Klajā nācis rakstnieces Andras Manfeldes uz biogrāfiskiem faktiem balstītās grāmatas – sava veida narkomānu apokalipses atainojuma – otrais izdevums.

Dzejas dienās, 12.septembrī, Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē „Libris” Andra Manfelde aicina uz tikšanos grāmatas agrākos un arī iespējamos lasītājus.

Īsumā par „Adatu” runājot, Andra saka: „Ja kāds nav lasījis šo grāmatu un galīgi neko nezina, tad – tas ir stāsts par to, kā es no 16 līdz 20 gadu vecumam lietoju narkotikas un kā pēc tam atkopos un kļuvu par cilvēku...”

Andra Manfelde: „Viss, par ko rakstīju grāmatā, ir manis piedzīvots. Ilgas, vilšanās, izmisums, nāve un gadiem ilga, mokoša sadzīšana.

Grāmatā sakņojas arī tā pirmā mīlestība, kuru atceroties, pēc divdesmit gadiem uzrakstīju – „ja tu man esi, man nevajag ne debesis, ne zemi, es gribu tikai, lai apstājas laiks”.

Esmu laimīga, ka no šīs bezcerīgajām, pirmajām jūtām radusies dziesma, kurā simtiem klausītāju var rast mierinājumu un apliecinājumu paši savai sirds valodai, jo nekā skaistāka un svarīgāka par mīlestību jau nav.

Narkotikas nelietoju jau 18 gadus, un par šo savu dzīves pilngadību esmu pateicīga Dievam un tuviniekiem, jo vienam uzvarēt tik smagu, postošu kaislību nav iespējams.

Ceru, ka grāmatas izlasīšana izmisušajiem dos cerību, bet tiem, kas novēršas, netīrus nabagus redzot, atgādinās, ka katrs cilvēks pasaulē nāk kā liels noslēpums, un āriene var izrādīties maldinoša.”

Kad manuskripts vēl atradās tipogrāfijā, Andra neslēpa: kamēr nav redzējusi grāmatu, īsti vēl nevarot saprast, kas sanācis.

Tas tāpēc, ka jaunais izdevums nav pirmā kopija – tas ir gan papildināts – „saturu tas būtiski neietekmē, bet dažas rozes uz tortes esmu uzlikusi”. Tāpat kaut kas arī izmests – autores pašas par nevajadzīgu vai lieku atzīts.

„Bet man ir gandarījums, ka es to tomēr paveicu!” – neslēpj Andra. „Kad pati lietoju narkotikas, nebija nevienas grāmatas, kas dotu cerību, ka no tā var tikt vaļā, biju pārliecināta, ka mani gaida tikai gals...”

Jo tieši tāds liktenis ir piemeklējis gandrīz visus pārējos grāmatas varoņus.

Andra apņēmusies iet uz skolām un runāt ar jauniešiem par pašas piedzīvoto atkarību un grūto izlaušanos no tās. „Gribu tikai pagaidīt, lai viņi vispirms izlasa grāmatu.”

Runāt par šo savas dzīves posmu esot reizē gan viegli, gan grūti, jo īpaši negriboties vēl un vēlreiz atstāstīt grāmatas saturu.

Šobrīd Andra strādā pie vairākiem jauniem darbiem. „Gribu pārspēt Lācīti... Mana grāmata „Dzimtenīte” būs par sievietēm, kas strādā kādā Skotijas zivju fabrikā.” Šo grāmatu rakstot, Andra izmantojusi savas draudzenes stāstus un šo to arī no pašas pieredzētā. „Kaut kāda ziņā jau tā ir nodeva laikmetam – tur ir jautājumi, kas nodarbina visus, jautājumi, uz kuriem cerēju dot atbildes, bet izskatās, ka tie tā arī paliks neatbildēti.”

Esot uznācis arī „dzejošanas trakums”. Iespējams, taps jauna dzeju grāmata. Andrai arī piešķirta Kultūrkapitāla fonda stipendija darbam pie grāmatas, kurā būs izmantoti represēto atmiņu stāsti.

Atvadoties Andra piekodina: „Noteikti uzraksti, ka es joprojām esmu sajūsmā par Karostu un par to, ka tur dzīvoju. Tā ir gluži sirreāla sajūta, liekas, visa pasaule tev ir pie kājām...”

Uzziņa
Inese Vasiļjeva (NRA, 2005): „Manuprāt, tieši spējā nepārkāpt robežšķirtni slēpjas „Adatas” spēks – ar naturālistiskiem triepieniem, sievišķīgu emocionalitāti un personiskas pieredzes stāstiem. /.../ Man šķiet, ka šo darbu vajadzētu iekļaut lasāmas literatūras sarakstā, jo „Adata” perfekti raksturo un lieliski iederas latviešu (un ne tikai latviešu) literatūras kopainā.”
 
Iveta Ratinīka (Kultūras Forums 2005): „„Adata” ir viens no skarbākajiem, taču mākslinieciski pārliecinošākajiem atkarības, pārtapšanas, personīgā pārdzīvojuma un radošas interpretācijas savijumiem, ko nācies lasīt jaunākajā literatūrā. /.../ Varbūt šī grāmata iesakāma izmantošanai literatūras, ētikas un audzināšanas stundās.”

„Adatas” jaunākais izdevums nācis klajā, pateicoties Kuldīgas novada domes, Liepājas kultūras pārvaldes un Tukuma novada domes atbalstam. Grāmatu izdevusi biedrība „Literatūras kombains”.

Grāmata jau tuvākajā laikā būs nopērkama Jāņa Rozes, Valtera un Rapas, kā arī citos Latvijas grāmatu veikalos.

 Pirmās tūkstoš „Adatas” grāmatas dienasgaismu ieraudzīja 2005. gada 2.februārī. Pēc diviem gadiem – 2007.gadā grāmata kļuva par pamatu Zigmara Liepiņa muzikālajai drāmai „Adata”, kas arī pirmizrādi piedzīvoja 2.februārī. Tajā pašā gadā tika nodrukāts grāmatas papildu metiens – vēl tūkstoš eksemplāru. Vēl pēc diviem gadiem grāmata atkal jau vairs nebija nopērkama.

Izrādes dziesma „Ja tu man esi” saņēmusi Autortiesību bezgalības balvu un iekļauta „Zelta dziesma” finālā.

Gatavību nākamajā rudenī uzvest muzikālo drāmu „Adata” izteicis arī Klaipēdas muzikālais teātris.