Šī gada pirmajos trīs mēnešos Liepājas ostā pārkrauto kravu apgrozījums sasniedzis gandrīz divus miljonus tonnu, kas ir par 22,3% vairāk nekā šajā laikā pirms gada.

Par to aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas ostas termināļi šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāvuši kopumā 1 998 127 tonnas kravu, kas ir par 363 876 tonnām vairāk nekā pērn šajā laikā, kad ostā pārkrāva 1 634 251 tonnu.

Lielākais kravu apgrozījums bijis ostas kompānijai "Liepaja Bulk Terminal", kas trīs mēnešos pārkrāva 760 078 tonnas. "Ekers Stividors LP" pārkrāva 569 461 tonnu, bet trešajā vietā kravu apjoma ziņā ir "Terrabalt", kas kopā ar prāmja līnijas operatoru "Stena Line" turpina attīstīt prāmju satiksmi no Liepājas ostas un trīs mēnešos kravu apgrozījumu palielinājis par 66,9%, apstrādājot 255 818 tonnas dažādu kravu. Par 46% pieaudzis arī pārvadāto pasažieru skaits – ar prāmjiem pārvadāti 8122 cilvēki. Trīs mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 387 kuģi.

Šī gada martā Liepājas ostā pārkrautas 612 892 tonnas kravu, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2017.gada martā. Pagājušomēnes ostā apkalpoti 127 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2947 pasažieri.

Martā sasniegs arī jauns lielākās kravas rekords. Zem Libērijas karoga kuģojošais kuģis "Yiannis B" no Liepājas ostas izveda 72 921 tonnu kviešu un kukurūzas, daļu kravas uzkraujot pie ostas 51.piestātnes, bet daļu – atklātā jūrā.

"Rekordkrava apliecina, ka Liepājas ostas uzņēmēji ir gatavi izaicinājumiem un var nodrošināt kravas iekraušanu gan pie piestātnes, gan atklātā jūrā. Tieši tādēļ šogad ir jāuzsāk kuģu ceļu padziļināšanu un pārkraušanas vietas izveidi ostas akvatorijā, lai palielinātu kravu apstrādes operāciju drošību," skaidroja Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. SEZ sadarbībā ar uzņēmējiem aktīvi strādājot pie tā, lai plānveidīgi attīstītu un pilnveidotu sauszemes un ūdens infrastruktūru. Jau šogad sāks īstenot vērienīgu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu, kas paredz uzlabot kuģa ceļu un hidrobūvju tehnisko stāvokli, turpinot attīstīt arī auto un dzelzceļa pievadceļus.

2018.gada pirmajā ceturksnī 77% no visām pārkrautajām kravām bijušas beramkravas, 16% – ģenerālkravas, bet 7% – lejamkravas. Trīs mēnešos stabils kravu apgrozījuma pieaugums bijis novērojums visās kravu grupās, informēja SEZ.

Beramkravu segmentā joprojām dominē labība un labības produkti, kuru apjoms trīs mēnešos pāsniedzis vienu miljonu tonnu. Graudaugu kravu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī saistīts gan ar dīkstāvēm 2017.gada nogalē lietavu dēļ, gan ar rekordaugsto ražu kaimiņvalstīs, skaidroja SEZ.

Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmentā bija antracīts, kura pārkrautais apjoms sasniedzis 274 200 tonnu. Savukārt 151 100 tonnu apmērā pārkrauti celtniecības materiāli.