Prokuratūra nodevusi Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par nacionālā naida izraisīšanu mājaslapā tautastribunals.eu apsūdzēts Linards Grantiņš.

Viņš ir latviešu izcelsmes Vācijas pilsonis, cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki-86" dibinātājs, raksta LETA.

Grantiņš apsūdzēts pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, nacionālā naida izraisīšanu un pret Latviju vērstu aicinājuma paušanu.

Grantiņa advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka klients nenoliedz publikāciju izvietošanu internetā, taču neatzīst, ka tajos būtu aicinājums uz vardarbību. Apsūdzības apstākļus pagaidām advokāts nevēlējas izpaust, taču apliecināja, ka tā balstās uz vairākiem rakstiem interneta vietnē "www.tautastribunals.eu".

"Cilvēks vienkārši paudis viedokli, kā attīstās Latvijas valsts un kas varēja notikt vai nenotikt pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēks analizē šos procesus, un, iespējams, daļa bija kritika. Drošības policija (DP) saasināti to uztvērusi," norādīja advokāts.

Lai arī valsts nolīgtie eksperti secināja, ka publikācijas kurina naidu, Rebenoks uzsvēra, ka ekspertīzes veidošanā pieaicināti vien daži juristi.

Advokāts nenoliedza, ka Grantiņam iepriekšējās publikācijas dažkārt ir skarbas un var balansēt uz ētikas robežas, taču tāds esot viņa stils, lai piesaistītu uzmanību, taču aizstāvamais neaicinot nevienu uz vardarbību. Advokāts arī vērsa uzmanību, ka Vācija jau reiz bija atteikusi Grantiņu izdot Latvijai, jo Vācijā ir plašāka vārda brīvība. Grantiņu izdevās aizturēt, pateicoties tam, ka viņš bija atbraucis uz Latviju.

Lai arī šobrīd pirmā tiesas sēde paredzēta 16.novembrī plkst.10, Rebenoks vērsa uzmanību, ka Grantiņa veselības stāvoklis ir diezgan slikts un tikai laiks rādīs, vai apsūdzētais varēs klātienē piedalīties tiesas procesā.

Jau ziņots, ka laikā, kad lietu izmeklēja DP, tās nolīgtie eksperti no Tiesībsarga biroja un sabiedriskās politikas centra "Providus" secināja, ka latviešu izcelsmes Vācijas pilsoņa Grantiņa publikācijās ir saskatāmas pazīmes, kas veicina naidu.

Grantiņš pēc izlaišanas no apcietinājuma devās ārstēties uz Vāciju.

Jau ziņots, ka prokuratūra 2015.gada 24.augustā uzrādījusi apsūdzību Grantiņam par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Advokāts apgalvo, ka apsūdzība balstās uz Grantiņa publikācijām mājaslapā "www.tautastribunals.eu".

DP kriminālprocesu sāka 2012.gadā. 2015.gada 24.jūlijā Grantiņš Latvijā tika aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot viņam drošības līdzekli - apcietinājumu. Šo drošības līdzekli tiesa viņam piemēroja jau 2014.gadā pēc DP lūguma saistībā ar 2012.gadā sākto kriminālprocesu.

Iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot Grantiņu. Kā liecina tiesas lēmums, Grantiņam tika noteikta drošības nauda 5000 eiro apmērā, kas tikusi iemaksāta, un Grantiņš atbrīvots.

Vācijā dzīvojošais Grantiņš ir izveidojis mājaslapu "www.tautastribunals.eu". Viņš iepriekš sevi bija pasludinājis par Latvijas Republikas tautas tribunāla priekšsēdētāju un regulāri lamājis un kritizējis Latvijas politiķus un citas amatpersonas. Iepriekš Grantiņš paziņojis, ka piespriež augstāko soda mēru dažādām Latvijas amatpersonām un politiķiem.

2015.gada jūnijā tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā Grantiņš rakstīja, ka esot ieradies savā tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. "Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4.maija kliķei taču, tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus jums, nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem likumiem ar ANO mandātu kabatā! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!" rakstījis Grantiņš.

"Helsinki-86" bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tika nosūtīta protesta vēstule pret padomju varas orgāniem, kā arī "Helsinki-86" dibināšanas dokumenti, kas izraisīja plašu rezonansi.