Latvijas zinātnieki izpētījuši, kādu finansiālu labumu Rīgas brīvostā pārkrautās kravas dod pilsētai un valstij. Ja atrastos pasūtītājs, zinātnieki būtu gatavi pētīt arī Liepājas ostas devumu.

Uzņēmums „Ekspertīžu un informācijas centrs” izstrādājis oriģinālu metodiku, kuru izmantojot, ar augstu precizitāti var analizēt datus par kravu apgrozījumu ostā, to struktūru, un galarezultātā noteikt, kādu pienesumu ostas darbība dod tautsaimniecībai un pilsētas budžetam.

Rīgas brīvostas pasūtītais pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmumi saņem Ls 9,69 ienākumu par katru nosacīto kravas tonnu, kas tiek izvesta caur ostu. Ja krava tiek vesta caur valsti tranzītā, tad ieņēmumi ir vēl lielāki – Ls 10,32. Savukārt, ja tiek eksportēta vietējās izcelsmes krava vai arī tā tiek importēta – tiek saņemti Ls 7,75. No šīm summām valsts budžets saņem Ls 1,16, bet pašvaldības budžets Ls 0,62.

Pētījuma autori īpaši atzīmē, ka minētās summas norāda tikai uz to ienākumu minimālo līmeni, ko privātie uzņēmumi un valsts iegūst no kravām, kas tiek vestas cauri valstij. Izmantojot multiplikācijas efektu, uzņēmēji bieži vien patiesībā nopelna vairāk, līdz pat 10 latiem.

Kā portālam pastāstīja viens no pētījumā iesaistītajiem zinātniekiem – sistemoloģijas speciālists Romāns Vitkovskis, „Ekspertīžu un informācijas” centrs būtu gatavs līdzīgu pētījumu veikt arī par Liepājas ostu, ja vien atrastos pasūtītājs.

Vitkovskis pastāstīja, ka veikt šādu augstas precizitātes pētījumu ir darbietilpīgs process, kas prasa fizisku atrašanos uz vietas, jo ir jārunā ar ekspeditoriem, jāiedziļinās kravu specifikā, jānoskaidro ostā darbojošos rezidentu un nerezidentu īpatsvars. Problēmas radot arī informācijas precizitātes pārbaudīšana un tas, ka ne visi vēlas informāciju sniegt.

Līdz šim līdzīgus pētījumus par Rīgas un Ventspils, bet ne Liepājas ostu mēģinājuši veikt Pasaules Bankas un „Ernst and Young” speciālisti, taču ļoti vispārināti, izmantojot ostu pārvalžu pašu sagatavotos ziņojumus, tādēļ šie rezultāti neizceļoties ar augstu precizitāti.

„Ekspertīžu un informācijas centra” veiktais pētījums Rīgas brīvostā ilga pusotru gadu, un to veica aptuveni 20 cilvēku – dažādu zinātņu profesionāļi.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe portālam sacīja, ka Liepājas ostas pārvalde neplāno pasūtīt līdzīgu pētījumu, jo tā izmaksas esot pārāk augstas.

Ostas ekonomisti gan apkopojot statistikas datus, taču tas tiekot darīts nevis publicitātei, bet Liepājas SEZ iekšējām vajadzībām.