Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Draudzīga saruna teātrī: Zemļanskis ved pie Raiņa


atlikušas 250 zīmes


Draudzīga saruna teātrī: Zemļanskis ved pie Raiņa (16)

Autors: Sarmīte Pujēna
Ceturtdienā, 03. septembrī, 2015 | BIRKAS: teātris , diskusija , Rasa Bugavičute , Leons Leščinskis , Rainis
Izdrukāt Ziņot
Skats no iestudējuma "Indulis un Ārija". Induļa lomā Mārtiņš Kalita.
Skats no iestudējuma "Indulis un Ārija". Induļa lomā Mārtiņš Kalita.
FOTO: Modris Helds

Turpinot pagājušajā sezonā uzsākto diskusiju "Teātris un skatītājs" trešdien, 2.septembrī, teātrī pulcējās interesenti sarunai "Rainis un mūsdienu teātra valoda: kustību teātra piemērs".

Diskusijā klātienē piedalījās teātra zinātniece Līga Ulberte, dejas kritiķe un dramaturģe Inta Balode, aktieris Leons Leščinskis un diskusijas vadītāja dramaturģe Rasa Bugavičute. Neklātienē savu vēstījumu par kultūras trim stadijām diskusijas dalībniekiem bija atsūtījis sasirgušais teātra direktors Herberts Laukšteins. Tā saturs bija mazliet par didaktisku un no pārāk "augstiem plauktiem" ņemts šādai vienkāršai, draudzīgai sarunai. Neklātienē uz diskusijas vadītājas jautājumiem atbildes bija sniedzis arī klāt neesošais Sergejs Zemļanskis, pēc Raiņa lugas motīviem veidotās kustību izrādes bez vārdiem "Indulis un Ārija" režisors.

Lūk, diskusijas vadītājas jautājumi un režisora atbildes:

Ko jaunu jums sniedza darbs pie šī iestudējuma?
Vispirms, tas ir mans pirmais iestudējums, kas uzvests ārpus Krievijas. Otrkārt, pirmo reizi man bija dots tik īss laiks, lai radītu iestudējumu, kurā viss jāsāk no nulles, būtībā ar nezināmu aktieru trupu jārada plastiska izrāde pēc nacionāla eposa. Pirms mēģinājumu sākuma es pat nesapratu, kā aktieri apgūs to tēla darbības zīmējumu, ko viņiem piedāvāšu, jo vairāk, lai bez pierastā teksta tas būtu saprotams arī skatītājiem. Treškārt, arī pati luga un stāsts (ar to domāju vēsturisko eposu, traģēdiju, varonību) man bija pirmoreiz.

Vai bija grūtības, iestudējot "Induli un Āriju" kā kustību izrādi?
Neapšaubāmi. Nav vienkārši  izstāstīst stāstu, un jo vairāk – parādīt emocijas, varoņu pārdzīvojumus, notikumus ar kustību un aktieru plastiskās izteiksmes palīdzību.  Turklāt tā, lai arī skatītājs zālē saprastu varoņu "bezvārdu" valodu un justu līdzpārdzīvojumu. Skaidrs, tas ir teātris, spēle, bet šajā kontekstā "izspēlēt" tieši šo stāstu ŠODIEN, netērējot savus iekšējos resursus  un, sacīsim, netērējoties emocionāli, nav iespējams, citādi, tas būtu "auksts" stāsts, bet šis ir ļoti vētrains, tur ir notikums uz notikuma… Ļoti piesātināts!  Tāpēc uz aktieriem gulstas diezgan nopietna atbildība. Tāpat kā uz režisoru, komponistu un mākslinieku! Tas nebija vienkārši , turklāt – ļoti atbildīgi. Taču mēs visi centāmies  izdarīt šo darbu maksimāli godīgi! Laikam vissarežģītākais bija atrisināt visa notiekošā episkumu un tos jautājumus, kas saistīti ar galveno varoņu atšķirīgo reliģisko piederību (pagānisms un kristietība) – man tas bija pirmoreiz, bet ārkārtīgi interesanti.

Vai jums būtu interesanti izlasīt arī citas Raiņa lugas?
Jā, man būtu interesanti iepazīt citus Raiņa darbus, tā kā "Indulis un Ārija" mani ļoti "trāpīja", un teksti un jēga, kas ielikti lugā, man šķita ļoti jaudīgi un kaut kādā ziņā pat ļoti aktuāli mums šodien. Ja man būs izdevība, noteikti izpētīšu citus šī brīnīšķīgā autora darbus. Viņa vārdi, starp citu, ļoti metaforiski un tēlaini, vienkārši ir fantāziju un domu krātuve, ko iespējams realizēt aktieru plastiskās izteiksmes struktūrā. Lai gan, kad lasīju "Induli un Āriju", kādā brīdī nodomāju, ja šo tekstu šodien vajadzētu uzvest kā ierastu dramatisko izrādi, tā visdrīzāk būtu režisora pašnāvība, ņemot vērā, kādu skatuvisko risinājumu šis teksts šodien prasītu…

Cik svarīgs jūsuprāt Rainis ir šodien?
Man grūti spriest, cik Rainis kā literāts šodien ir svarīgs Latvijā, šajā gadījumā esmu ārzemnieks. Neesmu  lasījis viņa darbus autora dzimtajā valodā, tāpēc nevaru iedomāties, kā Rainis izklausās un lasās latviski. Esmu dzirdējis aktieru viedokli, ka Rainis ir ļoti sarežģīts, lai gan krievu tulkojumā man tā nelikās, tieši otrādi, viņš bija pat ļoti saprotams un uztverams.  Lai gan varbūt pavisam jauni cilvēki pilnībā nevar saprast to jēgu un motīvus, ko savos darbos ielicis Rainis. Taču tā kā viņa darbi un viņš pats tiek uzskatīti par ievērojamu Latvijas kultūras mantojumu, domāju katram sevi un savu kultūru cienošam  Latvijas pilsonim vienkārši viņa darbi ir jāzina.

Tādas ir režisora Zemļanska domas. Arī diskusijas dalībnieki – gan tie, kuriem bijusi laime iemīlēt Raini (arhitekte Gunta Šnipke, kritiķe  Līga Ulberte), gan tie, kuri Raini nemīl (Leons Leščinskis), gan tie, kuriem nav viennozīmīgas attieksmes pret dzejnieku, – nonāca pie visai vienprātīga secinājuma, ka Rainis mums ir daudz atstājis, daudz darījis tautas labā un ka viņa darbi ir tā vērti, lai tos lasītu un iestudētu. Savukārt tādi iestudējumi kā Zemļanska kustību izrāde, kas varbūt nav gluži Raiņa "Indulis un Ārija" (Leščinskis: "Zemļanskis no Raiņa lugas paņēmis tikai divas lietas: mīlestība un karš, tie ir divi akmeņi, starp kuriem viss beržas, un izberžas tas, kas tur ir..."), vai pat ir pavisam kas cits, tikai Raiņa lugas iedvesmots darbs (Leščinskis: "Rainis bija vārds, kurš iestudējuma procesā skanēja vismazāk") fascinē ar savu mūsdienīgo formu, jo īpaši piesaistot jauno skatītāju uzmanību – gan teātrim, gan Rainim.

Diskusijas dalībnieki arī vienojās, ka vislabākais veids, kā ieintersēt un iesaistīt skatītāju, ir  iestudēt labu izrādi, tajā pašā laikā ļaujot teātrim arī eksperimentēt, jo citādi nav iespējams radīt neko jaunu.

Leons Leščinskis atgādināja, ka teātris joprojām ir bez Mazās zāles, tātad bez vietas eksperimentiem un izaugsmei, lai gan turpat aiz stūra jau ilgu laiku stāv tukša ēka, kas kādreiz piederēja teātrim.


Sludinājums

Mārtiņš Feldmanis
08:56 | 03/09/15
ZIŅOT
(-6)
(11)
+

Arī piedalījos šajā diskusijā, un, manuprāt, Herberta Laukšteina vēstule bija ļoti inteliģena un gudra, domāt aicinoša, lūgums būt tolerantiem, civilizētiem un saprotošiem. Tā es to sapratu, un nejutu ne augstos plauktus, ne didaktiku. Labāk gan varējāt uzrakstīt precīzāk par Leona Leščinska pārdomām par Mazo zāli. Par vēsturisko salīdzinājumu ar Trīsvienības un Doma baznīcas ērģelēm. Par to, ka kādreiz Liepājas turīgie sameta naudiņu, lai Liepājā būtu lielākas ērģeles nekā Rīgā. Par to, ka Liepājas turīgie arī tagad, lai atbalstītu teātri un kultūru, varētu samesties un uzdāvināt Liepājai un tās Teātrim Mazo zāli.

cincis
20:14 | 03/09/15
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Taisies turēt svecīti vai dalīties ar rublīti ? !

?
11:13 | 03/09/15
ZIŅOT
(-3)
(5)
+

man gan likās, ka tonis bija paģērošs, pēc lūguma neizklausījās

S.P.
10:43 | 03/09/15
ZIŅOT
(-6)
(5)
+

Mārtiņ, nevaru tev un Leonam piekrist par naudiņas samešanu! Tas nav jādara liepājniekiem, kuri uztur pašvaldību, lai tā strādātu liepājnieku labā! Ir bijušas daudzas izdevības par salīdzinoši mazu naudu pilsētai iegādāties vērtīgus īpašumus pat ļoti labā stāvoklī, kas noderētu gan teātrim, gan muzejam un citām iestādēm! Taču valdošajai koalīcijai pietrūcis politiskās gribas vai saprašanas to izdarīt!

Vēsma
10:07 | 03/09/15
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Ļoti rosinoša atmosfēra bija šajā diskusijā. Nebija asu, nosodošu un nepārdomātu viedokļu, bija vēlme ieklausīties un saprast. Interesanti asociatīvi stāsti,Līgas Ulbertes sniegts, ļoti precīzs Raiņa daiļrades raksturojums. Arī diskutabli apgalvojumi, kas, protams, ir absolūti normāli un nepieciešami šādā notikumā. Priecēja aktieru piedalīšanās. Ilgi domāju par I. Kučinskas atzīšanos, ka iestudējuma laikā viņa lasījusi lugu, burtiski iemīloties tekstā. Manuprāt, tā arī ir atslēga - šis teksts aktrisei iekšā dzīvo, tāpēc arī viņas tēls, lai arī nav Raiņa radīts, ir ļoti "rainisks", skatuviski pārliecinošs. Savukārt dažas vietas, kas mulsina skatītāju, jo "īsti nevar saprast, kas pašlaik notiek", iespējams, ir tāpēc, ka aktieri, kuri atveido konkrēto epizodi, nav iiedziļinājušies Raiņa lugā, kas ir šā skatuves darba iedvesmas avots. Es uzsveru - jauna, suverēna mākslas darba, tomēr balstīta konkrētā materiālā. Katrā ziņā Raiņa teksts dod visas atslēgas. Paldies par diskusiju!

delfi.lv
11:13 | 03/09/15
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

"Mēs taču esam līdz elkonim iegājuši demokrātijas, liberālisma un vārda brīvības laikmetā un izbaudām to nestos augļus, vai ne? Mūsu domas taču netiek kontrolētas un mēs drīkstam teikt visu, kas uz sirds? Nevienu taču nedrīkst nosodīt par to, ko viņš domā vai to, kas viņam nepatīk. Šeit vairs nav nekāda Padomju Savienība un Domu policija eksistē tikai Orvela romānos!"

12:04 | 03/09/15
ZIŅOT
(-4)
(4)
+

Man gan nelikās, ka ievads bija domāts kādam no "augstiem plauktiem". Tas drīzāk bija kā labi ceļa vārdi ievadam - pārdomāti. Un vien parādīja to, cik šādas diskusijas ir svarīgas! Veselību Laukšteina kungam! Un paldies par diskusiju.

indra ķempe
13:03 | 03/09/15
ZIŅOT
(-4)
(3)
+

1 - paldies pašai Rasai jau pateicu par patiešām diskusijas gaisotnes ienešanu un uzturēšanu. tādai nevajag daudz - tikai būt pašai un ļaut citiem būt, gan runājot, gan klausoties. iepriekšējā sanākšana bija vienas personas solo, kuras solists pats aiz savas pašapmierinātības nu slīkstot pats sevī. domāju, krievu mata režisoru. jo komunikācija ir mijiedarbība, kas gan attīra, gan piepilda. ja peras tik pa saviem netīrumiem un tīrumiem - lūk.

2 - manuprāt, vēstule bija lieka. ja netiec, tad netiec. ļauj klātienē sanākušajiem klātienē sarunāties. priekšlasījums uz brīdi iestīvināja. pat ja teju biblisks.

3 - nemīlu Raini vienkārši aiz tā, ka maniem vecākiem nebija viņa grāmatu. man bija sērija Brīnumzeme, ko arī izlasīju no līdz. vai skolā lasīju? neatceros. atceros Turgeņevu, Puškinu, jo krievu literatūras skolotāja mācēja garšīgi ieinteresēt. sacerējumus rakstīju tā, it kā pati izlasīto būtu piedzīvojusi. izrādi arī neesmu redzējusi, tātad visu par tēmu saviju no klātesošo runātā.

indra ķempe
13:05 | 03/09/15
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

4 - fokusa grupā Rainis un Aspazija tieši pieeja - versija - ir vērtīgākā ar to, ka nezinīšiem tēmā, piemēram, man, ļaujot vispirms interpretēt, patiešām ieinteresē izpētīt interpretējamo tajā apjomā, kas prasa padziļinātāku izpratni. strādājot ar bērniem, nu tiem, kurus Leona vārdiem, sauksim par bērniem, tieši tāpat mācām ieraudzīt vēsturisko arhitektūru. piemēram, ļaujot domāt kā cilvēkam, kurš - kā? - domājis, Ēģiptes piramīdas ceļot, ļaujot vēsturisku detaļu pārvērst mūsdienu dizaina priekšmetā. ja ir motivācija, rodas interese.

indra ķempe
13:06 | 03/09/15
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

