" informācija. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Edgars Šķenderis, bet valdes locekles – Madara Šķēle un Anete Šķēle–Pētersone. "Privāto aktīvu pārvalde" pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem", kuras lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane–Šķēle, vēl 25% pieder Šķēlei–Pētersonei, 25% – Madarai Šķēlei, 10% – Šķenderam, bet vēl 10% – Ivetai Smilgai–Krongornei. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Šķenderis.