Pārsūdzēts "Liepājas metalurga" akcionāram Sergejam Zaharjinam nelabvēlīgais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas februāra spriedums.

Ar to bija apmierināta akcionāra Kirova Lipmana prasība un atzītas viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, kasācijas sūdzība iesniegta 4.aprīlī, bet pagaidām nav vēl lēmuma par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai.

Kā ziņots, AT apmierināja Lipmana prasību, tāpat no Zaharjina par labu Lipmanam piedzenot tiesas izdevumus 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 138 769 eiro apmērā, bet kopā – 157 577 eiro.

Arī Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% "Liepājas metalurga" akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% "Liepājas metalurga" akciju.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka "Liepājas metalurgam" bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs – ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Pēc Lipmana advokāta Pāvela Rebenoka teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% "Liepājas metalurga" akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies "Liepājas metalurga" ražošanas procesa modernizācija. 2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo "Liepājas metalurga" vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja Rebenoks.

Kā ziņots, Valsts policijai (VP) arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā nebija izdevies panākt aizdomās turētā statusa atjaunošanu "Liepājas metalurga" akcionāriem Zaharjinam un Iļjam Segalam. Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūrai LETA iepriekš teica, ka Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis pieņēmis lēmumu atstāt spēkā prokurora lēmumu un aizdomās turēto statusu Zaharjinam un Segalam neatjaunot. Virsprokurors šādu lēmumu pieņēmis, jo neesot iegūts pietiekams pierādījumu kopums tam, ka minētās personas ir prettiesiski piesavinājušās "Liepājas metalurga" aktīvus.

Virsprokurors arī noraidījis uzņēmēja Kirova Lipmana sūdzību par cietušā statusa atjaunošanu. Lai arī Mikuļska lēmums vairs nav pārsūdzams, Rebenoks aģentūrai LETA teica, ka aizstāvība apsver iespēju vērst ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera uzmanību uz "jocīgiem lēmumiem prokuratūrā". Lipmana puse uzskata, ka prokuratūrā rupji pārkāpti tiesību principi.

Jau ziņots, ka pērn vasarā VP piemēroja aizdomās turamā statusu Zaharjinam, toreizējam "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Segalam. Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis nesen nolēma atcelt trijotnei aizdomās turamā statusu. Tāpat tika atcelti drošības līdzekļi. Šajā kriminālprocesā arī nolemts atcelt cietušā statusu Lipmanam.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) Kursinska lēmumu pārsūdzēja Liepājas prokuratūras virsprokuroram Atim Dzērvēnam. Arī Lipmans pārsūdzēja lēmumu par cietušā statusa atcelšanu. Dzērvēns prokurora lēmumu atzinis par likumīgu un pamatotu. Policija un Lipmans Dzērvēna lēmumu pārsūdzēja Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram Andrim Mikuļskim.

Liepājas prokuratūras prokurors kā lietu uzraugošais prokurors uzskatīja, ka lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti.

Pašlaik šīs personas ir atzītas par personām, pret kurām ir sākts kriminālprocess, – konkrētais kriminālprocess izmeklēšanas turpināšanai atrodas ENAP. VP pērn vasarā līdz ar aizdomās turētā statusa piemērošanu trijotnei noteica arī drošības līdzekļus – policijas uzraudzību un aizliegumu ieņemt amatu.

Kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu "Liepājas metalurga" vadības noziedzīgu rīcību, ENAP pagājušā gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis toreiz žurnālistiem skaidroja, ka kriminālprocess sākts pēc Lipmana iesnieguma 2012.gada augustā. Izmeklēti tiek iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā. Lieta tiek izmeklēta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu".