Pastāvīgajā Finanšu komitejā ceturtdien, 1.decembrī, deputāti lēma par pilsētas 2017.gada budžetu. Finansistu viedoklis – tas ir uzturēšanas budžets, domes priekšsēdētāja – ne tikai.

2017.gada pamatbudžeta izdevumi plānoti 73 274 671 eiro apmērā, t.sk. valsts budžeta finansējums 13 875 420 eiro; pašvaldības pamatbudžets – 52 067 443 eiro (3 816 586 eiro kredīta pamatsummu dzēšanai, 100 000 eiro ieguldījumam SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" pamatkapitālā un 30 000 eiro ieguldījumam SIA "Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrs" pamatkapitālā); maksas pakalpojumi – 7 443 808 eiro.

Izdevumi tiks nodrošināti no plānotajiem ieņēmumiem EUR 72 448 891 apmērā, un līdzekļu atlikuma 825 780 eiro projektam "Kurzeme visiem" – 18 000 eiro; projektam "Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas būvniecība" – 737 403 eiro, projektam "Publisko aktīvās atpūtas laukumu atjaunošana Bernātos, 1.kārta" – 6156 eiro un projektam " Publisko aktīvās atpūtas laukumu atjaunošana Bernātos, 2.kārta" – 9000 eiro.

Budžeta ieņēmumu lielāko daļu – 51,8% sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, 4,9% – nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi, 31,2% – valsts mērķdotācijas (t.sk. dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 9 531 674 eiro vai 13,2%), 10,3% – budžeta iestāžu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.

Speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi plānoti 6 241 673 eiro apmērā, t.sk. savstarpējie darījumi 2 485 312 eiro. Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem –118 360 eiro.

Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska viedoklis:

"Par nākamā gada budžetu var teikt, ka pilsētas kopējais naudas maciņš ir kļuvis biezāks – 2017. gadā ieņēmumu sadaļa plānota par vairākiem miljoniem lielāka. Budžets ar plus zīmi nozīmē, ka vairāk līdzekļu iespējams ieguldīt ne tikai pašu nepieciešamāko pilsētas uzturēšanas vajadzību nodrošināšanai, bet nākamgad būs iespējas arī pieķerties lietām, ko liepājnieki ir pelnījuši un mums prasījuši, bet līdz šim bija nācies atlikt. Nākamā gada budžeta projektā gribas izcelt trīs nozīmīgas lietas.

Pirmkārt, tā ir atalgojuma sakārtošana ne tikai izglītības iestāžu pedagogiem, bet beidzot arī skolu un bērnudārzu tehniskajiem darbiniekiem. Būs arī lielākas algas pašvaldības policistiem, sociālajiem darbiniekiem, bibliotekāriem un citiem pašvaldības sistēmā strādājošajiem. Kopumā tie ir vairāk nekā 1500 liepājnieku. Šovasar no pašvaldību budžeta par vidēji 88 eiro tika paaugstināts atalgojums visiem pirmsskolas pedagogiem un ir stājies spēkā arī jaunais atalgojuma modelis vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagogiem. Šādā situācijā nelīdzvērtīgā stāvoklī bija nostādīti skolu tehniskie darbinieki, medmāsas, sociālie darbinieki vai pašvaldības policisti, kuri tieši tāpat pieskata mūsu mazuļus bērnudārzos vai rūpējas par kārtību ielās, taču viņiem valsts lielāku atalgojumu nebija paredzējusi. Tādēļ tas bija jāizdara pašvaldībai.

Otrkārt, prāvi līdzekļi novirzīti pilsētas ielu remontam un ietvju sakārtošanai mikrorajonos. Pilsēta ir kā dzīvs organisms, kas nemitīgi aug un pārmainās, tādēļ līdzīgi kā, bērnam augot, nemitīgi ir vajadzīgas jaunas drēbītes vai līdzekļi izglītošanai, tā arī pilsētai nemitīgi parādās ielu posmi, kas savu laiku jau nokalpojuši un ir jālabo, jāveido ietves no jauna, jāizbūvē veloceliņi u.c. Laumas mikrorajona iedzīvotāji būs priecīgi, uzzinot, ka ir ieplānoti līdzekļi Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuves pārbūvei, lai kaut nedaudz uzlabotu satiksmes plūsmu un nebūt tik ilgi jāgaida, kad varēs šķērsot pārbrauktuvi.
 
Treškārt, varam paplašināt to liepājnieku loku, kas sabiedrisko transportu var izmantot ar braukšanas maksas atlaidēm. Šogad ieviešot pensiju indeksāciju un paceļot pensijas par 2–3 eiro, ļoti lielai daļai pensionāru, kuri iepriekš varēja mēnešbiļeti sabiedriskajā transportā iegādāties ar 50% atlaidi, šī iespēja tiktu liegta, jo pensija pēc indeksācijas pārsniedza pieļaujamos "griestus". Nedomāju, ka 256 eiro pensija (kas bija līdzšinējie "griesti" atlaides saņemšanai) ir tik liela pensija, lai kāds varētu teikt, ka šie seniori dzīvo pārāk lepni. Nav! Un tādēļ mēģinām šiem cilvēkiem vismaz kaut kā palīdzēt no pilsētas puses, dodot iespēju mazāko pensiju saņēmējiem (līdz 300 eiro) sabiedriskā transporta mēnešbiļeti iegādāties ar 50% atlaidi. Esam raduši iespēju pilnīgi visām politiski represētām personām saņemt braukšanas maksas atlaidi sabiedriskajā transportā 50 % apmērā.

