"KVV Liepājas metalurgs" akcionāru lēmums par rūpnīcas konservāciju, nesagaidot valdības nākamās nedēļas lēmumu, apliecina neticību pašu izstrādātajai darbības stratēģijas ilgtspējai.

Aģentūrai BNS šādu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas viedokli pauda viņas padomnieks Arno Pjatkins.

Valdība nākamnedēļ, skatot jautājumu par "KVV Liepājas metalurgu", ņems vērā šo akcionāru soli.

Pagaidām gan nav zināms, cik "KVV Liepājas metalurga" darbinieku varētu zaudēt darbu līdz ar rūpnīcas konservāciju, taču ministre ir sazinājusies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kur apliecināts, ka iestādes rīcībā ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai sniegtu atbalstu bez darba palikušajiem.

Savukārt Finanšu ministrijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka uzņēmuma darbības pārtraukšana ir "KVV Liepājas metalurga" vadības lēmums un valsts to nevar ietekmēt. "Joprojām ceram, ka ar "KVV Liepājas metalurgu" izdosies vienoties par uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kas prasīs ne tikai valsts atbalstu, bet arī pašu īpašnieku/akcionāru ieguldījumu un vēlmi strādāt," norādīja ministrijā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Ukrainas "KVV Group" pieņēmusi lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" konservāciju.

Tajā skaidroja, ka šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi, jo saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei.

Valdība sēdē 15.martā uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par "KVV Liepājas metalurgu". Reizniece-Ozola toreiz pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka valdība otrdien par šo jautājumu nelēma, jo partiju "Vienotība" pārstāvošie ministri lūguši jautājumu par nedēļu atlikt.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka "KVV Liepājas metalurga" akcionāriem uzdoti vairāk nekā 40 papildu jautājumi saistībā ar kompānijas jauno biznesa plānu, uz kuriem valdība cer sagaidīt atbildes, tostarp par to, vai pats uzņēmums būtu gatavs investēt līdzekļus rūpnīcas darbības nodrošināšanā.

Tāpat ziņots, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 15.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka "KVV Liepājas metalurgam" izsniegtā kredīta apsaimniekošanu plānots nodot Privatizācijas aģentūrai (PA). "Mēs esam nopietnu pārmaiņu priekšā. Finanšu ministrija, kas līdz šim bija galvenais uzņēmuma kreditors, ir izstrādājis valdībai priekšlikumu, lai nodotu šo kredītu tālāk apsaimniekošanai PA. Iemesls, kāpēc tas ir noticis - šobrīd mēs redzam, ka "KVV Liepājas metalurga" iesniegtais biznesa plāns nenodrošina, ka turpmāk kredīta noteikumi tiks ievēroti," teica Ašeradens, piebilstot, ka PA ir kļuvusi par valsts kapitālsabiedrību, kas zināmā mērā nodarbojas ar valdības sliktajiem aktīviem.

Vēstīts arī, ka "KVV Liepājas metalurgs" iesniedzis Valsts kasei jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas ietver maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.

Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvus pārdošana. Atbilstoši neatkarīga auditora novērtējumam neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļautu iegūt četrus līdz piecus miljonus eiro. Paredzams, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā. Atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurga" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Valsts kases ieskatā kompānijas piedāvājums neatbilst gaidām par racionālu plānu strādāt gribošam uzņēmumam.

"KVV Liepājas metalurgu" piemeklējušas finansiālas problēmas, kuras uzņēmums skaidro ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kā arī problemātisko situāciju metalurģijas nozarē visā Eiropā. Kompānijai bijušas problēmas veikt energomaksājumus, maksājumu valstij par rūpnīcu, kā arī darba algas strādniekiem.

2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.