Papildināts. Trešdien Kurzemes apgabaltiesā paredzētā Erika Hjorta prasības pieteikuma izskatīšana par parāda piedziņu no Oskara Mora pārcelta uz 17.septembri.

Par to portālu informēja Kurzemes apgabaltiesas tiesneša palīdze Marika Jankovska.

Iesniegts arī pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ko tiesa skatīs 1.jūlijā.  

Tāpēc šodien paredzētā tiesas sēde pēc pušu lūguma tika atlikta, un prasību pēc būtības skatīs 17.septembrī.

Mora advokāts Viktors Tihonovs aģentūrai LETA apgalvojis, ka Hjorts sniedzis tiesai nepatiesu informāciju, uz kā pamata tiesa bija nodrošinājusi prasību. Atspēkojot prasītāja kļūdainās ziņas un objektīvi atspoguļojot tiesai faktus, Mors šodien tiesai pieteica vairākus lūgumus, tostarp vairāku liecinieku uzaicināšanu. Tiesa lūgumu par liecinieku uzaicināšanu apmierināja.

Antra Mora savukārt iesniedza lūgumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, jo tas acīmredzami pieņemts kļūdaini. Šo lūgumu tiesa vērtēs 1.jūlijā, jo Hjorta pārstāvis šodien nebija gatavs to skatīt, skaidrojis Tihonovs.

Jau rakstījām, ka Hjorts iesniedzis Kurzemes apgabaltiesā prasības pieteikumu par 2012. gada parāda Ls 333 749,22 apjomā piedziņu no „UPB” valdes locekļa Oskara Mora.

Hjorts arī lūdza tiesu apķīlāt uz Mora dzīvesbiedres vārda reģistrēto īpašumu Svētes ielā 9B, un Kurzemes apgabaltiesa šajā lietā arī piemēroja prasības nodrošinājumu.

Ar 2012.gada 27.decembra tiesas spriedumu Kurzemes apgabaltiesa nosprieda pilnībā apmierināt Hjorta prasību par akciju pārdošanas maksas daļas parāda 249 412 latu apmērā piedziņu no Mora.

Kā informē aģentūra LETA, Mors iesniedzis apelācijas sūdzību par šo Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, un lieta atrodas Augstākajā tiesā. Hjorts tiesas ceļā vēlas piedzīt no Mora 249 412 latus, kas, kā viņš uzskata, saskaņā ar akciju pirkšanas/pārdošanas līgumu viņam pienākas par 2011.gadu. Savukārt Mors uzskata, ka par 2011.gadu jāmaksā mazāka summa.

Šā gada martā Hjorts vērsās Kurzemes apgabaltiesā jau ar nākamo prasību pret Moru – par 2012.gadā radušos parādu (333 749,22 Ls), šoreiz arī lūdza vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas reģistrēts uz Antras Mores vārda.

"Prasība pret Antru Mori celta tā iemesla dēļ, ka pēc tam, kad bija sāktas parāda piedziņas procedūras pret Oskaru Moru, viņš veica virkni darbību, lai atbrīvotos no saviem aktīviem. Piemēram, pēc tam, kad tiesa bija piemērojusi aizliegumu Oskaram Moram rīkoties ar savām akcijām UPB, [uzņēmuma valdes priekšsēdētājs] Uldis Pīlēns lika šķēršļus šī lēmuma izpildei, un pēc tam atklājās, ka Oskara Mora akcijas ir nobēdzinātas, par ko Liepājas tiesa Pīlēnam personiski piemēroja 250 latu naudas sodu. Turklāt, kamēr tiesas sēdēs UPB valdes locekļu pārstāvji apgalvoja, ka Oskaram Moram neviena akcija nepieder, tikmēr no publiski pieejamiem „UPB” akcionāru sapulču protokoliem redzams, ka pats Oskars Mors ar viņam nepiederošām akcijām piedalās akcionāru sapulcēs," iepriekš norādīja Hjorts.

"Tāpat Oskars Mors tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas 2012.gada 3.janvārī noslēdza laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību un pilnībā atstājot sievas īpašumā dzīvojamo māju Svētes ielā Liepājā. Taču, tā kā laulību līgums tika slēgts dažus gadus vēlāk, nekā Oskaram Moram bija izcēlies pienākums veikt samaksu par akcijām, tad Hjorts savu prasību par 2012.gada parāda piedziņu vērsa arī uz Oskara Mora daļu no kopīgi piederošā īpašuma Svētes ielā, kas patlaban it kā pieder tikai Antrai Morei," savā paziņojumā skaidro Hjorts.

Kompānijas akciju pārdošanas darījums noslēgts 2008.gada septembrī. Kā portālam iepriekš skaidroja advokāts Dzintars Zonenbergs, kurš tiesā pārstāv Hjortu, šajā dienā abas puses noslēgušas divas vienošanās – vienu bez konkrētas summas, otru – pie notāra apstiprinātu līgumu par to, ka akcijas tiks atpirktas par 3,7 miljoniem eiro (2,6 miljoniem latu) un summa tiks samaksāta septiņu gadu laikā.

2008.gada nogalē esot slēgta papildu vienošanās, ka saistībā ar krīzi Mors par pirmajiem trim gadiem maksās nevis 471 000 eiro (331 018 latus) gadā, bet mazāku summu, starpību sedzot 2015.gadā.

Mora pārstāvis Olafs Cers savukārt tiesā pastāvēja uz to, ka vispirms ticis noslēgts pie notāra apstiprinātais pirkuma līgums, bet pēc sarunas ar „UPB” valdes priekšsēdētāju Pīlēnu, kurš pārliecinājis, ka līgumā nevar rakstīt konkrētu summu, jo katru gadu akciju tirgus cena var būt atšķirīga, pirmais līgums ticis saplēsts un noslēgts otrs – bez konkrētas summas.