Raugoties uz nākamā gada budžetu un tajā atbalstītajām iecerēm, kā arī šī gada budžeta ieņēmumiem un nodokļu maksājumiem, varam teikt, ka mazpamazām sociālekonomiskā situācija Liepājā uzlabojas. Protams, līdz pirmskrīzes rocībai vēl ir tāls ceļš ejams. Ja līdz šim iepriekšējos gadus mums budžets ir bijis pamatā tikai neatliekamāko lietu īstenošanai, tad tagad varam darīt vairāk. Lai visi kopā varētu dzīvot labākā, sakoptākā, turīgākā un ērtākā pilsētā."

Opozīcijas pārstāvja, deputāta Jāņa Vilnīša viedoklis:

"Nākamā gada budžets tiek plānots ar pieaugumu (salīdzinājumam – 2016.gadā plānotais bija 65,5, šogad – 73,3 miljoni eiro), kas ir pozitīvi. Taču lielā mērā to veido gan ar minimālās algas paaugstinājums valstī par 10 eiro, gan valsts mērķdotācijas un transfēri, kas skar pedagogus. Ieņēmumi no pašvaldības iekasētajiem nodokļiem tiek plānoti tikai nedaudz lielāki.

Slikti, ka budžeta atlikums uz nākamā gada sākumu būs viens no zemākajiem – tikai 8 miljoni eiro. Iepriekš tas bijis pat līdz 20 miljoniem. Kā man skaidroja, izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs, tas esot atkarīgs no Eiropas fondu līdzfinansējuma apmēriem. Gribu to izpētīt sīkāk.

Opozīcijas priekšlikums bija turpmākos četrus gadus audzēt pašvaldības rezerves fondu par 10 – 15% gadā, lai 2021.gadā jaunajai domei būtu kaut kāds "drošības spilvens". Taču šo priekšlikumu noraidīja.

Lai veicinātu jaunu cilvēku vēlmi kļūt par liepājniekiem, gribējām panākt, lai bērna piedzimšanas pabalstu palielinātu no pašreizējiem 150 eiro uz 250 eiro – Valmierā, piemēram, šis pabalsts ir 200 eiro (pašvaldība saviem darbiniekiem bērna piedzimšanas gadījumā papildu šim pabalstam maksā arī "balvu" minimālās algas apmērā – irliepaja.lv). Priekšlikumu noraidīja.

Vēlējāmies atjaunot pilnu slodzi pedagogiem, kuriem augustā, palielinot atalgojumu, vienlaikus samazināja slodzi. Šo priekšlikumu noraidīja, pamatojoties ar atrunu, kad tad daļa pedagogu būtu jāatlaiž.

Rosinājām rekonstruēt Dzimtsarakstu nodaļas iekštelpas tā, lai arī invalīdi varētu tikt līdz laulību zālei, tāpat aicinājām sakārtot ieeju pilsētas domes ēkā tā, lai pa durvīm varētu tikt iekšā gan veci cilvēki, gan sievietes ar bērniem. Šobrīd durvis ir tik smagas, ka katrs tās nevar atvērt. Arī šos priekšlikumus noraidīja.

Atbalstu saņēma mūsu priekšlikums piešķirt finansējumu jaunsargiem, tam paredzēti 6500 eiro. Ar 3000 eiro tiks atbalstītas skolēnu mācību firmas.

Mūsu ierosinājums palielināt finansējumu Mazo un vidējo uzņēmumu konkursam no pašreizējiem 40 000 eiro līdz 100 000 eiro tika atbalstīts daļēji, palielinot finansējumu līdz 75 000 eiro un solot nākamā gada februārī, budžeta grozījumos piešķirt vēl papildus.

Priekšlikums palielināt bērnudārzu tehnisko darbinieku, kā arī pašvaldības policijas darbinieku algas par 85 eiro neguva atbalstu, lēmums bija palielināt šo darbinieku algas par 5 – 10%.

Mūsu priekšlikums nodrošināt, lai uz katru bērnu bērnudārzos gadā nebūtu mazāk par 20 eiro spēļu, tualetes papīra utt. iegādei, tika atspēkots, sakot, ka jau tagad finansējums esot 40 eiro.

Prieks, ka pašvaldība ir atradusi iespēju piesaistīt miljonu eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem Sv.Trīsvienības katedrāles kapitālajam remontam – to, ka katedrāles fasādi vajadzētu sakārtot, esam rosinājuši jau sen.

Es, atšķirībā no kolēģa Ģirta Kronberga šoreiz vēl nebalsoju par 2017.gada budžetu, jo man principāls ir jautājums par bērnu piedzimšanas pabalstiem. Redzēsim, vai līdz domes sēdei kaut kas nemainīsies – tad balsošu "par"."