Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Eži, salmu būtnes, motori un medību trofejas


atlikušas 250 zīmes


Eži, salmu būtnes, motori un medību trofejas (1) Kurzemes neparastās kolekcijas

Autors: Sarmīte Pujēna
Sestdien, 22. augustā, 2015 | BIRKAS: kolekcionārs , tūrisms , Zane Gaile , LRTIB , Lielais Jēkabs
Izdrukāt Ziņot
LRTIB speciālistes Zane Gaile un Evita Valtere sarunā ar kolekcionāru Jāni Dobeli.
LRTIB speciālistes Zane Gaile un Evita Valtere sarunā ar kolekcionāru Jāni Dobeli.
FOTO: irliepaja.lv

Lielā Jēkaba balvas pretendentus lūkojot, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) speciālistes šonedēļ mēroja ceļu līdz pat Mērsragam, lai novērtētu balvai izvirzītās kolekcijas.

Kurzemes Tūrisma asociācijas kvalitātes balva "Lielais Jēkabs" tiek pasniegta kopš 2004.gada. Balva ir veids, kā asociācija var pateikties tūrismā strādājošajiem par ieguldīto darbu Kurzemes tēla veidošanā un pucēšanā. Vienlaikus tas ir arī veids, kā izcelt interesantus, jaunus tūrisma produktus.

Šogad vērtēšanai izvirzīti un uz balvu pretendē 65 nominanti sešās nominācijās. Balvu pretendentus vērtē vairākas ekspertu komisijas, tostarp LRTIB speciālistes, kuru uzdevums ir vērtēt nominācijā "Dižā Kurzemes neparastā kolekcija 2015" izvirzītos pretendentus.

Pie Mērsraga "ežu mammas"
Pirmo – "Ežu kolekciju" – cauri Vandzenei, Uguņiem un citām vietām ar jaukiem un interesantiem nosaukumiem braucam lūkot uz Mērsragu. Tur, Ezera ielā 20, mūs sagaida "Mālderu" saimniece Dzintra un arī daži no kolekcijas ežiem – divas māla figūras atradušas vietu vārtu stabu galā, viens "ganās" turpat, pie ieejas sētā.

Pavisam šajā mājā un pagalmā "dzīvojot" vairāk nekā 160 visdažādāko ežu – no māla, koka, metāla, stikla, sintētikas un vilnas, lieli un mazi, mīksti un cieti. Ir arī uzzīmēti un veidoti kā aplikācija, ir šūti un tamborēti. Ir vietējie, ir tādi, kas atceļojuši no Somijas, Vācijas, Krievijas un citām valstīm. Vasarā lielākā daļa no ežu kolekcijas apmetusies lapenē, kur ir arī liels galds un soli, lai bērni, kas te ierodas, varētu sēdēt, klausīties Dzintras stāstos, zīmēt, veidot utt. Nereti te tiekot arī lasītas ežu grāmatiņas, un vispirms jau Viļa Plūdoņa "Eža kažociņš".

Ekspertes ir vienisprāt, ka "Ežu māju" vislabāk apmeklēt kopā ar maziem bērniem – vai nu ģimenēm, vai bērnudārzu un jaunāko klašu grupās.

Salmu simfonija Tukumā
Pēc ežu kolekcijas apskates dodamies uz Tukumu, tur pieteikta "Salmu darbnīca – muzejs". Mazliet savādi šķiet, ka tāds muzejs atrodas, nevis laukos, bet pašā pilsētas centrā – Dārzniecības ielā, vairāku piecstāvu ēku ielenkumā.

Tomēr, kad tiekam pa vārtiņiem iekšā, domas mainās. Sajūta, ka esam īstā muzejā – ir glīts biļešu un suvenīru kioskiņš, ir virkne lielu un pat ļoti lielu salmu (bet varbūt – siena) figūru visai plašā zālienā. Ir vairākas ēkas, kurā, kā stāsta saimniece Kristīne Zihmane-Rītiņa, atrodas gan izstāžu telpas, gan radošā darbnīca, tiem, kuri vēlas paši pamēģināt veidot salmu vai siena lelles, gan darbnīca, kurā strādā mājas un muzeja saimnieki – Kristīne un viņas dzīvesbiedrs Juris Rītiņš, un, šķiet, arī abu meitas.

Šāds muzejs Tukumā darbojas piecus gadus, un sācies viss ar mājas saimnieku vaļasprieku, kas nu jau kļuvis par amatu. Interesanti, ka ne viens, ne otrs pēc profesijas nav mākslinieki, vēl vairāk – Kristīne ir zinātņu doktore, inženiere, kuras specialitāte ir biodegviela.

Salmu figūras drīkstam apskatīt, bet fotografēt saimniece ļauj tikai nedaudz – lai tiem, kuri brauc uz muzeju no malu malām, neizpaliktu pārsteiguma moments. Bet pārsteigumu netrūkst, jo bez pūķiem, rūķiem, raganām, velniem un citiem pasaku varoņiem, te ir arī gan ļoti eksotiski, gan pavisam parasti meža dzīvnieki, pilis un daudzkā cita, pavisam 427 tēli. Tiem, kuri vēl nav sasnieguši 18, nav ļauts ielūkoties tajā kolekcijas daļā, ko slēpj tumši sarkani aizkariņi. Tur saimnieki paši sev un apmeklētājiem par prieku sameistarojuši erotiskus mīlnieku pārus dažādās pozās (varbūt tādēļ šo muzeju iecienījuši arī jaunlaulātie un kāzu viesi?).

Ir interesanti ne tikai apskatīt smaržīgos, no dabīgiem materiāliem veidotos mākslas darbus, bet arī klausīties Kristīnes stāstītajā par figūru un figūriņu veidošanu, muzeja tapšanu, pasūtījuma darbiem, kas aizceļojuši pat līdz Norvēģijai.

Ir skaidrs, ka "Salmu muzejs" ir gatavs tūrisma produkts, ko nav kauns piedāvāt nevienam.

Visam savs laiks
Saldus pusē, Zvārdes pagasta "Pieguļās", komisijai jāvērtē Jāņa Dobeļa "Seno spēkratu kolekcija". Arī Jānis, būdams īsts sava vaļasprieka entuziasts, par kolekciju kopumā un katru tās eksemplāru atsevišķi var stāstīt stundām, un tiem, kurus motori interesē, noteikti var ieteikt apskatīt šo iespaidīgo kolekciju – gan vieglās, gan smagās automašīnas, motociklus. Tie visi ir neilgi pirms vai pēc Otrā pasaules kara Latvijā, Vācijā vai Padomju Savienībā ražoti vāģi, tajā skaitā arī automašīna "Ford", ko Latvijā 30.– to gadu beigās pēc "Ford" licences ražoja rūpnīcā "Ford-Vairogs", bet Krievijā licenzētas "Ford" automobiļu kopijas bija "GAZ-A" un "GAZ-??".

Senākais Jāņa Dobeļa kolekcijas eksponāts ir 1937.gadā būvētais "Opel 6", bet pats pirmais ieguvums bijis "Opel Super 6", kam par godu arī Jāņa e-pasta adrese ir opelsuper6@inbox.lv.

Kolekcija iekārtota 18 metrus garā, 2013.gadā par projekta naudu būvētā angārā (tajā tomēr nav satilpusi visa Jāņa kolekcija), kuram pavisam nesen uzmeistarotas arī galu sienas un tuvākajā laikā būšot arī durvis. Lai gan kolekcija arī tagad, nepašaubāmi, ir ļoti interesanta, tās īpašniekam vēl ļoti daudz darba, lai šo "autoparku" savestu kārtībā.

"Šis nav fiksais, ātrais projekts," saka pats Jānis Dobelis, "Viss ir procesā, visam savs laiks".

Savu auto kolekciju Jānis vācis visu brīvvalsts laiku, vismaz gadus divdesmit, bet interese par braucamrīkiem bijusi kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem.

Lāču mednieks
Saldus novads balvai izvirzījis arī medību trofeju kolekciju Nīgrandes pagasta "Burtniekos", kas faktiski ir viens komplekss ar lauku viesu māju "Bieriņi". Te ir mūsu šāsdienas brauciena galamērķis.

Kolekcijas īpašnieks un veidotājs ir pieredzes bagātais mednieks un medību suņu audzētājs un vērtētājs Raimo Jansons, kurš gan pats medījis, gan citiem organizējis medības pat Kamčatkā un Namībijā.

"Burtnieku" pagalmā bez suņiem, kuriem, lai radinātu pie medījuma, priekšā nokrauti milzīgi, asiņaini kauli, pārsteidz arī lielais skaits neparastu akmeņu. Izrādās, saimnieks kādu laiku aizrāvies arī ar akmeņu kolekcionēšanu.

Medību trofeju kolekcija izvietota speciāli būvētā, lielā guļbaļķu ēkā, un tā pārsteidz gan ar eksponātu daudzumu, gan izcilas kvalitātes zvēru un putnu izbāzeņiem. Vienīgais zvērs, kas palicis neizbāzts, šķiet, ir Kamčatkā nomedītais milzu lācis, kura āda rotā sienu pretī ieejas durvīm.

Milzumdaudz ragu ar visu galvaskausu, Latvijas un arī pa eksotiskākam putnam, sīkie meža zvēri, bet arī lūsis un pat Āfrikas antilopes, skaistas vilku un lapsu ādas, fantastiski bebrādas dūrainīši un pat karaļnama cienīga bebrādas sega...

Tas viss, komplektā ar nepārspējamo mednieku stāstu stāstītāju Raimo Jansonu, šo kolekciju padara īpaši pievilcīgu.

Labi, ka neviena no vērtētājam nav medniece, citādi droši vien no guļbaļķu medību pils mēs pirms saules rieta prom netiktu.



Attēli:

Pie ežu kolekcionāriem Mērsragā.

Sludinājums

Nu ko
13:12 | 23/08/15
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Jābrauc skatīties!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki