Ceturtdien, 12.oktobrī, Liepājas domes sēdē deputāti lēma par 36 darba kārtības jautājumiem, tostarp budžeta grozījumiem, aizņēmumiem, saistošajiem noteikumiem un citiem.

Sēdē netrūka arī sarkanu rožu pušķu, ar kuriem pašvaldība un darbinieki sveica pašvaldības aģentūras "Liepājas sabiedriskais transports" jauno direktoru Uldi Zupu, kura kandidatūra šim amatam tika apstiprināta sēdē. Ar rokas spiedienu Zupu sveica arī līdzšinējais aģentūras direktors Gints Lūsis, kurš uz sēdi bija atnācis ar savu pēdējo sagatavoto lēmumprojektu – par izmaiņām atsevišķos autobusu maršrutos, ko deputāti arī atbalstīja.

Bez iebildumiem tika apstiprināts lēmumprojekts par 150 000 eiro piešķiršanu valsts simtgades svētku rīkošanai 2018.gada 18.novembrī, savukārt lēmums par 2017. gada budžeta palielināšanu kopumā par 5,7 miljoniem eiro un šīs naudas sadali tika pieņemts ar 11 balsīm "par", deputātei Ludmilai Rjazanovai balsojot "pret", bet pārējiem trim "Saskaņas" deputātiem atturoties.

Pirmās diskusijas, tāpat kā komiteju sēdēs, raisījās ap lēmumprojektu par piecu rotaļlaukumu izveidi turpmāko piecu gadu laikā. Rjazanova, kas jau komitejās iebilda pret to, ka bērnu laukums Karostā nav prioritāte, arī domes sēdē uzstāja, ka jāmaina plānotā secība, un jāsāk ar Karostu, Tosmari un Zaļo birzi. Rjazanova arī atsaucās uz 335 iedzīvotāju parakstiem, ka Karostā nepieciešams jauns bērnu laukums. Vicemērs Gunārs Ansiņš norādīja, ka secība noteikta pēc rūpīgas izpētes par "bērnu blīvumu" katrā mikrorajonā, tāpēc prioritārs ir laukums Ezerkrastā, kur, atšķirībā no Karostas, vispār neesot rotaļlaukumu. Deputāts Jānis Vilnītis norādīja, ka būtiski ir tas, ka pašvaldība vispār būvēs piecus laukumus, ieguldot 250 000 eiro, un Karosta nevar būt prioritāte, jo tur vēl nav izraudzīta konkrēta vieta, kur laukumu vajadzētu. Deputāts Valērijs Agešins savukārt lūdza ieprotokolēt, ka iedzīvotāju aptaujā ir noskaidrotas vairākas konkrētas vietas, kur Karostā varētu atrasties rotaļlaukums, un atliek vienīgi pārbaudīt, kurā no tām ir pašvaldības zeme. Tomēr, neraugoties uz diskusiju, "par" šo lēmumu nobalsoja visi 15 deputāti.

Diskusija izvērtās arī par darbakārtības 8.jautājumu "Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā", kas paredz papildināt pašvaldības maciņu par vairākiem simtiem tūkstošu eiro uz to dzīvokļu un dzīvojamo mājas īpašnieku rēķina, kuri nav deklarējuši nevienu personu šajos īpašumos (ir 5146 šādu objektu). Proti, no 1.janvāra par šiem īpašumiem tiks iekasēts nodoklis nevis 0,2%, bet 1,5% apmērā no objektu kadastrālās vērtības, kas varētu palielināt pašvaldības ieņēmumus par 550 897 eiro.

Agešins vēlējās zināt, vai, pieņemot šādu lēmumu, netiks nodarīts pāri mazāk turīgiem iedzīvotājiem vai tādiem, kas darba dēļ deklarējušies citās pilsētās. Izpilddirektors Ronalds Fricbergs atzina, ka tādas datubāzes nav, lai varētu pateikt, kas tie ir par cilvēkiem. Taču, spriežot pēc personu kodiem, viņu vidū ir daudz ārvalstnieku, kā arī baņķieri un nekustamo īpašumu mākleri.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks skaidroja, ka šis lēmums ir gatavots, ņemot par paraugu Rīgas pašvaldību, kas pirmā gājusi šo ceļu, līdzīgu lēmumu pieņemot jau pērn. Arī citas lielās pilsētas to darot, lai panāktu, ka cilvēki deklarējas un maksā nodokļus pilsētā, kur tiem ir īpašumi.

Deputāti apstiprināja jaunus saistošos noteikumus – "Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu, starpproduktu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai Liepājā". Jau Pilsētas attīstības komitejas sēdē deputāti apsprieda šo lēmumu, secinot, ka noteikumi liedz "brūvēt sidru no kaimiņa āboliem" (Ģirts Kronbergs), respektīvi, vīnu un citus raudzētos dzērienus drīkst gatavot tikai no paša īpašumā vai valdījumā esošos dārzos un dravās iegūtiem produktiem vai savvaļā augušām izejvielām.

Atbalstu saņēma arī jaunā pilsētas simbolika jeb "vienotā vizuālā identitāte", kas gan neatceļ pilsētas karogu un ģerboni un ko par nepilniem deviņiem tūkstošiem eiro izstrādāja dizaina birojs "H2E". Šajā jautājumā divi deputāti – Agešins un Pāvels Sereda – balsojumā atturējās.

Raiti tika izlemti jautājumi par izmaiņām vairākās komisijās, tostarp Medību koordinācijas, par dzīvokļiem, izsolēm, zemesgabalu apvienošanu un nomu, kā arī citi jautājumi.