Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Dāvina bibliotēkai retu grāmatu par latviešu biedrībām


atlikušas 250 zīmes


Dāvina bibliotēkai retu grāmatu par latviešu biedrībām (3)

Autors: Amanda Anna Millere, Liepājas latviešu biedrības nama sabiedrisko attiecību speciāliste
Piektdienā, 26. aprīlī, 2019 | BIRKAS: dāvinājums , grāmata , bibliotēka , Latviešu biedrības nams
Izdrukāt Ziņot

Šogad februārī izdota grāmata "Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne", kurā apkopota informācija par visām 22 Latvijā šobrīd pastāvošajām latviešu biedrībām.

Vēloties sniegt iespēju ikvienam pilsētniekam un interesentam uzzināt ne tikai par Latvijā kopumā pastāvošajām latviešu biedrībām, bet to skaitā arī Liepājas biedrību un tās vēsturi, Liepājas latviešu biedrības nams dāvināja Liepājas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai divus šīs grāmatas eksemplārus.

Grāmata tapusi par godu Rīgas latviešu biedrības 150 gadu jubilejai, kas ir Latvijā vecākā latviešu biedrība. Žurnāliste Ilze Būmane veikusi šo nebijušo pētījumu, kas veidots, lai noskaidrotu plašāku informāciju par visām Latvijā esošajām latviešu biedrībām, to skaitā Liepājas latviešu biedrību. Grāmatā apkopoti stāsti par latviešu biedrību veidošanās vēsturi, biedrību namu vēsturi un šodienas darbības virzieniem. Vairāk kā gadu pētījuma izstrādāšanā un intervijās piedalījās Liepājas latviešu biedrības nama valdes locekle Vita Hartmane. Viņa atceras: "Apkopot vēsturi un materiālus grāmatai man nesagādāja lielas grūtības, jo pētniecisko darbu par Biedrības nama vēsturi jau biju veikusi,  izstrādājot savu maģistra darbu augstskolā. Toreiz biju izlasījusi visas iespējamās publikācijas par Liepājas latviešu biedrību. Ar žurnālisti Ilzi Būmani tikāmies vairākās intervijās, kurās mēģināju viņai nodot visas savas zināšanas, jo līdz šim Latvijā nekad nebija tapusi šāda grāmata par latviešu biedrībām vēsturiskajā griezumā."

Grāmatas autore atzīst: "Iepazīstoties ar latviešu biedrībām, secināju, ka pastāv trīs dažādas grupas: biedrības, kas darbojas, kultūras iestādes, kas apdzīvo senāk celtos biedrību namus, un biedrības, kas strādā ar citu nosaukumu. Visām trim raksturīgi kopīgi mērķi – latviešu kultūrmantojuma saglabāšana, tradīciju tālāka attīstība un latviskā gara dzīve."

Savulaik dibināto latviešu biedrību jēga ir bijusi valstiskuma apziņas veidošana, kuras rezultātā dibināta valsts, bet latviešu biedrības, kas dibinātas jau neatkarīgā Latvijā, darbojas ar moto, ko autore uzsver grāmatas ievadā – "Tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai". Grāmata ilustrēta ar latviešu biedrību un novadu muzeju vēsturiskiem un salīdzinoši nesen uzņemtiem fotoattēliem, kā arī dokumentu kopijām, kas sniedz ieskatu kādreizējo biedrību darbībā. Tās noslēgumā iekļauts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēlējums Latvijai un Rīgas Latviešu biedrībai – 100. un 150. gadskārtā.

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba par dāvinājumu piebilda: "Esam pateicīgi Liepājas latviešu biedrības namam par Ilzes Būmanes grāmatas dāvinājumu. Grāmata būs noderīga liepājniekiem, kuri interesējas par  latviešu biedrību vēsturi un attīstību Latvijā. Izdevums lasītāju iepazīstina ar latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados, tai skaitā arī Kurzemē un Liepājā. Tajā publicētie apraksti par latviešu biedrībām parāda arī mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu nacionālās attīstības spektrā."

1934. gadā Latviešu biedrības nama jaunbūvei Liepājā, Rožu laukumā, tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Īpašs rituāls bija pamatakmens ielikšana 1934. gada 10. augustā jaunceļamajam biedrības namam, klātesot pašam Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Prezidents Ulmanis, uzrunādams klātesošos, teica vēsturiskos vārdus, kuri ne vienu reizi vien ir citēti arī mūsdienās, jo atklāj šīs ēkas kultūrvēsturisko būtību: "Lai šis nams top celts par zīmi mūsu vienotībai, spēkam un stiprumam."

Uzceļot Latviešu biedrības namus ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un citur lielajās pilsētās, šīs ēkas kļuva par simboliem latviskās identitātes nostiprināšanā tautas apziņā un kultūrā.


Sludinājums

Jā jā...
15:37 | 26/04/19
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Viss jau tā kā būtu pareizi, no vēsturiskā laika viedokļa. Bet Liepājā, un laikam jau arī citur pēc Atmodas palika pie LLB pārvaldības modeļa greizā vīzē. Biedrības nams ir, bet nav pašas biedrības. Pašvaldība ir uzurpējusi sev vienpusējas tiesības gan pārvaldīt namu, gan visu uzturēšanas struktūru, tai skaitā "biedrības'' vadītājus.

jā jau jā
22:40 | 26/04/19
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

It kā jau Jums arī tā ka būtu viss pareizi, tikai jautājums - kur pazuduši paši latvieši? Kāpēc viņi nav organizējušies un nodibinājuši vai atjaunojuši vai, kā tagad mīl teikt - renovējuši latviešu biedrību Liepājā?
Jau sen raudzīju jautāt, kāpēc nav biedrības, bet ir biedrības nams? Jo dīvaināk, ka Liepāja pilna ar visādu citādu tautu biedrībām (krievu, ebreju, poļu, lietuviešu, baltkrievu utt. utt), bet latviešu nav. Bet prieks, ka beidzot ir vismaz viens domu(izbrīna) biedrs. Heijā, latvieši, kur esat?

Domu biedram
20:06 | 27/04/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Jums ir taisnība, saucot-kur ir latvieši!? Pietiktu ar divām simtgadīgām kundzēm, kam pirmskara Liepājas latviešu biedrības biedra reģistrācijas karte somiņā un bars juristu pierādīs, ka viņas ir ar tiesībām atjaunot/ne dibināt/ bijušo biedrību.
Tikai, Jums taisnība, nav pašu latviešu, kuru vietā tagad vārgi prezentējas tagadējā pašvaldība.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki