Latviešu biedrības nams 14.aprīlī liepājniekiem bija devis iespēju par lētu naudu noskatīties jauno Laimas Žurginas dokumentālo filmu "Kaza kāpa debesīs".

Uz tikšanos ar skatītājiem bija atbraukusi arī filmas režisore, bet zālē bija klāt arī viens no filmas varoņiem – komponists Imants Kalniņš.

Gandrīz divas stundas garā filma ļauj iepazīt virkni erudītu un talantīgu latviešu inteliģences pārstāvju, personību, kādas šodien, iespējams, būtu grūti sastapt. Viņus visus vienoja garīga brīvība apstākļos, kad ārējā brīvība bija ierobežota ar "dzelzs priekškaru", un... "Kaza" – kafejnīca, kurā šie mākslinieki, literāti, mūziķi tikās un dalījās viedokļiem, kala un īstenoja savus radošos plānus.

Sonora Broka, žurnāla "Ir" kinokritiķe, filmu dēvē par "vērienīgu atskatu uz 60. gadu Rīgas bohēmas epicentru".

"No leģendārās padomjlaiku kafejnīcas Vaļņu ielā, kas kafijas automātam "Casino" par godu bija iesaukta par "Kazu" un kurā 60. gados pulcējās brīvdomātāji dzejnieki, mūziķi, mākslinieki un arī ekscentriski dīkdieņi, nav saglabājies neviens kinokadrs. Radošas dīkdienības ainiņas varam redzēt tikai Māras Brašmanes un citu līdzgaitnieku fotogrāfijās, Maijas Tabakas gleznās, kā arī veidot savu redzējumu no aculiecinieku atmiņām," raksta Broka.

Laima Žurgina šos domubiedrus, kurus vienoja bītlu mūzika, pantomīma, Maskavas kinofestivāls, nereklamēti, bet pa viņiem vien zināmiem ceļiem sasniegti ārvalstu grupu koncerti, piemēram, Minskā, braucieni uz Kaukāzu utt., vēlreiz sapulcinājusi savā dokumentālajā filmā "Kaza kāpa debesīs".

Broka arī norāda uz filmas trūkumiem: "Dažās epizodēs izmantots mulsinošs paņēmiens — intervējamā teiktais ilustrēts ar pēc neskaidriem atlases kritērijiem izvēlētu vizuālo materiālu, piemēram, fotogrāfiju sērijām, ko paskaidro titri «Latvijas jauno literātu paaudze» un «Latvijas kinematogrāfistu un mūziķu jaunā paaudze»".

Un: "Filmas struktūra lasās samērā fragmentāri, lai dāsni izmantotais vēsturisko kinohroniku un fotoattēlu materiāls, fotogrāfijas no albuma "Nenocenzētie", kas dokumentēja filmas varoņu — "Kazas" apmeklētāju — ikdienas ainiņas, kā arī Žurginas veiktās intervijas saslēgtos vienotā vēstījumā. [..] Laimas Žurginas filma apkopo ārkārtīgi daudz vērtīgu un unikālu stāstu, atmiņu, liecību, tomēr šim, gandrīz divas stundas garajam «piemineklim Kazai» trūkst viegluma, būs grūti kāpties debesīs".