5 - man patika Intas dzīves uztvere. ļoti. piemēram, nevajag izdejot vārdu "vīramāte", ja vari to skaidri pateikt. "Rainis ir lohs. Rainis spainis." pasmaidi un esi jau iekšā tēmā. joki ir teju esperanto valoda. ja Liepājas teātra izrādē par latviešu Romeo un Džuljetu pietrūcis vārdiskas saskarsmes, tad man savukārt izrādē Zelta pods gribējās aktieriem aizvērt mutes. tik skatīties horeogrāfiskajā un scenogrāfiskajā kostīmkrāšņumā un klausīties mūzikā. tomēr pa galvu gāja mirkli pirms diskusijas izlasītais par eksperimentu, kurš gan 13.gadsimtā, gan - atkārtots pirms Otrā pasaules kara, beidzies letāli bērniem, ar kuriem nolēma nesarunāties. mazgāti, paēdināti, apģērbti bez saskarsmes ar cilvēkiem viņi ātri nomira. aizdomājos, ka tieši šajā slānī, iespējams, rodas diskomforts, ja teātrī nerunā un tikai kustas. bet balets?

indra ķempe
13:10 | 03/09/15
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

6 - ja no Raiņa daudzslāņainības atstāti tikai karš un mīlestība, loģiski, ka izrādes skatītāju komentāros bija abas pļāvēju iesētās galējības – karš un mīlestība pret izrādi.

7 - Liepājas teātra mazā zāle nav celtnieciska rakstura problēma pilsētā, kurā ir N tukši nami. tā ir cilvēciska. teātris pieder pilsētniekiem, taču pilsētnieku naudu no sevis iedomājušies prinči izšķiež necilvēciskajos rallijos, kas palikušos nabaga cilvēkus tajā neiesaista vairāk par alus dzeršanu. būtu tik jāpiemeklē piemērotākā ēka no pieejamajām. nav obligāti tā pati - Zaharjinam uzdāvinātā. ar liepājnieku gara uzrunāšanu, kas kopš aizsākuma cenšas visu izdarīt pirmie un lielāk nekā citi, nevajag spekulēt. vajag prasīt, lai mūsu pašu naudu lieto tam, kas mums pašiem ir vajadzīgs. SKAIDRI PRASĪT UN KOPĀ. teatrāļiem un sasniegtajiem skatītājiem. nauda ir, to tikai pārdala bandītiski. valdībai prasīt? tai, kura leļļu teātrim atņēma 10 000 LIELO peļņu Liepājas metalurga vai LSEZ nesekmības lāpīšanai?

Lasītāja
15:58 | 03/09/15
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Paldies teātrim un paldies arī visiem šo komentāru autoriem - vienreiz tiešām ir interesanti palasīt!

Kaut kā tā
07:44 | 04/09/15
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

Lielais dzintars taču nu beidzot būs uzbūvēts. Lai mazo zāli teātris iekārto Lielajā dzintarā. Tas tak tāpat tukšs tur stāvēs- nevienam nevajadzīgs. Tur telpas atliku likām būs. Lai izdodas!

Herberts Laukšteins
15:38 | 05/09/15
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Esmu patiesi priecīgs! Esam sākuši sarunāties. Daram to kā katrs protam, bet, neslēpjoties aiz "naktspodiņa satura" pseidonīmiem, izsakam savas domas. Tikai gribu novēlēt vienu - nenoliedziet, necērtiet, neaizbāziet muti, vai izteiktais bija vietā vai nevietā... Ja gribat uzzināt vairāk par līdzīgām tendencēm teatrī, iegriezieties Vācu ekspresionisma tradīcijas turpinātājas baleta un dramatiskajā mākslā un leģendarizētās
tanzdrama/dejasdrāmas galvenās figūras, visā pasaulē slavenās "cilvēciskā teātra brīnuma" — Vupertāles dejas teātra — radītājas Pīnas Baušas mājas lapā. Tur jūs uzzināsiet daudzko interesanu par šāda tipa teātri! Iesaku arī novērtēt iespēju klausīties inteliģentus un gudrus monologus. Negadās bieži! Arī savu līdzdalību šādās diskusijās es izmantošu pēc savām iespējām un prasmēm. Vēlreiz izsaku visiem diskusijas dalībniekiem sirsnīgu pateicību un ticu, ka mēs pulcēsimies aizvien kuplākā skaitā! Uz tikšanos un sadarbību!

Herbert,
12:49 | 08/09/15
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

ne tev par to spriest "vai izteiktais bija vietā vai nevietā", jo tu tur nebiji!!!

Herberts Laukšteins
04:27 | 09/09/15
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Cilvēkam, kurš mani uzrunā uz "tu" - ir visas sarunas ieraksts un es varu spriest par visu, kas notiek teātrī, jo esmu par to atbildīgs!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki