Laikrakstā "Dienas Bizness" otrdien izteikta prognoze, ka, ieviešot ES enerģijas efektivitātes direktīvu, "Liepājas eneģijas" tarifs varētu pieaugt par 24,9 procentiem.

Tarifiem prognozē būtisku kāpumu

Ja spēkā stāsies tāda Enerģijas efektivitātes direktīvas ieviešanas shēma, kādu to pašlaik piedāvā Ekonomikas ministrija, sagaidāms gan gāzes, gan elektrības, gan siltuma tarifu lēciens, raksta Līva Melbārzde, laikraksts "Dienas Bizness".

Lai realizētu Eiropas Savienības (ES) noteiktos energoefektivitātes mērķus – līdz 2020. gadam uzlabot energoefektivitāti visās ES dalībvalstīs par 20%, Latvijas enerģētikas sektors pašlaik nostādīts liela izaicinājuma priekšā. Obligātajam enerģijas ietaupījumam laika periodā no 2014.līdz 2020. gadam Latvijā ik gadu jāsasniedz 1,5%, tādējādi kopumā ietaupot 9896 GWh.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas modeli, kurā 35% no obligāti ietaupāmajām GWh uzlikusi uz publiskā sektora pleciem – tas ietver, piemēram, publiskā sektora ēku un mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, kam piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi, dažādus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētus projektus un pat a/s Pasažieru vilciens ritošā sastāva modernizāciju, kas paredz jaunu un energoefektīvāku vilcienu iegādi. DB gan vairākkārt ir rakstījis, ka ar jauno vilcienu iepirkumu Latvijā nekādi neveicas jau vairākus gadus un joprojām nav skaidrs, kad, kādus un cik vilcienu Latvija vispār iepirks. Tomēr lielāko Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas slogu EM paredzējusi uzlikt enerģētikas nozares uzņēmumiem, paredzot, ka ar šiem uzņēmumiem varētu tikt sasniegti 65% no nepieciešamā enerģijas ietaupījuma. Šiem uzņēmumiem Energoefektivitātes pienākumu shēmas (EPS) ietvaros tiek piedāvātas divas alternatīvas – vai nu nodrošināt nepieciešamo enerģijas samazinājumu ik gadu, vai maksāt tā saukto atpirkšanās maksu par neieviestajiem pasākumiem. Enerģētikas uzņēmumi par šādu pienākumu, kas faktiski jāsāk realizēt jau šogad, pauž savu sašutumu, norādot, ka tādējādi siltuma tarifi patērētājiem kāps par 5–25%, gāzes tarifi pieaugs no 16 % līdz pat 59%, savukārt Latvenergo tarifu kāpums tiek lēsts 5–10% robežās. Jāpiebilst, ka ne visās ES dalībvalstīs Energoefektivitātes direktīva tiek ieviesta tādā veidā, kā to plāno darīt Latvijā. Lielākā daļā valstu uz energouzņēmumiem netiek uzlikts vispār nekāds EPS slogs saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu, daļā valstu tas ir mazāks nekā Latvijā, piemēram, Igaunijā – 16%, Īrijā – 42%, Apvienotajā Karalistē – 36%, tādās ES valstīs kā Lietuvā, Slovākijā, Francijā, Bulgārijā un Dānijā EPS slogs uz energouzņēmumiem ir vēl lielāks nekā Latvijā, savā pētījumā apkopojusi kompānija EY. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ES valstu energoefektivitātes ieviešanas pasākumus balsta uz publiski finansētiem projektiem, bet dažas paaugstina, piemēram, akcīzes nodokli.

Nozare protestē

"Kā Latvijas centralizētās siltumapgādes nozares pārstāvji esam kategoriski pret to, ka vēl tiek paaugstināti siltumenerģijas tarifi Latvijā. Parādi par piegādāto siltumu Latvijā jau pašlaik ir sasnieguši vairākus desmitus miljonus eiro, un aprēķini liecina, ka Latvija jau ir sasniegusi enerģētiskās nabadzības slieksni. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētāji nespēj par saņemto siltumu samaksāt," norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) padomes locekle Ginta Cimdiņa.

Viņa norāda, ka centralizētās siltumapgādes tarifi, kas Latvijā pašlaik svārstās 45–65 eiro/MWh robežās, jau nesen ieviesto likumdošanas izmaiņu dēļ, neskaitot Energoefektivitātes direktīvu, būtiski pieaugs – dabasgāzes akcīzes nodokļa dēļ par 4–6%, koģenerācijas staciju regulējuma izmaiņu dēļ par 5–20%, subsidētā elektroenerģijas nodokļa par dēļ – par 5–8%, bet tiešo norēķinu dēļ – par 6–15%. "Ja tagad vēl centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tiek pievienots EPS, tad centralizētā siltumapgāde Latvijā praktiski sabruks, jo iedzīvotāji sāks arvien vairāk izvēlēties apkures alternatīvas. Gribu norādīt, ka pienākums siltumuzņēmumiem nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu iedzīvotāju mājokļos ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīviem, kas paredz, ka daudzdzīvokļu mājas ir tās iedzīvotāju kopīpašums, kuri tikai kopā var pieņemt lēmumus par jebkādiem mājā veicamiem pasākumiem," tā G. Cimdiņa.

Viņai piekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis, kurš norāda, ka regulējamie enerģētikas uzņēmumi, pat ja veiktu ar energoefektivitāti saistītas investīcijas gala lietotāju īpašumos, nevarētu šos izdevumus iekļaut tarifos. Ja tarifu aprēķina metodika tiktu grozīta, tad papildu būtu jāstrādā arī pie nevienlīdzības novēršanas starp gala patērētājiem, jo paaugstināti tarifi būtu jāmaksā visiem – gan tiem, kas savas mājas jau nosiltinājuši, līdz ar to energoefektivitātes pasākumus ir ieviesuši, gan tiem, kas vēl nav darījuši neko.

"Nevar vienādi Energoefektivitātes direktīvu ieviest, piemēram, Kiprā un Latvijā. Es gribu zināt, ko Latvijas Ekonomikas ministrija Briselē darīja, lai panāktu, ka šī direktīva attiecībā uz Latviju izskatās savādāka, nekā tā ir šobrīd? EM obligāti ir jāsagatavo aprēķini, kā investīcijas saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu veidos labāku nākotni Latvijas iedzīvotājiem. Bez tiem nav vērts pat kaut ko sākt un runāt, jo galu galā tāpat par visu samaksās enerģijas patērētāji," komentē vairāku Latvijas energouzņēmumu līdzīpašnieks Guntars Kokorēvičs. "Ar šādu Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas shēmu mēs pazaudējam pareizos ekonomiskos stimulus, jo veiksim enerģijas patēriņa samazināšanu nevis tur, kur atmaksājas, bet tur, kur to it kā var izdarīt. Varbūt politiski ir grūtāk paaugstināt akcīzi, bet tādējādi vismaz netiktu kropļota situācija starp dažādiem kurināmā veidiem," lēš a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss. "Ja degvielai palielinās akcīzi, nelegālās degvielas apjomi valstī pieaugs vēl straujāk. Jau pašlaik pēc Latvijas muitas datiem tā ir sasniegusi 19% no kopējā degvielas patēriņa. Visa šī direktīvas ieviešana ir vērsta uz būvmateriālu ražotāju un būvniecības sektora lobēšanu," uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis.

Iesaka papildinājumus

Ekonomikas ministrijas pārstāve Andžela Pētersone norādīja, ka ieviešamās Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir patērētāju labums ilgtermiņā, lai viņiem nākotnē būtu mazākas izmaksas un mazāka atkarība no energoresursu cenu svārstībām. "Direktīvas mērķis nav enerģijas patēriņa samazināšana, bet gan – lai mājsaimniecības iegādātos efektīvākas iekārtas, kas mazāk tērē enerģiju. Par sadalījumu starp nozares spēlētājiem un viņu atbildību vēl var diskutēt, jo likumprojekts ir atvērts," saka EM pārstāve. Pašlaik izskanējušie alternatīvie risinājumi no EY puses bija iekļaut EPS arī transporta un biomasas nozari, veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā nodotās koģenerācijas stacijas darbības rezultāti tiek attiecināti uz energoefektivitātes mērķu sasniegšanu. Tāpat pastiprināti jāiesaista energoefektivitātes pasākumos iedzīvotāji, nosakot minimālo enerģijas patēriņa slieksni, kuru pārsniedzot mājsaimniecībām būtu pienākums veikt energoefektivitātes pasākumus. Savukārt pēc Polijas, Francijas, Itālijas un Spānijas piemēra varētu tikt ieviesti tā sauktie baltie sertifikāti, kurus mājsaimniecības vai uzņēmumi saņemtu, ja veiktu energoefektivitātes pasākumus vai iegādātos energoefektīvas iekārtas. Šos sertifikātus pēc tam varētu iegādāties uzņēmumi, tādējādi pierādot, ka ir veikuši nepieciešamos EPS pasākumus.

Īstenojot EPS pasākumus, plānotais siltuma tarifa pieaugums "Liepājas enerģijai" būtu 24,9 procenti, raksta "Dienas Bizness". "Rīgas Siltumam" tas būtu 13,1%, "Ventspils siltumam" 10,3, bet "Kuldīgas siltumtīkliem" – 11,9 procenti.