"Liepājas metalurga" investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu un iekļāvis to valsts noslēpuma objektu sarakstā, raksta portāls pietiek.com.

Tā detaļu atklāšana var "apdraudēt valsts intereses", – to, sniedzot oficiālas atbildes Saeimas deputātiem, atklājusi Ekonomikas ministrija, liecina Pietiek rīcībā esošais dokuments.

Kā zināms, ilgajā un valstij dārgi izmaksājušajā investora piesaistes un izvēles procesā atlasītais uzņēmums KVV Group ir izrādījies nespējīgs pildīt uzņemtās apņemšanās – pēc cerīga sākuma ir atlaista daļa KVV Liepājas metalurga darbinieku (pieņemto 960 vietā darbu turpinās 300), tērauda kausēšana ir pārtraukta, ir arī sākuši uzkrāties parādi Latvenergo un Latvijas gāzei.

Uzņēmuma vadība apgalvo, ka pēkšņi esot atklājusi – tā produkcijas pašizmaksa nenodrošinot konkurētspēju ar citu metalurģijas uzņēmumu produkciju ārvalstīs, turklāt arī iepriekšējās vadības un dāsni apmaksātā konsultanta Prudentia sniegtie saimnieciskie un finansiālie dati esot izrādījušies maldinoši.

Taču no varbūtējās kritikas par nepārdomātu, iespējams, arī korupcijas skartu investora atlases procesu Ministru kabinets, kā izrādās, ir nodrošinājies, pasludinot Liepājas metalurga investoru piesaistes procesu par valsts noslēpumu un iekļaujot to valsts noslēpuma objektu sarakstā.

"Deputātiem jārēķinās, ka informāciju saistībā ar maksātnespējīgā AS Liepājas metalurgs investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu, piešķirot konfidenciālu statusu un iekļaujot valsts noslēpuma objektu sarakstā, tā kā šādas informācijas, kura attiecas ekonomisko un tehnisko darbību, nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses," – šādu atbildi no Ekonomikas ministrijas saņēmuši Saeimas deputāti, kas interesējušies par investora piesaistes procesu.

Ekonomikas ministrija viņiem arī paskaidrojusi, ka "vienkāršajiem cilvēkiem" uz skaidrību par šo jautājumu vismaz tuvākajos gados nav ko cerēt: "Likuma "Par valsts noslēpumu" (turpmāk – likums) 9.panta pirmā daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas.

Savukārt likuma 12.panta sestā daļa nosaka, ka valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.

Likuma 8.pantā ir noteikti valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi. Konfidenciālai informācijai slepenība noteikta uz pieciem gadiem. Konkrētā informācija kļūst pieejama sabiedrībai, ja, beidzoties slepenības termiņam, netiek nolemts noteikt jaunu slepenības termiņu vai ja konkrētā informācija pirms slepenības termiņa beigām ir zaudējusi nozīmīgumu un tai slepenība tiek atcelta."

Pietiek jau informējis, ka bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas", – atbildība par to ir jāuzņemas ne tik daudz uzņēmuma maksātnespējas administratoram, cik kreditoriem, kuru vidū lielākais bija Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā, un dāsni apmaksātajam konsultantam Prudentia.

Uzņēmuma pārņēmējam – Ukrainas uzņēmējiem piederošajai kompānijai KVV Liepājas metalurgs – ir visas tiesības atlaist kaut vai visus darbiniekus, jo pirkšanas noteikumos nekas par darbinieku skaita saglabāšanu netika minēts.

Kā Pietiek norāda bankrotējušā Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers, šī nav privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta.

Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts.

"Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos," Pietiek skaidro Velmers.

Mantas pārdošanas brīdī uzņēmumā bija vairāk nekā 230 darbinieki, norāda Velmers, piebilstot, ka pašlaik pircēja jaundibinātajā uzņēmumā ir vismaz tikpat.

Izvēloties pircēju, administrators pēc veiktā konkursa rezultātiem nācis ar priekšlikumu kreditoriem, kas akceptēja darījuma slēgšanu ar konkrēto pircēju un veidu, kā par bankrotējušā Latvijas metalurģijas flagmaņa īpašnieku kļuva Ukrainas KVV skaidro Velmers.

Pircēja atlasē piedalījās arī dāsni apmaksātā finanšu konsultāciju kompānija Prudentia, kura gan nepieņēma lēmumu, bet sniedza ieteikumus. Pēc Velmera skaidrojuma, Prudentia galvenie uzdevumi pārdošanas procesā bija darbs ar uzņēmuma potenciālajiem pircējiem, šo pircēju iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, kā arī informācijas sniegšana darījumā ieinteresētajiem investoriem.

"Prudentia lēmumu nepieņem, bet iesaka administratoram un kreditoriem slēgt līgumu, balstoties uz piedāvājumiem un pretendentu sniegto pamatojošo informāciju. Kreditori saņēma sešus saistošos piedāvājumus. Tos izvērtējot, sarunas tika turpinātas ar diviem pretendentiem, visbeidzot pieņemot lēmumu pamatražotni pārdot ukraiņu investoriem KVV Group, kas bija sagatavojuši objektīvi labāko piedāvājumu," norāda Velmers.

Tagad izrādījies, ka labākā piedāvājuma autoram nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt OIK maksājumu, tas tomēr nolēmis ražošanu sašaurināt un arī atlaist darbiniekus.

Pārdošanas brīdī gan tika zīmēta pavisam cita aina pēc jaunā īpašnieka piesaistīšanas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos, vēstīja pārdošanas darījuma izdevīguma sludinātāji, lai gan KVV nepiedāvāja augstāko cenu par bankrotējušo Liepājas metalurgu (LM).

Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro. Savukārt KVV piedāvāja maksāt vien 107 miljonus arī desmit gadu laikā.

Konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš toreiz izteicās, ka pārrunu gaitā KVV Group izradīja "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu".

Savukārt Prudentia par pircēja piesaisti bija paredzēti līdz 2% no pārdošanas summas, tātad aptuveni 2,14 miljoni eiro. Kā tolaik norādīja Velmers, jo pārdošanas cena būs augstāka, jo tuvāk 2% būs konsultanta atlīdzība.

Prudentia tika izvēlēta no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji oficiāli bija līdzšinējā pieredze, konsultantu komanda, konsultanta izstrādātais pārdošanas plāns un piedāvātais laika grafiks.

Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī uzņēmuma kreditoru kluba konsultants, toreiz skaidroja Velmers. Tāpat Prudentia priekšrocība bijusi tā, ka jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā Prudentia kontaktējusies ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, līdz ar to laika grafikā Prudentia, pēc Velmera domām, bijusi kādu soli priekšā citiem konsultantiem.