Latvijas zvejnieki aizvien aktīvāk pievēršas zivju apstrādei, paplašinot saldēto zivju fileju ražošanu, savukārt ar konservu biznesu nenodarbosies, jo nesaskata šī segmenta perspektīvu.

Tā intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits, raksta LETA.

"Šonedēļ gatavojamies nodot jaunu saldētu zivju ražotni Liepājā. Tajā varēs diennaktī saldēt apmēram 400 tonnas mencu, brētliņu, reņģu un plekstu. Projektā ieguldīts 1,5 miljoni latu - tā ir zvejnieku pašu nauda. Pagaidām ražotnē tiks gatavotas saldētas zivju filejas un sūtītas uz pasaules tirgiem Skandināvijā un centrālajā Eiropā, kur tās ir ļoti pieprasītas. Eksports būs 100%, jo Latvijas iekšējā tirgū šādas filejas nav pieprasītas," sacīja Voits.

Viņš akcentēja, ka saldētas filejas tiks gatavotas tik daudz, cik vien atļaus nozvejas kvotas.

"Tā ir zvejnieku nākotne. Tā kā zivju kvotas samazināsies, zvejniekiem jāstrādā tā, lai no kvotas "izspiestu" maksimālo vērtību. Protams, līdz ar to radīsies problēmas zivju apstrādātājiem, jo būs cīniņš par izejvielu un labākām cenām - ja pārstrādātāji spēs maksāt atbilstošu cenu, zvejnieki pārdos zivis. Ja ne - pārstrādās paši. Tā kā ražotnes īpašnieki ar vienādu daļu skaitu ir Latvijas Zvejas ražotāju grupa, kurā apvienojušies 13 zvejnieku firmas, ar zivju daudzumu problēmu nebūs," norādīja Voits.

Savukārt nākotnē jaunajā ražotnē tikšot gatavoti arī tā dēvētie preservi - termiski neapstrādāti zivju produkti plastmasas kārbiņās ar uzspiežamo vāciņu, kuru derīguma termiņš ir tikai trīs mēneši. Plānots, ka ar pilnu jaudu ražotne sāks strādāt triju gadu laikā.

Voits arī norādīja, ka standarta konservus metāla iepakojumā zvejnieki negrasās ražot, jo šim segmentam nav perspektīvas ne vietējā, ne eksporta tirgū.

"Tirgos nākotne ir saldētajai produktiem - labas kvalitātes zivju filejām, kas sagatavotas tā, lai saimniece var paņemt no ledusskapja un likt uz pannas. Savukārt pieprasījums pēc konserviem tuvāko sešu gadu laikā samazināsies vismaz uz pusi. Jau patlaban zivrūpnieki eksportē tikai trešo daļu no tā, ko Latvija savulaik ražoja - 102 000 tonnu 1991.gadā, turklāt samazināšanas tendence turpinās. Konservu tirgus ir pārāk piesātināts, tam nav nākotnes," sacīja asociācijas vadītājs.

Jautāts, vai līdzīgu ražotņu būvniecība plānota arī turpmāk, viņš atzina, ka pagaidām tik lielu ražotni kā Liepājā citviet neplāno. Tikmēr novembra nogalē Ventspilī tiks nodots jauns taras apmaiņas cehs, kur zvejnieki investējuši vienu miljonu latu.

"Cehā ievestas 8000 īpaši izotermiski konteineri, kur iesaiņot mencas, un šajās dienās no Lietuvas ievesti vēl 2300 konteineri gandrīz 700 000 latu vērtībā. Tajos zivis uzglabā pastāvīgā temperatūrā, kas nodrošinās vēl labāku zivju kvalitāti. Katrā konteinerā var ievietot 670 litrus zivju, kuras uz ledus tiek uzglabātas konstantā temperatūrā. Plānojam konteineru iepirkšanu turpināt, jo šim nolūkam zvejnieki drīkst izmantot par veco kuģu sagriešanu saņemto naudu," rezumēja Voits.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas apvieno 36 biedrus. Tās mērķis ir izstrādāt nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem asociācijas biedriem; pārstāvēt biedru kopējās intereses vai ar likumu aizsargāt tās intereses valsts pārvaldes institūcijās, valsts, tiesu un pašvaldību iestādēs, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs.