Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Ostai pērn kravu rekords, šogad cer noturēt sasniegto līmeni


atlikušas 250 zīmes


Ostai pērn kravu rekords, šogad cer noturēt sasniegto līmeni SEZ iepazīstina medijus ar aizvadītā gada rezultātiem

Autors: Sarmīte Pujēna
Pirmdienā, 14. janvārī, 2019 | BIRKAS: Jānis Vilnītis , Uldis Sesks , Jānis Lapiņš , Ekers Stividors LP , Laskana , Krišjānis Vēsmiņš , Gatis Stivriņš , osta , SEZ , DG Termināls , Terrabalt
Izdrukāt Ziņot
Žurnālistiem bija dota iespēja apskatīt labāko ostas uzņēmumu teritorijas.
Žurnālistiem bija dota iespēja apskatīt labāko ostas uzņēmumu teritorijas.
FOTO: Liepājas SEZ
Žurnālistiem bija dota iespēja apskatīt labāko ostas uzņēmumu teritorijas. "Ekers Stividors LP" valdes loceklis Gatis Stivriņš saņēma SEZ pateicību. Arī Liepājas stacijas priekšniekam Jurijam Stukovam (otrais no labās) SEZ pateicība par aizvadītajā gadā sasniegto. Preses konference SEZ pārvaldē.

2018. gadā Liepājas ostas uzņēmumi pārkrāvuši 7,54 miljonus tonnu kravas, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā viena gada laikā.

Vai 2019.gadā izdosies šo rekordu pārspēt? Uzņēmēji ir piesardzīgi, un, kā tikšanās reizē SEZ pārvaldē piektdien, 11. janvārī, atzina stividorkompānijas "Ekers Stividors LP" valdes loceklis Gatis Stivriņš, uzdevums ir noturēt šo līmeni, nevis "strauji augt". Stivriņš atzina, ka Liepājas osta nevar piedāvāt tik plašu pakalpojumu spektru, kā Rīga vai Ventspils, arī ceļš, piemēram, no Krievijas uz Liepājas ostu ir tālāks. "Ekers Stividors LP" valdes loceklis uzsvēra, ka vienīgais liepājnieku trumpis ir servisa kvalitāte, ko ostas nomnieku arī prot nodrošināt. Tāpat Stivriņš norādīja, ka jācenšas paplašināt ostas piedāvāto pakalpojumu klāstu, un ostas kuģu ceļa padziļināšana par diviem metriem, ko SEZ gatavojas uzsākt jau tuvākajā laikā, ir viena no iespējām.

Otrs lielākais kravu apgrozījums aiz "Ekers Stividors LP" pērn bijis LSEZ SIA "Liepāja Bulk Terminal", kam ir iespēja uzņemt lielākos kuģus ostā. "Liepāja Bulk Terminal" apstrādājis 2,3 milj. tonnu dažādu lauksaimniecības kravu. Tieši LSEZ SIA "Liepāja Bulk Terminal" zem Libērijas karoga kuģojošā kuģī "Yannis B" iekrāva 72 950 tonnas miežu un kukurūzas, kas ir gan 2018. gada lielākā krava, gan lielākais kuģis.

Miljons tonnu robežu 2018. gadā pārsniedza arī ostas stividorkompānija "Terrabalt", kas nodarbojas ar ro-ro kravu pārvadājumiem un apkalpo "Stena Line" prāmju līniju Liepāja – Traveminde. Kā preses brīfingā norādīja kompānijas pārstāve Natālija Soboļeva, aizvadītais gads bijis interesants, jo apgūtas jaunas, galvenokārt beramkravas, un nepieciešamās iemaņas to pārkraušanā. Samērā nesen uzņēmums sācis pārkraut kravas 50. piestātnē, bet ar "Stena Line" prāmjiem uz Liepāju tiek transportētas jaunas automašīnas – galvenokārt folksvāgeni, gadā plāno ievest 10 000 šīs markas mašīnu, taču uz Liepāju ceļo arī fordi, mersedesi un audi, kas pēc tam nonāk Baltijas valstu tirgū. Tāpat pēdējo piecu gadu griezumā 2018.gadā Terrabalt" pārvadājusi visvairāk dzelzceļa kravu, un, pēc Soboļevas sacītā, kravām "potenciāls augt ir".

Lielāko kravu plūsmu pēdējo gadu laikā pērn sasniegusi arī LSEZ SIA "DG Termināls", kas nodarbojas ar dažādu lejamkravu pārkraušanu. Kā žurnālistiem atzina uzņēmuma izpilddirektora vietnieks Ivo Tikums, kravas no gada uz gadu palielinās, un pērnais gads raksturīgs ar "stabilu plusu". Uz kravu pieaugumu "DG Termināls" cer arī šogad. Pērn samazinājies naftas produktu, taču pieaudzis bioproduktu apjoms – rapšu eļļa, kā arī cukurbiešu melase. Melase un arī bitumens uzņēmumam ir jauni produkti. Tikums kā "DG Termināls" priekšrocību minēja to, ka uzņēmumam ir iespēja piedāvāt modernus rezervuārus, kas spēj nodrošināt nemainīgu temperatūru.

No apmēram trīsdesmit uzņēmuma rīcībā esošajiem rezervuāriem sešus tas ekspluatācijā nodevis pērn.

Lielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 59,4 % – pērn sasniegusi LSEZ SIA "Laskana". Uzņēmuma vadītājs Krišjānis Vēsmiņš 2018. sauc par izrāviena gadu. Uzņēmuma klienti, kas pieprasa kokmateriālu un šķeldu, galvenokārt ir Skandināvijas valstis – Dānija, Zviedrija, kā arī Somija. Tā kā Latvijas tirgus vairs nespēj nodrošināt pietiekamus apjomus, "Laskana" kokmateriālus ieved arī no Baltkrievijas.
 
Kā savā prezentācijā uzsvēra Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, osta no savas darbības atjaunošanas 1992. gadā mērķtiecīgi ir īstenojusi savus attīstības plānus, vispirms attīrot ostu no militārā mantojuma, pēc tam pakāpeniski, piesaistot dažādus ārējus finansējumus, pilnveidojot un izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru – kuģu ceļi, autoceļi, dzelzceļš, drošības un navigācijas sistēmas. Iikdienā pārvaldes galvenais uzdevums ir nodrošināt visus apstākļus, lai uzņēmēji var stabili strādāt un realizēt savus attīstības plānus – izbūvējot terminālus, uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinot pārkraušanas drošību un kapacitāti, uzsvēra Lapiņš. Sadarbība starp uzņēmējiem un Liepājas SEZ pārvaldi ir devusi iespēju veikt ieguldījumus tā, lai to atdeve būtu pēc iespējas lielāka.

Natālija Soboļeva sarunā ar irliepaja.lv apstiprināja, ka uzņēmēji novērtē SEZ ieguldījumu infrastruktūras sakārtošanā un uzņēmējiem starptautiskā mērogā palīdzot arī SEZ vārds un prestižs.

SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka 2018. gada rezultāti nu jau ir "vēsture", un ir "jāskatās tālāk". Viņš  minēja, ka jau pavisam drīz ostā uzsāksies vieni no vērienīgākajiem rakšanas darbiem ostas vēsturē, un pēc to noslēguma kuģu ceļš būs 14 m dziļš, un tas būs jauns impulss ostas attīstībā, lai gan uzņēmēji sakot, ka vajag visus 15 metrus. Būšot arī citi uzlabojumi, taču ostas darbs atkarīgs ne tikai no infrastruktūras, bet arī no laika apstākļiem – vai izaugs labība vai ne utt., kā arī ģeopolitiskās situācijas, sacīja Sesks.

Arī domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsvēra, ka 2018.gadā ir sasniegta "kravu apgrozījuma virsotne", un arī prognozes esot "diezgan labas". Viņš atzīmēja to, ka ostas uzņēmumi radījuši jaunas darbavietas, algu un nodokļu ienākumu pieaugumu. "Tieši Liepājā 2018. gada 9 mēnešos ir visstraujākais vidējās algas pieaugums un radītas aptuveni 1000 jaunas darbavietas. Ostas un ražošanas uzņēmumu nodokļi ļauj pilsētai īstenot attīstības projektus izglītības, kultūras, sporta un citās nozarēs," sacīja Vilnītis, pauzdams bažas, ka jaunā valdība varētu īstenot jau sen iecerēto ostu "atņemšanu pašvaldībām" un nodošanu valsts pārziņā.

irliepaja.lv atzina JKP deputāts Saeimā Uldis Budriķis – tieši tāda ir arī viņa pārstāvētās partijas politika. Taču Budriķis, atšķirībā no Liepājas mēra, tajā saskata tikai pozitīvo.           

Liepājas ostas darbība nav iedomājama bez auto un dzelzceļa pārvadājumiem. Kā norādīja SEZ pārvaldnieks, 2018. gadā līdz šim lielāko kravu apjomu, pārsniedzot 5 milj. t robežu, apstrādājusi arī VAS "Latvijas dzelzceļš" Liepājas stacija un tās vairāk nekā 250 strādājošo. Līdz šim lielākais sasniegums bijis 2012.gadā – 4,6 t, kad vēl darbojās "Liepājas metalurgs".

Kā sacīja Sesks, ja visus 7,54 milj. tonnu kravu, kas 2018. gadā apstrādātas Liepājas ostā, iekrautu dzelzceļa vagonos, to kopējais garums būtu aptuveni 1836 km, kas līdzinās Latvijas robežas garumam. Savukārt, ja vienā līnijā saliktu visas autokravas, tad kravas automašīnu rinda stieptos līdz Ziemassvētku vecīša mājvietai Lapzemē.

Pēc SEZ apkopotās informācijas, lielākā kravu grupa arī 2018. gadā ostā bijušas beramkravas, kuru apjomi sasniedza 5,73 milj. tonnu, kam seko ģenerālkravas – 1,37 milj. tonnu un lejamkravas 0,43 milj. tonnu. "Ekers Stividors LP" pērn nodrošinājusi lielāko kravu apgrozījumu aizvadītajā gadā, apstrādājot 2,7 milj. tonnu. Joprojām lielākās kravu grupas Liepājas ostā ir lauksaimniecības kravas, tostarp graudi, kā arī antracīts, celtniecības materiāli, tajā skaitā cements, kokmateriāli, koksnes šķelda. 2018. gadā apkalpoti 1599 kuģi, iebraukuši vai izbraukuši 46 713 pasažieri, bet ro-ro vienību skaits bija 45 739.



Attēli:

Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki