Aizvadītā domes sēde, kas notika ceturtdien, 17.oktobrī, izcēlās ar garumu un neplānotu „starpbrīdi” it kā pazudušas naudas dēļ, kas beigās tomēr atradās.

Izskatāmo lēmumprojektu klāsts bija plašs un daudzpusīgs, sākot ar kredītu ņemšanu, beidzot ar pašvaldības dzīvokļu pārdošanu īrniekiem.

Virkne lēmumu bija saistīti ar nepieciešamību dažādos pašvaldības saistošajos noteikumos  mainīt latos izteiktās summas eiro. Dažos gadījumos, piemēram, bērnu un svētku pabalstos, summas tika noapaļotas, nedaudz palielinot pabalstus (100 Ls vietā – 150 eiro u.tml.).

Apspriežot lēmumprojektu par kredīta ņemšanu apgaismojuma rekonstrukcijas projekta otrajai kārtai, raisījās diskusija par būvnieku darba kvalitāti, kas neapmierina liepājniekus. Atbildot uz šo un Ģirta Kronberga jautājumu, vai maģistrālo ielu labošanas darbus turpinās tie paši būvnieki, kas "jau visu vasaru velk garumā Brīvības ielas remontu", izpilddirektors Edgars Rāts skaidroja, ka celtnieku jaudas "ir tādas, kādas ir", un viņi netiekot līdzi "elektriķiem". Rāts sprieda, ka diez vai izdošoties panākt, lai darbi rit raitāk, jo būvnieki nepieņems vairāk strādnieku un neiepirks tehniku, jo nav zināms, cik vēl ilgi šādā apjomā viņiem būs darbi.

Tomēr pārrunas ar būvniekiem notiekot regulāri.

Gunārs Ansiņš atgādināja, ka pašvaldība īpašu sarunu ar būvniekiem organizējusi pēc tam, kad daudzi liepājnieki bija izteikuši savu sašutumu par strādnieku attieksmi pret kokiem pilsētā.

Jānis Vilnītis bija neizpratnē, kā iespējams, ka "UPB" jau izstrādājis projektu zemesgabala sakārtošanai Ganību ielas un M.Ķempes ielas stūrī, ja dome pat nav vēl pieņēmusi lēmumu par šādu darbu nepieciešamību. Atbildot uz šo jautājumu, bijušais Attīstības pārvaldes vadītājs, deputāts Vilnis Vitkovskis paskaidroja, ka projekts acīmredzot ticis izstrādāts tramvaja līnijas izbūves projekta ietvaros.

Viens no lēmumiem bija apstiprināt jaunu projekta pieteikumu tiem pašiem "vecajiem" trim miljoniem latu, ko pašvaldībai jau reiz bija piešķīrusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tas, kā skaidroja Silva Golde, nepieciešams, lai nepazaudētu vienu miljonu, kas pēc būvnieka – kompānijas "Merks" – piedāvātās zemākās cenas it kā būtu jāatdod atpakaļ VARAM.

Kronbergs, kurš bija iepazinies ar projekta pieteikumu, izteica izbrīnu par to, kāpēc atkal nepieciešams būvēt pieslēgumus inženiertehniskajiem tīkliem, ja reiz jau tie tikuši izbūvēti.

"Vai tad izrokot lielo bedri pieslēgumus neatrada?"

Izpilddirektora vietnieks un līdzšinējais "Lielā dzintara" projekta vadītājs Didzis Jēriņš visai strikti  izskaidroja, ka līdz "bedrei" tīkli ir gan pievilkti, un runa ir par pieslēgumu izbūvi esošā būvlaukuma robežās.

Apstiprinot izglītības kvalitātes balvu summas eiro, Ģirts Kronbergs rosināja izdarīt izmaiņas arī balvas piešķiršanas nolikumā, lai stimulētu vakarskolu, kurai esošā nolikuma ietvaros nav iespējams konkurēt ar citām skolām. Sēdes vadītājs Uldis Sesks aizrādīja, ka tas neattiecas uz šo lēmumprojektu, un aicināja deputātu izlasīt, kas tajā rakstīts, un apsriest tikai to.

Šādi aizrādījumi sēdes laikā izskanēja vairākkārt, piemēram, kad Vilnītis aicināja rast iespēju atsevišķos gadījumos izglītības iestādēm, kurām nav lielāku telpu, bez maksas piešķirt Tango vai Rožu zāli Olimpiskajā centrā vai Latviešu biedrības nama zāli.

Labojot iepriekš pieļautu kļūdu, deputāti vēlreiz balsoja par "Rapsoil" vēja staciju parka projektu.  Apspriežot šo lēmumprojektu vārdu kauja izvērsās starp Ģirtu Kronbergu, kurš vēlējās zināt, vai pašvaldība uzrunājusi arī citus VES projektu attīstītājus, no kuriem ieguvums nebūtu tik niecīgs. Kronbergs ieteica mēram painteresēties, kā ir Liepājas sadraudzības pilsētā Darmštatē, kas no šādiem projektiem gūstot daudz lielāku labumu.

Vitkovkis atzina, ka pašvaldība nav nevienu citu uzrunājusi. Savukārt Sesks aizrādīja, lai Kronbergs pats izrāda iniciatīvu, ko nekad neesot darījis, un atved labākus investorus. Kronbergs iebilda, ka Seskam nav taisnība, un pirms trim gadiem viņš to jau esot izdarījis, taču potenciālā VES kompānija tikusi atraidīta.

Kad sēde jau tuvojās nobeigumam, apjukumu izraisīja Jānis Vilnītis, kurš bija rūpīgāk papētījis valsts piešķirto mērķdotāciju sadalījumu izglītībai, un izdevumos nebija atradis ap 80 000 latu lielu summu, kas, spriežot pēc ieņēmumiem, būtu bijusi jānovirza sporta pedagogu atalgojumam. Šis paziņojums samulsināja gan

Finanšu pārvaldes vadītāju Ronaldu Fricbergu, kurš neprata uzreiz izskaidrot, kā tas gadījies, gan sēdes vadītāju Uldi Sesku, kurš arī negribēja balsot, ja nauda ir pazudusi. Tāpēc tika izsludināts 20 minūšu pārtraukums, lai "pazudušo" naudu sameklētu.

Galu galā izrādījās, ka notikusi "drukas kļūda", un pazudusī summa patiesībā pienākusies interešu izglītībai, kur izdevumu sadaļā tā arī atradās.

Noslēgumā mērs paziņoja, ka nākamo domes sēdi sasauc 14.novembrī.

Par citiem ceturtdien pieņemtajiem lēmiem informēsim turpmāk.