Kā vēsta laikraksts "Diena", Liepājas domes vadība izteikusi prieku, ka piemineklis Ulmanim turpmāk atrtadīsies Valkā, un neskumst, ka tā nebūs Liepājā.

"Diena" jau rakstīja, ka Liepājā K. Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu gaidīja ar dalītām jūtām, dome, kurā valdošajā koalīcijā tagad ir arī Saskaņas centrs, nebija ar mieru mainīt tam noskatīto vietu.

Arī tagad, kad jau zināms fonda lēmums, Liepājas domes priekšsēža vietniece S. Golde Dienai sacīja: «Mūsu darba grupas izraudzītā vieta bija cienīga un laba, bet tā ir viņu izvēle.» Liepājas domes pārstāve varot tikai priecāties par atrasto risinājumu, ko neesot pamata apstrīdēt, jo vēsturiskie notikumi Valkā ir bijuši pietiekami nozīmīgi.

Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) bija atturīgāks, jo šo lēmumu nebija redzējis, taču arī viņa teiktajā ieskanējās optimisms. «Nebūs Liepājā šī pieminekļa, būs cits piemineklis,» teica U. Sesks, nekonkretizējot, vai runa ir par K. Ulmaņa piemiņas iemūžināšanu.

Jau rakstījām, ka kamēr Liepājas dome Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda vadībai centās pierādīt, ka valstsvīra Kārļa Ulmaņa piemineklim vislabākā vieta būtu pie Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas, nevis pilsētas skvērā, Valkas novada dome pārliecināja fondu par tā novietošanu

Valkas centrā. Tur nākamajā vasarā varētu atklāt K. Ulmaņa pieminekli, kurš jau pusotru gadu atrodas akmeņkaļa Ivara Feldberga mājas pagalmā.

Kad kļuva skaidrs, ka tuvākajos gados nebūs iespējams īstenot sākotnējo ieceri un atklāt piemiņas vietu K. Ulmanim Turkmenistānā, kur Krasnovodskas (Turkmenbaši) kapsētā atdusas Latvijas brīvvalsts Ministru prezidents un pēdējais prezidents K. Ulmanis, piemineklim sāka meklēt vietu Latvijā. Fonds piedāvāja to uzstādīt Liepājā, kur 1919. gada pavasarī uz kuģa Saratov atradās K. Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Liepājas domes izveidotā darba grupa, kuras priekšsēdētāja bija mēra vietniece Silva Golde (Liepājas partija), par vispiemērotāko atzina vietu pie Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas, jo K. Ulmanis ir piedalījies skolas pamatakmens ielikšanā, taču tā neatrodas pilsētas centrā – tajā šo darbu vēlējās redzēt fonda pārstāvji, kā arī pieminekļa veidotāji tēlniece Arta Dumpe, arhitekts Aivars Zavadskis un akmeņkalis I. Feldbergs.

Pa to laiku ziņa sasniedza Valku, kur K. Ulmaņa aktīvā darbība bija sākusies agrāk nekā Liepājā – jau 1917. gadā, kad Valkā Pagaidu latviešu nacionālā padome izloloja ideju par neatkarīgu Latvijas valsti, Valkā darbojās latviešu inteliģence un K. Ulmanis dibināja Latvijas Zemnieku savienību. Vilcināšanos ar vietas izvēli K. Ulmaņa krūšutēlam bija pamanījis Valkas teātra režisors, novada domes deputāts Aivars Ikšelis, kurš domes priekšsēdim Ventam Armandam Krauklim (abi – Vidzemes partija) teicis, ka vēsturiski K. Ulmaņa pieminekļa atrašanās Valkā būtu ļoti loģiska. Domes vadība sazinājusies ar tēlnieci A. Dumpi, kura kopā ar kolēģiem un fonda pārstāvjiem ieradusies Valkā, pastāstīja V. A. Krauklis. Jau tad, kad viņš pirmo reizi vadīja domi, tai bijusi svarīga vēsturiski nozīmīgu personību un notikumu iemūžināšana, kas šajos gados ir turpinājusies, piemēram, ar piemiņas plākšņu uzstādīšanu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Tam, ka K. Ulmaņa piemineklis varētu atrasties Valkas centrā pie kultūras nama, domes, Valkas ģimnāzijas un mākslas skolas, piekrituši arī bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda vadība paziņoja, ka K. Ulmaņa pieminekli nolemts uzstādīt Valkā 2014. gada vasarā. Lai darbu pabeigtu, autoriem bija nepieciešams zināt tā atrašanās vietu, iepriekš Dienai sacīja tēlniece A. Dumpe. Valkā izraudzītā vieta tiek uzskatīta par pilsētas sirdi. Piemineklis ir tapis par tautas saziedotiem līdzekļiem, kas bija 22 000 latu. Krūšutēls veidots no Somijas granīta, postaments – no Latvijas granīta, informē fonds.