Mākslas galerijā un antikvariātā "Romas dārzs" patlaban pārdošanā ir leģendārais, Rīgā ražotais miniatūrais fotoaparāts "Minox", ko izmantoja pat spiegi Otrajā pasaules karā.

Galerijas un antikvariātā vadītāja Astra Dzērve zina stāstīt, ka šis vērtīgais priekšmets nāk no fotogrāfa un fototehnikas kolekcionāra Jāņa Lādīša, kurš savulaik vienu no viņa kolekcijā esošajiem "Minox" aparātiem pārdevis.

"Minox" ir miniatūrs fotoaparāts, ko izgudroja baltvācu fototehnikas konstruktors Valters Caps. 1937.gadā "Minox" ražošanu uzsāka Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF), kur to ražoja līdz 1942.gadam. Pēc Otrā pasaules kara, 1948.gadā, tā ražošana tika atsākta Vācijā.

Fotoaparāta "Minox" dizains kā Latvijas kultūras vērtība iekļauts Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā.

Valters Caps bija 1905.gadā Rīgā dzimis vācbaltietis. 1921.gadā viņš kopā ar ģimeni devās uz Tallinu Igaunijā, kur strādāja par gravieri. 1922.gadā Caps kļuva par mācekli Tallinas labākajā mākslas fotogrāfijas darbnīcā. Jau šajā pašā gadā Caps sāka domāt par neliela fotoaparāta izveidi. Par tuviem Capam draugiem kļuva Nikolajs 'Nixi' Nilanders (Nikolai 'Nixi' Nylander) un Rihards Jirgens (Richard Jürgens). Kopā ar draugiem Capam radās ideja, ka fotoaparātam ir jābūt viegli pārnēsājamam. 1932.gadā Caps un Jirgens izveidoja kopuzņēmumu, kurā Caps ieguldīja savas idejas, bet Jirgens – naudu.

"Minox" fotoaparāta prototips tapa laikā no 1932. līdz 1936. gadam. Tā izveidē Caps piesaistīja optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu Epneru. Capam un Jirgenam tomēr neizdevās saņemt atbalstu ne Igaunijā, ne citās valstīs, lai uzsāktu ražošanu. Jirgenam izdevās nodibināt kontaktu ar VEF angļu pārstāvi, kurš norīkoja Capam tikšanos ar VEF direktoru Teodoru Vītolu, kuram Caps nodemonstrēja "Minox" prototipu ("Ur-Minox") kopā ar attīstītu "Ur-Minox" uzņemtu negatīvu. Lai gan šādas tehnikas izgatavošana bija risks, jo fabrika līdz šim nebija izgatavojusi neko tamlīdzīgu, Capam izdevās noslēgt līgumu un, pārceļoties atpakaļ uz Rīgu, kopā ar latviešu konstruktoriem un inženieriem sākt fotoaparāta tehnoloģisko izstrādi rūpnieciskajai ražošanai. Vienlaicīgi ar ražošanas sagatavošanu VEF pieteica patentus uz "Minox" fotoaparāta konstrukciju vismaz 18 valstīs. Pirmā "Minox" eksperimentālā partija tapa 1937.gadā, un masveida ražošana tika uzsākta 1938.gada 12. aprīlī.

Neilgi pēc ražošanas uzsākšanas, "Minox" plaši reklamēja Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu tirgos. Lai gan tas nepārspēja 35 mm fotoaparātu popularitāti (tolaik tos uzskatīja par miniatūrajiem fotoaparātiem), tas tomēr ieguva savu vietu tirgū. Lai arī sākotnēji "Minox" fotoaparāts bija paredzēts kā luksusprece, pateicoties mazajiem izmēriem un makro fokusa funkcijai, tas atrada plašu pielietojumu kā spiegošanas fotoaparāts. Otrā pasaules kara laikā "Minox" fotoaparātus plaši izmantoja dažādu valstu izlūkdienesti. Pastāv vismaz viens dokumentēts gadījums, kad 1942.gadā ASV Stratēģisko dienestu pārvalde (Office of Strategic Services) iegādājās 25 "Minox" eksemplārus. Vēlākie "Minox" fotoaparāta modeļi tika izmantoti spiegošanas vajadzībām līdz pat XX.gs. 80. gadiem.

"Minox" fotoaparātus sērijveidā ražošanu Rīgā pārtrauca 1942. gadā, kad vācu okupācijas vara sāka izvest uz Vāciju "Minox" ražošanas iekārtas un materiālus. Izmantojot no Rīgas izvestās daļas, "Minox" fotoaparātu ražošana nelielos daudzumos turpinājās Vācijā līdz 1943. gadam. Pēc otrā pasaules kara nedaudz izmainītu "Minox" fotoaparātu ražošana tika uzsākta 1948.gadā Vācijā pēc tam, kad Valters Caps 1945.gadā atjaunoja sadarbību ar Rihardu Jirgenu un nodibināja firmu "Minox GmbH", kas pastāv joprojām. Šis vācu uzņēmums turpināja uz oriģinālā "Minox" fotoaparāta konstrukcijas bāzes radītu miniatūru fotoaparātu ražošanu līdz pat 2012.gadam, to vairākkārt uzlabojot.

Latvijā ražotā "Minox" uzbūve
Oriģinālais Rīgā ražotais "Minox" fotoaparāts sastāvēja no misiņa šasijas, kura bija iekļauta nerūsējošā tērauda korpusā, to ar slīdoša mehānisma palīdzību varēja atvāzt un aizvāzt, lai piekļūtu lēcai un skatu meklētāja lodziņam, kā arī, lai uzņemtu fotoattēlu. Aparāts bija aprīkots ar paralaksi izlīdzinošu skatu meklētāju, kas bija savienots ar Cooke-Triplet tipa "Minostagmat" objektīvu. Lēca bija spējīga nofokusēt attēlu pat 20 cm attālumā, un, pateicoties mazajiem izmēriem, iegūtais attēls saglabāja telpiskumu ar pilnīgi atvērtu fokusa dziļumu, kas izslēdza nepieciešamību pēc diafragmas. Maksimālā fokusa zona sniedzās no viena metra līdz bezgalībai. Lēcai priekšā atradās staniola slēģis, kuru aizsargāja neliels lodziņš. Tās bija ekskluzīvas funkcijas jebkuram tā laika fotoaparātam, neskatoties uz izmēru.

"Minox" tehniskie rādītāji
Izmērs: 80 mm x 27 mm x 16 mm
Svars: 125 — 130 g
Objektīvs: 15 mm 1:3,5 ar iebūvētu dzelteno filtru
Slēdzis 1/2-1/1000 sek.
Iespēja uzņemt pat 20 cm attālumā bez papildierīcēm
50 uzņēmumu
Cena 1940.gadā – Ls 248

(Avots: Vikipedija)