Deputātu diskusija kārtējā domes sēdē ceturtdien, 21.augustā, galvenokārt raisījās ap lēmumiem par saimnieciskiem jautājumiem – lidostas rekonstrukciju, biznesa parka projektu, pabalstiem.

Pirmais no lēmumprojektiem, par kuriem balsoja deputāti, bija līdzekļu pārlikšana no attiecināmām izmaksām uz neattiecināmām, respektīvi, uz pašvaldības pleciem. 23 tūkstoši eiro, par kuriem runāja Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, nepieciešami, lai projekta "Uzņēmējdarbības teritoriju un to nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā" ietvaros demontētu vecu žogu, kas norobežo daļu teritorijas, un vietā uzceltu jaunu.

Projekta kopējās izmaksas – 5 766 885,86 eiro – nemainās.

Debatēs deputāts Ģirts Kronbergs atgādināja, ka uzņēmējdarbības teritoriju iekārtošana nav pašmērķis, bet projekts ticis atbalstīts, lai sekmētu jaunu darbavietu izveidi Liepājā. Deputāta jautājums
Attīstības pārvaldes vadītājam bija: „Kad pirmais uzņēmums varētu sākt darbu šajā teritorijā?”

Ābols atzina, ka konkrētu datumu nosaukt nevarot, taču esot noslēgti trīs priekšrezervācijas līgumi ar potenciālajiem investoriem, kam ir interese par šo teritoriju. Viens no tiem jau sagatavojis tehnisko projektu, un gatavojoties sākt ražotnes būvniecību 2016.gadā.

Diskusija raisījās arī ap iecerēto lidostas rekonstrukcijas projektu. Deputāte Laila Atiķe uzsvēra, ka rekonstrukcijā plānots ieguldīt ievērojamu summu – 9 178 532 eiro, tāpēc viņa grib zināt, kādas lidmašīnas pēc rekonstrukcijas varēs Liepājā nolaisties.

No domes priekšsēdētāja Ulda Seska sniegtās atbildes bija noprotams, ka lidostas skrejceļa garums – 2 km – pēc rekonstrukcijas nemainīsies, un esošo 500 m rezervi šajā reizē nav plānots pievienot skrejceļam. Plānots tikai rekonstruēt esošo skrejceļu, kas šobrīd neesot lietojams regulāriem reisiem. Ar modernu iekārtu tikšot nomainīta novecojusī apgaismojuma sistēma. Rekonstrukcija arī neizmanīs situāciju ar kravas lidmašīnu iespējām nolaisties Liepājā – tam būtu vajadzīgi papildu līdzekļi, atzina Sesks.

Mēra vietnieks Vilnis Vitkoskis uzsvēra, ka rekonstrukcija tomēr ļaus lidostai sertificēties, un tas ir galvenais.

Lēmums atļaut SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"" piesaistīt kredīta resursus nepieciešamā priekšfinansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai projekta "Liepājas starptautiskās lidostas attīstība" īstenošanai, saņemot pašvaldības galvojumu, tika pieņemts.

Pirms balsošanas par vieglatlētikas manēžas būvniecību pie 5.vidusskolas deputāts Jānis Vilnītis vēlējās noskaidrot, kā veicas ar agrāk pieņemto lēmumu par vingrošanas un sporta laukumu rekonstrukciju pie skolām.

Mērs skaidroja, ka vēl nav beigusies konkursa procedūra, savukārt izpilddirektors Edgars Rāts zināja teikt, ka izpilddirekcija ir dilemmas priekšā – sludināt jaunu konkursu vai meklēt vēl papildu 10 000 eiro, jo konkursā pieteicies tikai viens pretendents, kurš sola darbus veikt par 110 000 eiro, taču pašvaldība šim mērķim atvēlējusi tikai 100 000.

Vilnītis iestājās par to, ka nevarētu būt tik grūti sameklēt desmit tūkstošus, lai darbus var paveikt vēl šogad, nevis atlikt tos uz nākamo gadu.

Lemjot par „Villa Alma” pirkšanu Bernātos, lai apvienotu to ar pašvaldībai piederošo atpūtas kompleksu „Draudzība”, domes priekšsēdētājs solīja runāt ar Lauku atbalsta dienestu par ES fondu finansējuma piesaisti atpūtas bāzes rekonstrukcijai, jo objekts atrodas ārpus pilsētas.

Deputāts Ģirts Kronbergs iestājās par to, ka jaunais pārtikas pabalsts, par kuru deputāti lēma domes sēdē un kuru paredzēts piešķirt dāvanu kartes veidā, nākotnē būtu jāsasaista ar atbalstu vietējiem ražotājiem, pārtikas pakās iekļaujot Latvijas produktus. Šo priekšlikumu sēdes vadītājs ieteica noformulēt skaidrāk un iesniegt rakstiski.

Viens no lēmumiem bija par nomas līguma izbeigšanu teritorijai Kapsētas ielā 5 ar lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadātāju „Latsped”.

Ģirts Kronbergs šo lēmumu skaidroja tā, ka „no pilsētas aiziet kravu operatori”, jo te vairs nav, ko darīt. Kravu pārvadātāji nevarot izmantot jaunizbūvēto pilsētas infrastruktūru, jo tā nav piemērota lielgabarīta kravu pārvadāšanai.

Uldis Sesks iebilda, ka „šiem apgalvojumiem nav nekāda seguma”.

Strīds bija arī par to, vai jāļauj maksātnespējīgajam uzņēmumam „Liepājas metalurgs” privatizēt ievērojamu zemes gabalu – 43,6 tūkstoši kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas rūpnīcas dzelzceļa infrastruktūra un būves.

Pozīcijas un opozīcijas viedokļi atšķīrās – opozīcija uzsvēra, ka, eksperti uzskata – zeme zem strādājoša uzņēmuma būtu daudz vērtīgāka, Sesks un Nekustamā īpašuma pārvaldes pārstāvis Aivars Milniņš iebilda, ka tam nav izšķirošas nozīmes. Jānis Vilnītis atgādināja, ka Valsts ieņēmumu dienests tieši šādu lēmumu dēļ jau izteicis nosodījumu Liepājas SEZ pārvaldei, ka tā neprotot saimniekot.

Tomēr deputāti lēma, ka ir jāveic nekustamā īpašuma novērtēšana, un tas jādara diviem neatkarīgiem vērtētājiem, lai zemesgabalu tomēr nodotu atsavināšanai.

Jurijs Hadarovičs uzsvēra, ka pašvaldības pienākums ir spert kaut vai „nelielu soli pretī”, lai padarītu „Liepājas metalurgu” pievilcīgāku potenciālo pircēju acīs, un šis varētu būt viens no tādiem.

Uldis Sesks piebilda, ka Eiropā pārdošanā esot desmit šādi metalurģiskie uzņēmumi, tāpēc ir jādara viss, kas sekmē „Liepājas metalurga” pārdošanu.