Gada vidū Latvijas veļas materiālu ražotāja "Lauma Fabrics" īpašnieks – "European Lingerie Group" – iegādājās Vācijas veļas ražošanas uzņēmumu "Felina International AG".

Ko tas ir mainījis uzņēmuma plānos un darbībā, kāds pašlaik ir veļas materiālu un izstrādājumu tirgus Eiropā un kāda situācija ir Latvijas tekstiluzņēmumiem svarīgajā Krievijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA stāsta "European Lingerie Group" padomes locekle Baiba Ģēģere un valdes priekšsēdētājs Peters Partma (Peter Partma):

"European Lingerie Group" tika izveidots pavasarī pēc tam, kad papildus "Lauma Fabrics" tika iegādāts Vācijas veļas ražotājs "Felina". Kādēļ tika izveidota šāda struktūra un kādi ir tās mērķi?

P.Partma: "European Lingerie Group" vēsturiski tika izveidots kā "Lauma Fabrics" mātes uzņēmums, un tas bāzējas Latvijā. Mēs esam Latvijas uzņēmums gan savas izcelsmes, gan arī Latvijā esošo spēcīgo nozares tradīciju dēļ. Šī iemesla dēļ mēs izvēlējāmies Latviju, lai gan, protams, pastāvēja iespējas uzņēmumu reģistrēt arī citās valstīs. Pēc "Felina" iegādes ir paplašinājušies grupas produkti un arī tirgi.

Kādēļ īpašnieku struktūrā starp ELG un ražošanas uzņēmumiem vēl pa vidu ir "European Lingerie Brands"? Vai pēc ELG izveides to nav domāts likvidēt?

B.Ģēģere: Šim uzņēmumam ir drīzāk tehniska loma. Tas tika izveidots, lai nodrošinātu "Felina" iegādes darījumu. Pašlaik tas ir grupas daļa un kādu laiku tāds arī paliks.

Kādēļ Latvija? Galu galā varējāt reģistrēt uzņēmumu arī Vācijā.

B.Ģēģere: Vēsturiski ELG ir izaudzis no "Lauma Fabrics", daudzi mūsu uzņēmuma vadības pārstāvji nāk no Latvijas. Turklāt Latvijā tekstilnozarei ir spēcīgas pozīcijas un tādēļ izlēmām, ka mūsu tālākās izaugsmes platforma būs Latvija.

Jūs apmierina Latvijas biznesa vide?

P.Partma: Jā. Ļoti būtiski ir arī tas, ka, atrodoties Latvijā, mēs esam tuvu saviem galvenajiem noieta tirgiem un varam operatīvi reaģēt uz klientu pieprasījumiem. Turklāt pat svarīgāks par biznesa vidi ir fakts, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojušās labas tekstilnozares tradīcijas un līdz ar to šeit ir arī ļoti labi speciālisti. Tas mums ir ārkārtīgi svarīgi.

Vai grupai ir ieceres turpināt paplašināšanos un iegādāties vēl kādus uzņēmumus?

P.Partma: Mūsu grupas galvenais mērķis ir – būt vertikāli integrētam uzņēmumam, kura ražošanas process ir pilnīgs – sākot no diega iegādes līdz gatavam izstrādājumam – sieviešu apakšveļai. Tas mums ļauj būt inovatīviem un būt priekšplānā gan jaunu materiālu, gan tehnoloģiju, gan produkcijas ražošanā un elastīgā klientu pieprasījuma apmierināšanas ziņā būtiskos jautājumos. Pašlaik mēs esam fokusējušies uz izaugsmi visās mūsu darbības jomās – gan "Lauma Fabrics", gan "Lauma Medical", gan "Felina" – un šajā virzienā arī turpināsim strādāt. Kas notiks, ja tirgū parādīsies kādi interesanti uzņēmumu iegādes piedāvājumi? Mēs noteikti tos izvērtēsim.

Kādi ir jūsu grupas tālākie darbības mērķi? Kādu tirgus daļu vai pārdošanas apmēru jūs gribat sasniegt?

P.Partma: Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Veidojot uzņēmumu grupu, nereti rodas jautājums par izaugsmes iespējām, efektivitāti, to, kāds būs EBITDA rādītājs (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem). Mūsu mērķis ir, lai ilgtermiņā būtu EBITDA pieaugums.

Kuri jūsu uzņēmumiem pašlaik ir galvenie tirgi?

P.Partma: Eiropas lielākie apakšveļas tirgi ir Krievija un Vācija. Mums ir spēcīgas pozīcijas abos un no šī viedokļa mūsu atrašanās Latvijā ir izcili laba. Mēs gribam turpināt savu izaugsmi Eiropā. Latvijā mēs pašlaik pārdodam tikai 7% no savas produkcijas un tas nozīmē, ka esam ļoti orientēti uz eksportu un eksporta tirgu paplašināšanu. Kā jau minēju, pašlaik mūsu lielākais noieta tirgus Eiropā ir Vācija, bet es ļoti ceru, ka pēc dažiem gadiem mēs varēsim teikt, ka arī Spānija, Lielbritānija un Francija mums ir kļuvuši par ļoti nozīmīgiem tirgiem.

Vai tagadējos eksporta tirgos jūs jūtaties komfortabli jeb joprojām esat mazi spēlētāji?

P.Partma: Mēs jūtamies ļoti komfortabli. Protams, ka tekstilnozarē izmēram ir nozīme un mums vēl ir iespējas augt. Vienlaikus pašlaik Eiropā mēs esam vienīgais spēlētājs, kurš var piedāvāt "viena pieturas punkta" risinājumu jeb ražošanas ciklu no izejmateriāliem līdz pat gataviem veļas izstrādājumiem. Šīs zināšanas un prasmes mūs padara unikālus un tādēļ mēs esam pārliecināti par savu stabilo vietu tirgū. Līdz ar to jautājums nav par to, vai mēs turpināsim augt, bet tikai par to, kādā veidā mēs turpināsim izaugsmi.

Vai un kādas investīcijas pašlaik plānojat?

B.Ģēģere: Protams, ka ir ikgadējās investīcijas, kuras ir nepieciešamas uzņēmumu darbības nodrošināšanai un izaugsmei. Taču, ja runājam par lielākiem ieguldījumiem, tad pirms kāda laika mēs pilnībā renovējām "Lauma Fabrics" krāsošanas cehu, kas ir ļoti svarīgs posms uzņēmuma darbībā. Arī turpmāk lielākās investīcijas būs saistītas ar inovācijām un tehnoloģiskiem jauninājumiem, kurus ieviesīsim. Protams, ka ieguldījumi var būt saistīti arī ar jaunu uzņēmumu iegādi, ja šādu lēmumu pieņemsim. Jāatgādina, ka šogad notikusī "Felina" iegāde ļāva mums dubultot darbības apmērus. Tā grupai bija ļoti svarīga investīcija.

"Lauma Fabrics" 2016.gadā ir palielinājusi gan apgrozījumu, gan peļņu. Kādas ir prognozes par darbības rezultātiem šogad?

B.Ģēģere: Arī šogad "Lauma Fabrics" darbības rezultāti uzlabosies – par aptuveni 5%. Mēs sagaidām uzņēmuma izaugsmi arī nākamajā gadā.

Savukārt, ja runājam par grupu kopumā, tad gan šogad, gan nākamgad mēs sagaidām izaugsmi par aptuveni 5–10% gadā.

Kāds ir grupas apgrozījums pašlaik?

B.Ģēģere: Kopējais pārdošanas apmērs ir ap 70 miljoniem eiro gadā. No tā 30–35 miljonus eiro veido "Lauma Fabrics" apgrozījums un ap 40 miljoniem eiro – "Felina".

Kuri pašlaik ir "Lauma Fabrics" lielākie tirgi un kur redzat izaugsmes iespējas?

B.Ģēģere: Grupai kopumā lielākais tirgus pašlaik ir Vācija, kura veido 25% no noieta apjoma.

Ja runājam tikai par "Lauma Fabrics", tad galvenie tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un Baltkrievija. Turklāt grupā pašlaik ir divas materiālu rūpnīcas – viena Liepājā un otra Neikirhenē Vācijā. Tas mums ļauj materiālus piegādāt gan austrumu, gan rietumu klientiem, un mūsu mērķis pašlaik ir palielināt darbības apmērus tieši Rietumeiropā.

P.Partma: Mūsu lielākie klienti pašlaik atrodas Vācijā un Krievijā. Taču lielāko izaugsmi klientu skaita ziņā pašlaik sagaidām tieši Vācijas, Beniluksa valstu un Francijas tirgos.

Vai jums ir vēlme veidot vai iegādāties materiālu ražotnes arī citās valstīs?

B.Ģēģere: Visdrīzāk, ka nē. Mums ir ietilpīgas ražošanas telpas Liepājā. Pašlaik "Lauma Fabrics" ražotne ir starp desmit lielākajām ražošanas ēkām pasaulē. Tāpat arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti veiksmīga un, ja mēs palielināsim materiālu ražošanas apmērus, tad tas notiks Liepājā.

Vai pašlaik ir redzami produkcijas veidi, kuros pārdošanas apmēri krītas?

P.Partma: Mēs ražojam daudz un dažādus materiālus un produktus. Ja mēs salīdzinām ar autoindustriju, tad auto modeļi mainās nepārtraukti. Mums ir tieši tāpat – kaut kas iziet no modes, kaut kam mainās prasības. Taču mēs gribam būt inovatīvi un mainīties līdzi visām jaunajām tendencēm. Vienlaikus mēs neredzam lielus draudus, ka kāds segments, kurā mēs darbotos, no tirgus varētu pazust pavisam. Nozarē kopumā ir redzams veselīgs pieaugums.

Kā piemēru varu minēt krūšturus, kuri apakšveļas nozarē veido lielāko vērtību. Pirms desmit gadiem tie bija salīdzinoši tradicionāli. Šodien tirgū ir ienākuši arī sporta krūšturi, kuri tiek gatavoti no pilnīgi citiem materiāliem. Mums ir jānodrošina piedāvājums visiem tirgus segmentiem.

B.Ģēģere: Turklāt mēs tiešā veidā nedarbojamies modes industrijā. Mūsu materiāli pamatā tiek izmantoti klasiskos apakšveļas modeļos. Tādēļ, ja mēs kādu materiālu izstrādājam, parasti tas tirgū tiek pieprasīts vismaz vairākus gadus un mēs diezgan labi spējam prognozēt savus rezultātus.

Vai pašlaik ir gaidāmi kādi jauni un revolucionāri materiāli, kuri var parādīties?

P.Partma: Nedomāju, ka būs kaut kas revolucionārs, bet esošo materiālu evolūcija gan notiek pastāvīgi. Arvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai jūs justos komfortabli, un līdz ar to arvien vairāk sāk atšķirties dažādiem mērķiem domātās veļas materiāli. Pilnīgi atšķirīgas prasības ir naktsveļai, sporta un ikdienas veļai. Šī segmentācija aizvien palielinās.

Tāpat mēs nestrādājam tikai vienā tirgū, bet visā Eiropā un pilnīgi noteikti varam teikt, ka viens izmērs visiem neder. Prasības dažādos tirgos atšķiras gan attiecībā uz modi un gaumi, gan cenu līmeni. Tas, ko pieprasa Itālijā, Vācijā un Latvijā, nebūt nav viens un tas pats.

Vai tādēļ centieni strādāt daudzos tirgos jums nerada arī problēmas?

P.Partma: Nē, mēs tajā drīzāk saskatām iespējas, jo mēs esam pietiekami lieli, lai spētu strādāt ar visiem mums interesantajiem tirgiem.

Kā jums pašlaik klājas Krievijā? Galu galā pirms vairākiem gadiem bija liels rubļa kursa kritums, kurš radīja problēmas daudziem eksportētājiem. Tagad šis tirgus ir uzskatāms par stabilu?

P.Partma: Īsā atbilde ir jā. Krievijas tirgus ir ļoti liels un tādēļ svarīgs. Protams, ka makroekonomikas līmeņa krīzes kā 2014.gadā mūs kā uzņēmumu ietekmē. "Felina" bija pirmais Rietumeiropas apakšveļas uzņēmums, kurš iegāja Krievijas tirgū, un tā pozīcijas tur ir ļoti spēcīgas. Arī "Lauma Fabrics" daudz strādā ar Krieviju. Pašlaik Krievijas tirgus ir veselīgs un augošs. Mēs redzam pieprasījuma kāpumu, tādēļ par pozīcijām šajā tirgū pašlaik jūtamies droši.

Kāda pašlaik ir konkurence gan materiālu, gan gatavo izstrādājumu tirgū?

B.Ģēģere: Materiālu tirgū mēs pašlaik esam diezgan unikāls uzņēmums, jo spējam piedāvāt pilnu produktu klāstu – sākot no elastīgajiem materiāliem un beidzot ar mežģīnēm un citām sastāvdaļām, kuras ir nepieciešamas apakšveļas ražošanā. Tas mūsu klientiem ir ērti, jo visus nepieciešamos materiālus īsā laikā spējam saražot vienā krāsu gammā. Tas klientiem ir ļoti svarīgi, jo nereti ir grūti saskaņot krāsas starp dažādu ražotāju piegādātajiem materiāliem. Šo iespēju mēs pašlaik izmantojam kā priekšrocību konkurencē. Materiālu tirgū mēs pašlaik darbojamies vidējā cenu līmenī, kā arī "premium" jeb augstākajā segmentā. Turklāt augstākajā materiālu segmentā pašlaik spējam piedāvāt labākās cenas Eiropā.

Savukārt, ja mēs runājam par gatavajiem izstrādājumiem, tad "Felina" pašlaik strādā ar "premium" zīmoliem "Felina" un "Conturelle". Šo zīmolu krūšturi tirdzniecībā maksā robežās no 40 līdz 80 eiro. Galvenie konkurenti šajā segmentā ir lielie Rietumeiropas zīmoli kā "Chantelle", "Anita", "Van de Velde". Mūsu priekšrocība ir produkcija lieliem izmēriem un tur mums ir ļoti stabila klientu bāze.

P.Partma: Te gan ir jāņem vērā, ka Eiropā nav daudz globālas nozīmes zīmolu un katrā tirgū ir jāsacenšas arī ar vietējiem zīmoliem. Ja jūs strādājat Spānijas tirgū, tad ir vieni konkurenti, ja Francijas – jau citi. Un katrā tirgū ir jāstāsta par savām priekšrocībām un jāmēģina atrast klienti. Kā jau teicu, katrs tirgus ir citādāks, bet kopumā pēdējo divu trīs gadu laikā mums ir izdevies palielināt savu tirgus daļu Eiropā. Tādēļ vienmēr var vēlēties kaut ko vēl labāku, bet kopumā mūsu attīstība ir sekmīga.

Vai "Felina" produkcija tiks pārdota arī Baltijā jeb šie tirgi ir par mazu?

P.Partma: Pagaidām "Felina" produkcija te netiek pārdota, bet mēs to plānojam. Pašlaik meklējam izplatītāju, jo mēs paši ar mazumtirdzniecību nenodarbojamies.

Kādu attīstību jūs kopumā vēlaties redzēt "Felina"? Vai pēc tās pārņemšanas gaidāmas arī izmaiņas?

P.Partma: Protams, ka mēs vēlamies ieviest inovācijas un jaunumus. Mēs vēlamies, lai turpmāk "Felina" un "Conturelle" izstrādājumi būtu dažādāki un atbilstu plašāka patērētāju loka gaumei. Iespējams, mēs pašlaik esam vieni no pirmajiem Eiropā, ja runājam par tādām pozīcijām kā kvalitāte un ērtums. Tas savukārt nozīmē, ka mēs varam ieiet arī citos veļas segmentos, kuros pašlaik neesam pārstāvēti. Piemēram, ražot veļu jauniešiem vai sākt darboties peldkostīmu segmentā.

Vai tiešām patērētāju gaumē Eiropā ir redzamas lielas atšķirības?

B.Ģēģere: Gaumes, protams, atšķiras. Tomēr es teikšu, ka vairāk tas attiecas uz modes precēm un it īpaši augstās modes precēm. Savukārt, ja runājam par ikdienas veļu, tad atšķirības vairs nav tik lielas.

P.Partma: Ir jārēķinās arī ar praktiskiem apsvērumiem. Piemēram, Dienvideiropā ir karstāks un cilvēki valkā vieglākus apģērbus no plānākiem materiāliem, apģērbi ir atklātāki. Tam ir jāpieskaņo arī veļa. Tas ir tāpat kā ar jau pieminētajām automašīnām – Tuvajos Austrumos ir ļoti daudz baltu automašīnu, jo tas ir praktiski. Šeit ir daudz tumšu automašīnu, jo tas ir praktiski. Savukārt ražotājiem visām šīm lietām vienkārši ir jāpieskaņojas.

Faktiski man jāsaka, ka lielākās atšķirības mēs redzam ne tik daudz stilā, bet gan krāsās, ko izvēlas dažādu reģionu pircēji.

Cik darbinieki pašlaik ir nodarbināti "Lauma Fabrics" Latvijā un vai darbiniekus atrast ir viegli?

B.Ģēģere: Liepājā mums ir ap 460 darbiniekiem. Jāsaka, ka Liepājā mums ir ļoti laba darbinieku bāze un viņi ir ļoti zinoši savā darbā. Mums arvien vairāk ir jāgatavo tehniski sarežģīti audumi, tie jākrāso, tādēļ mēs arī nepārtraukti ieguldām savu darbinieku apmācībā. Mēs kā uzņēmums augam kopā ar saviem darbiniekiem.

P.Partma: Liepāja ir viena no retajām vietām Eiropā, kur vēsturiski ir koncentrējušies daudzi tekstiluzņēmumi un tur ir dziļas šīs profesijas tradīcijas. Tādēļ mēs esam ļoti apmierināti, ka mūsu ražotne atrodas tieši Liepājā.

Tomēr vai darbiniekus šodien atrast ir viegli? Jūs jau arī neesat vienīgais tekstiluzņēmums Liepājā.

B.Ģēģere: Mums ir maza kadru mainība, kas acīmredzot nozīmē, ka mums izdodas savus darbiniekus noturēt. Vienlaikus piesaistām arī jaunus speciālistus.

P.Partma: Mēs sadarbojamies arī ar mācību iestādēm, lai būtu droši, ka to programmas atbilst tam, kas nepieciešams darba tirgū, tajā skaitā arī mūsu uzņēmumā un ka uzņēmumos ienāks jauni speciālisti ar aktuālām zināšanām un prasmēm.

Kopumā attiecībā uz darbaspēku jāsaka, ka pašlaik mēs jūtamies komfortabli un darbinieku noturēšana un piesaiste nav problēma.

Kas pašlaik notiek apakšveļas un tās materiālu tirgū tieši Eiropā?

B.Ģēģere: Materiālu tirgū būtisks jautājums ir par to, kā rīkojas lielie apakšveļas ražotāji. Līdz zināmam brīdim galvenā tendence bija pārcelt ražošanu uz Āziju. Taču inflācija un atalgojuma kāpums Āzijā ir darījis savu un arī tur saražotais kļūst dārgāks. Tāpat piegādes laiks pircējiem no Āzijas var būt pat 8–10 mēnešus garš, un tas neatbilst Eiropas prasībām. Tādēļ pašlaik mēs redzam, ka daudzi Eiropas apakšveļas ražotāji pārceļ darbību atpakaļ. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka tie atgriežas Rietumeiropā. Tā var būt arī Bulgārija, Rumānija, Ukraina. Tas viss atrodas mūsu grupas uzņēmumu darbības zonā. Tas mums ir ļoti izdevīgi un mēs no tā tikai iegūstam.

Lētus un vienkāršus materiālus visdrīzāk joprojām iegādāsies no Turcijas vai Āzijas. Mēs savukārt strādājam tehnoloģiski sarežģītāku un inovatīvāku materiālu segmentā un tur mēs pašlaik jūtamies ļoti labi.

P.Partma: Tirgus Eiropā aug un it īpaši tas attiecas uz tehnoloģiski sarežģītākiem materiāliem. Lēta un vienkārša produkcija visdrīzāk arī turpmāk tiks piegādāta no Šrilankas, Bangladešas un citām Āzijas valstīm, jo šajā sektorā tur ir milzīga ražošanas kapacitāte.

Vai arī citi Baltijas tekstiluzņēmumi pašlaik audzē darbības apmērus Eiropā?

B.Ģēģere: Lielākā daļa apakšveļas uzņēmumu ir koncentrējušies Liepājā un vēsturiski lielākie eksporta apmēri vienmēr ir bijuši saistīti ar Krieviju. Pēc 2014.gada un rubļa devalvācijas šī tendence pilnīgi noteikti ir mainījusies. Ļoti daudzi pašlaik domā par privāto preču zīmju ražošanu Rietumeiropas uzņēmumiem, katalogu produktiem utt. Tā ir ļoti laba tendence, kuru mēs redzam.

P.Partma: Neminot konkrētus nosaukumus, mums ir materiālu pircēji tepat Liepājā un pašlaik tie 90–95% produkcijas eksportē uz Rietumeiropu. Tas ļoti priecē un liecina par labu tendenci.