Kurzemes apgabaltiesa šodien, 17.septembrī, sāka pēc būtības skatīt lietu par „UPB” akciju pirkuma maksas daļas piedziņu no Oskara Mora.

Prasības iesniedzējs ir bijušas uzņēmuma „UPB” akcionārs Eriks Hjorts, atbildētājs – „UPB” valdes loceklis Oskars Mors.

Tiesā gan prasītāju, gan atbildētāju pārstāvēja divi advokāti, arī trešo pusi – Antru Moru – tiesā pārstāvēja advokāte.

Liecinieka statusā bija ieradies arī Oskars Mors un „UPB” prezidents Uldis Pīlēns, kurš portālam no skaidrojuma atteicās, solot ieilgušo tiesvedību komentēt pēc tam, kad tā būs beigusies.

Pēc abu pušu iesniegto papildu pierādījumu un lūgumu izvērtēšanas, tiesnese Biruta Ķeire izlēma lietu skatīt slēgtā tiesas sēdē, pamatojot lēmumu ar to, ka procesā iejaukta trešā puse – Antra Mora, un lietas izskatīšanā būs runa par viņas attiecībām ar atbildētāju, kā arī ienākumiem.

Pierādījumu un lūgumu izskatīšana un izvērtēšana aizņēma gandrīz stundu.

Līdz darba dienas beigām lietas izskatīšana nebija beigusies.

Lietas būtība saistīta ar Hjorta prasību piedzīt no Oskara Mora „UPB” akciju pirkuma maksas daļas 333 749 latu apmērā, kā arī prasības nodrošinājumu 333 749 latu apmērā, ko Hjorts lūdzis vērst pret Mora nekustamo īpašumu – dzīvojamo māju Svētes ielā, kas reģistrēta uz Antras Mores vārda.

Hjorta prasītā summa attiecas uz maksājumu, kas Moram bija jāveic 2012.gadā.

Iepriekš Kurzemes apgabalties jau lēma apmierināt Hjorta prasību par akciju pārdošanas maksas daļas parāda 249 412 latu apmērā piedziņu no Mora par 2011.gadu. Par šo Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Mors iesniedzis apelācijas sūdzību, un lieta atrodas Augstākajā tiesā.

"Prasība pret Antru Mori celta tā iemesla dēļ, ka pēc tam, kad bija sāktas parāda piedziņas procedūras pret Oskaru Moru, viņš veica virkni darbību, lai atbrīvotos no saviem aktīviem. Piemēram, kad tiesa bija piemērojusi aizliegumu Oskaram Moram rīkoties ar savām akcijām “UPB”, [uzņēmuma valdes priekšsēdētājs] Uldis Pīlēns lika šķēršļus šī lēmuma izpildei, un pēc tam atklājās, ka Oskara Mora akcijas ir nobēdzinātas, par ko Liepājas tiesa Pīlēnam personiski piemēroja 250 latu naudas sodu. Turklāt, kamēr tiesas sēdēs “UPB” valdes locekļu pārstāvji apgalvoja, ka Oskaram Moram neviena akcija nepieder, tikmēr no publiski pieejamiem “UPB” akcionāru sapulču protokoliem redzams, ka pats Oskars Mors ar viņam nepiederošām akcijām piedalās akcionāru sapulcēs," norāda Hjorts.

"Tāpat Oskars Mors tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas 2012.gada 3.janvārī noslēdza laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību un pilnībā atstājot sievas īpašumā dzīvojamo māju Svētes ielā Liepājā. Taču, tā kā laulību līgums tika slēgts dažus gadus vēlāk, nekā Oskaram Moram bija izcēlies pienākums veikt samaksu par akcijām, tad Hjorts savu prasību par 2012.gada parāda piedziņu vērsa arī uz Oskara Mora daļu no kopīgi piederošā īpašuma Svētes ielā, kas patlaban it kā pieder tikai Antrai Morei," skaidro Hjorts.

Kompānijas akciju pārdošanas darījums noslēgts 2008.gada septembrī. Vienā dienā parakstīti divi dažādi dokumenti, un abu strīdā iesaistīto pušu viedoklis atšķiras jautājumā, kurš no tiem ir īstais akciju pārdošanas līgums.

Jau rakstījām, ka advokāts Dzintars Zonenbergs, kurš tiesā pārstāv Hjortu, apgalvo, ka šajā dienā abas puses noslēgušas divas vienošanās – vienu bez konkrētas summas, otru – pie notāra apstiprinātu līgumu par to, ka akcijas tiks atpirktas par 3,7 miljoniem eiro (2,6 miljoniem latu) un summa tiks samaksāta septiņu gadu laikā.

2008.gada nogalē esot slēgta papildu vienošanās, ka saistībā ar krīzi Mors par pirmajiem trim gadiem maksās nevis 471 000 eiro (331 018 latus) gadā, bet mazāku summu, starpību sedzot 2015.gadā.

Mora pārstāvis Olafs Cers savukārt tiesā pastāvēja uz to, ka vispirms ticis noslēgts pie notāra apstiprinātais pirkuma līgums, bet pēc sarunas ar “UPB” valdes priekšsēdētāju Pīlēnu, kurš pārliecinājis, ka līgumā nevar rakstīt konkrētu summu, jo katru gadu akciju tirgus cena var būt atšķirīga, pirmais līgums ticis saplēsts un noslēgts otrs – bez konkrētas summas.