Latvijā bijuši vairāki gadījumi, kad pat pret pašvaldību gribu atgūti nelikumīgi piešķirtie dzīvokļi.

Pēc ceturtdien Zemgales apgabaltiesā notikušās tiesas sēdes par īpašuma tiesību atņemšanu uz nekustamo īpašumu Dzintaru ielā 21-42/43, kurā atbildētājs ir bijušais Kurzemes reģionālās policijas pārvaldes priekšnieks Artūrs Vaiteiks, portāls sazinājās ar Liepājas virsprokuroru Ati Dzērvēnu.

Vai ir bijuši precedenti, kad pašvaldības atgūst nelikumīgi piešķirtus dzīvokļus?

Šis noteikti nav pirmais gadījums. Jūrmalā ir bijuši pat vairāki šādi gadījumi, turklāt ar pozitīvu risinājumu. Proti, nelikumīgi piešķirtie dzīvokļi ir bijuši jāatdod atpakaļ pašvaldībai.

Vai tas, ka Vaiteika dzīvokļa lietā iesaistīta trešā persona – banka – nesarežģīs dzīvokļa atgūšanu?

Nezinu, kāpēc joprojām nav noņemta hipotēka no dzīvokļa Dzintaru ielā 21 – 43, jo kredīta ņēmējs saistības ar banku jau sen nokārtojis, un bankai nav nekādu materiāla rakstura pretenziju. Kāpēc dzīvokļa īpašnieks nav griezies zemesgrāmatā, lai ieraksts par hipotēku tiktu dzēsts, grūti pateikt.

Kā vērtējat domes juristes Initas Pelnēnas tiesā pausto viedokli, ka prasība būtu jāatstāj bez izskatīšanas?

Pelnēnas kundzes nostāja man nav saprotama. Pašvaldības dzīvojamais fonds ir visu liepājnieku kopīpašums, un ar to nevar rīkoties kā ar privātīpašumu.
Taču līdzīgi scenāriji bija arī Jūrmalā, kad pašvaldība uzskatīja, ka viss ir kārtībā un nemaz necentās atgūt savu īpašumu, lai gan prokuratūra pašvaldību bija informējusi par pieļautajiem pārkāpumiem.

Pelnēnas kundze portālam sacīja, ka nav iepazinusies ar visiem dokumentiem, lai spriestu, vai pašvaldība ir vai nav cietusi zaudējumus.

KNAB jau pirms diviem gadiem Liepājas domei pieprasīja informāciju par šo jautājumu, tā kā domes Juridiskajai daļai vajadzētu būt lietas kursā.