Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Ar Latviju sirdī: no Liepājas aizbraucot un atgriežoties


atlikušas 250 zīmes


Ar Latviju sirdī: no Liepājas aizbraucot un atgriežoties (1) Diasporas mākslinieku darbu izstādes atklāšana galerijā

Autors: Sarmīte Pujēna
Sestdien, 17. novembrī, 2018 | BIRKAS: galerija Romas dārzs , izstāde , Latvijai 100
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Modris Helds

"Ar Latviju sirdī" – šāds spēcīgs nosaukums, kā sacīja Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule, dots izstādei, ko valsts svētku priekšvakarā atklāja galerijā "Romas dārzs".

Izstāde tapusi, pateicoties Pasaules latviešu mākslas centram (PLMC), kura mājvieta ir Cēsīs un kura misija ir iepazīstināt ar latviešu mākslu, kas pēc Otrā pasaules kara pastāvēja un attīstījās ārpus Latvijas. Kā atzina ministrijas viešņa, mums vēl daudzkas par to ir jāuzzina, un arī izstāde "Ar Latviju sirdī", pateicoties PLMC un galerijai, sniedz šo iespēju, turklāt – iepazīt mākslas darbus nevis reprodukcijās, bet tieši, esot vienam pret vienu ar mākslas darbu.

Liepājas domes vicemērs Atis Deksnis savā uzrunā izstādes atklāšanā sirsnīgi sveica izstādes autorus – gan dzīvos, gan jau aizsaulē aizgājušos – ar simbolisku atgriešanos mājās, piebilstot, ka pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas šāda izstāde, jo īpaši militarizētajā, slēgtajā Liepājā būtu bijusi neiespējama. Kā savā uzrunā savukārt uzsvēra vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, tieši tādu misiju – savest savējos mājās – uzņēmusies galerija "Romas dārzs" un tās īpašnieks Ivars Kesenfelds.

Liepāja bija tā vieta, no kuras ar Latviju sirdī trimdā devās simtiem latviešu, un ir labi, ka Liepāja ir arī tā, kur tagad daudzi no viņiem ir atgriezušies – savos darbos, šajā izstādē, atzina vicemērs.

“Šī ir tikai daļa no daudzšķautņainā trimdas latviešu mākslinieku devuma, mākslinieki ir atšķirīgi, atšķirīgs ir arī mākslinieku dzīves gājums un stils, kādā viņi strādājuši," uzsvēra PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns.

PLMC kolekcija četru centra pastāvēšanas gadu laikā pabijusi vairākās Latgales pilsētās, un beidzot atceļojusi arī līdz Kurzemei – Liepājā.

"Mākslinieks Niklāvs Strunke jau dažus gadus pēc tam, kad bija nonācis emigrācijā Zviedrijā, brīdināja, viņš teica: latviešu mākslinieki ir izkaisīti pa visu pasauli un mākslas darbi ar laiku pazudīs, viņus iegādāsies amerikāņi, francūži, austrālieši un, ka rietumos vajadzētu domāt par šo trimdā dzīvojošo diasporas mākslinieku devuma kopuma saglabāšanu," pastāstīja Mjartāns.

Pašlaik vienīgā vieta Latvijā, nerunājot par Nacionālo mākslas muzeju vai muzejiem, kuros atrodami novadnieku darbi, ir PLMC, kur pastāvīgi tiek izstādīta māksla, kas tapusi ārpus Latvijas. Otra tāda vieta vēl ir tikai Klinklāva mākslas galerija ASV, latviešu īpašumā Garezerā, atzina Mjartāns. Centra rīcībā ir arī mākslinieku biogrāfijas, kuras ir patiesi interesantas un sniedz nelielu ieskatu, kādos apstākļos tapa mākslas darbi, kādi pārdzīvojumi ietekmējuši konkrēto mākslinieku. Arī liepājniekim ir dota iespēja iepazīties ar šīm, izstādē "Ar Latviju sirdī" redzamo mākslas darbu autoru biogrāfijām.

Dainis Mjartāns: "Man ir jautāts, kāda ir galvenā atšķirība starp Padomju savienībā un rietumos dzīvojušajiem latviešu māksliniekiem. Mana atbilde – tā bija vide, kurā šie māklsinieki dzīvoja, strādāja, komunicēja, vide, kas ļāva vārda vistiešākajā nozīmē būt saskarsmē ar visnotaļ atšķirīgiem mākslas virzieniem, un, protams, atrodoties rietumos, bija iespēja satikt māksliniekus. Izstādē "Ar Latviju sirdī" ir Lidijas Dombrovskas-Larsenas, mākslinieces, kura pašlaik dzīvo Austrālijā, darbi. Viņai piecdesmitajos gados, dzīvojot Parīzē, izdevās tikties un spriest par mākslu ar Anrī Matisu, Žoržu Braku, Marku Šagālu. Viņa labi pazina Vasīliju Kandinski. Pērn biju Ņujorkā, ciemojos pie Edvīna Strautmaņa, viena no pazīstamākajiem latviešu māksliniekiem, atraitnes, un viņa stāstīja, ka septiņdesmitajos gados uz Strautmaņa izstādes atklāšanu inkognito bija atnācis Endijs Vorhols. Tuvs draugs viņam bija Vilems de Konings, un pie sienas bija viņa Edvīna Strautmaņa portrets, uz kura rakstīts: "Manam draugam, Čikāgas latviešu un Ņujorkas māksliniekam".

Un tādi viņi bija – gan latviešu, gan Čikāgas, Ņujorkas, Sidnejas mākslinieki.

Vai māksla bija šeit izstādīto mākslinieku galvenais maizes darbs? Nebūt ne. Viena daļa bija pasniedzēji mākslas augstskolās, strādāja dizaina uzņēmumos. Haraldam Norītim pašam piederēja galerija Sidnejā. Bet bija arī tādi mākslinieki kā Jānis Kalmīte, kas bija spiests strādāt mazkvalificētu darbu, un gleznoja tikai pa naktīm. Bet viņam bija viens – viņam bija brīvība. Par to bija dārgi samaksāts – ne Kalmīte, ne Milts, ne Annus, ne Strunke, neviens no viņiem Latviju vairs neieraudzīja. Palika Struknes darbs "Skats pāri jūrai", kas redzams šajā izstādē, un arī Kalmītes abstraktās rijas – bija viena teorija, ka tas bijis zināms protests pret kolhozu politiku Latvijā, jo rijas bija vienas no pirmajām, kas tika iznīcinātas, tās vairs nebija vajadzīgas Padomju Latvijā".

PLMC sagatavotajā izstādē ir arī vairāku Liepājā dzimušu mākslinieku – Jāņa Gaiļa, Jāņa Zuntaka, Augusta Annusa un viņa dzimtas pārstāvju darbi. Taču, gatavojoties izstādei, izdevies atklāt vēl vienu liepājnieku – Visvaldi Reinholdu, kurš dzimis Liepājā 1924.gadā un lielu mūža daļu pavadījis Kanādā, bijis mākslinieks CBS televīzijā Toronto. Pēc tam nopircis lauku māju mežā, 150 km no Toronto, ko pārbūvējis latviešu stilā, un tur nodarbojies ar metālmākslu. Izstādē "Ar Latviju sirdī" skatāms viens neliels viņa darbs.

PLMC izstāžu kuratore ir mākslinieka Jāņa Kalmītes meita Lelde Kalmīte, bet izstādes atklāšanā Liepājā klāt bija Kalmītes mazdēls Kārlis Kanderovskis, kurš Liepājā bija speciāli ieradies no Čikāgas.

"Mans uzvārds ir Kanderovskis, bet manas mātes tēvs bija Jānis Kalmīte, kurš gleznoja šīs rijas, un šajā izstādē ir divas viņa gleznas. Pēdējos četrus gadus vasarās esmu ceļojis uz Latviju, lai palīdzētu iekārtot izstādes PLMC telpās Cēsīs," pastāstīja mākslinieka mazdēls, kurš dzimis un audzis Čikāgā, taču tur Kārlim bijusi pieejama arī latviešu skola, tautas dejas, bet vasaras viņš aizvadījis latviešu bērnu nometnēs. Kārlis uzaudzis ļoti mākslinieciskā ģimenē – vectēvs līdz savai nāves stundai teju deviņdesmit gadu vecumā, būdams jau gandrīz akls, tomēr joprojām gleznojis. Glezno arī Kārļa māte, turklāt viņa ir Pasaules latviešu mākslas sabiedrības Amerikā dibinātāja laikā, kad par šādu centru Latvijā varēja tikai sapņot, taču arī šis sapnis ir piepildījies, ļaujot īstenot PLMC galveno mērķi – atgriezt Latvijā trimdā radītus mākslas darbus.

Kalmītes mazdēls atzina, ka ir ļoti interesanti apceļot Latviju, redzēt vietas, "kuras manā bērnībā pastāvēja tikai kartēs, grāmatās un ģeogrāfijas pārbaudījumos". Arī Čikāga ir vēju un ostas pilsēta, tikai drusku lielāka par Liepāju – ar trim miljoniem iedzīvotāju, ar smaidu atzina Kalmītes dzimtas pārstāvis, piebilstot, ka trimdā Liepāja ir pazīstama arī kā Annusa, Zuntaka dzimtene, kā arī Liepāju atceras tāpēc, ka tieši no šejienes ļoti daudz latviešu devās trimdā, "un viņu pēdējā atmiņa no Latvijas bija šis krasts". Diemžēl Jānim Kalmītem nebija lemts to ieraudzīt atkal.

"Man bija gods piedalīties PLMC projektā un palīdzēt atgriezt daļu no Latvijas kultūras mantojuma, kas bija radīts svešās zemēs," savā uzrunā izstādes atklāšanā sacīja Kārlis Kanderovskis.

Portāls jau iepriekš vēstīja, ka pirmo reizi Liepājā skatāma ārzemēs dzīvojošo dažādu paaudžu mākslinieku darbu kolekcija, kas ataino diasporas latviešu mākslinieku daudzveidīgo radošo darbību. Izstādē "Ar Latviju sirdī" pārstāvēta virkne mākslinieku, kas savu radošo briedumu sasniedza ārpus Latvijas, – Laimonis Mieriņš (Anglija), Fridrihs Milts, Jānis Kalmīte, Ģirts Puriņš, Gerda Roze, Ojārs Šteiners, Voldemārs Avens, Oskars Skušķis (ASV), u.c. Kolekcijā apskatāmi arī mūsdienu latviešu diasporas mākslinieku – Valdas Oestreicheres (Kanāda), Jāņa Šēnberga, Lidijas Dombrovskas-Larsenas, Māra Raudziņa (Austrālija), Ritas Grendzes, Leldes Vinters Ores (ASV) u.c. darbi.

Liepājā izstādīto darbu kodolu veido vairāku mākslinieku darbi, kas plašākai publikai Latvijā ir mazāk pazīstami, piemēram, Rolands Kaņeps, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pieslējās Ņujorkas avangardistiem.

Pagājušā gadsimta 50. gados slavenajā Čikāgas Mākslas institūtā (The Art Institute of Chicago) studēja vairāki latviešu izcelsmes mākslinieki, kas jau savās pirmajās izstādēs liecināja par lielu abstraktā ekspresionisma ietekmi. Arī šīs grupas pārstāvja Ojāra Šteinera darbi aplūkojami Liepājā.

Anglijas latviešu mākslinieka Laimoņa Mieriņa mērķtiecība ļauj viņa daiļradi vērtēt 20. gadsimta Rietumu abstraktās mākslas kontekstā. 20. gadsimta 70. gados Laimonis Mieriņš par sev piemērotāko atrada kvadrāta formātu, kas māksliniekam šķita tikpat dinamisks kā aplis.

Izstāde sniedz iespēju iepazītie arī ar kvēlā Latvijas patriota, grafiķa Aleksandra Karpova darbiem, kuros atainota sāpe par latviešu tautas ciešanām, kā arī protests pret sociālo netaisnību Amerikā.



Attēli:

Sludinājums

Laima
18:55 | 27/11/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Ļoti interesanta izstāde! Paldies par iespēju iepazīt šos māksliniekus un darbus!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki