Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Filma un saruna par kolaborāciju un VDK mantojumu


atlikušas 250 zīmes


Filma un saruna par kolaborāciju un VDK mantojumu

Otrdienā, 13. novembrī, 2018 | BIRKAS: Lielais Dzintars , VDK , kino , Linards Muciņš
Izdrukāt Ziņot

Otrdien, 13.novembrī, pulksten 18.30 Kurzemes reģiona pirmizrādi "Lielajā dzintarā" piedzīvos Ginta Grūbes dokumentālā filma "Lustrum – VDK aģenti Latvijā un čekas metodes".

Pirms filmas Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas locekļa, zvērināta advokāta Linarda Muciņa, kā arī filmas līdzautores Sanitas Jembergas vadībā notiks sarunas par kolaborāciju un VDK atstāto mantojumu, informē SIA "Lielais Dzintars" sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Margeviča.

Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā, liekot izprast padomju totalitāro sistēmu, kas Latvijas inteliģences ziedam vēl aizvien liek analizēt, melot, nožēlot, atzīties, taisnoties vai skaidrot.

Lustrācija (Lustrum) bija viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, kas noteica, ka, mainoties valsts pārvaldei, iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzīstas visos grēkos un zvēr uzticību jaunajai varai. 1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, tostarp arī vairāk nekā 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Vairākus gadu desmitus tās publicēšanu vilcināja, līdz pirms četriem gadiem politiķi nolēma līdz 2018. gadam uzdot vēsturniekiem arhīvus izpētīt un tad publiskot.

"VDK atstātie arhīvi un nenotikusī lustrācija turpat trīsdesmit gadu ilgumā Latvijā kļuva par politikas instrumentu, kas neļāva un vēl aizvien neļauj mums kā sabiedrībai pieaugt. Tās ir tās traumas, kas mūs vajā un neļauj sadzīt vecām brūcēm. Man bija svarīgi filmā parādīt, kā totalitārā sistēma strādāja, pakļaujot visu sabiedrību, mēģinot iznīcināt cilvēku. Mēs vēl aizvien nenotikušās lustrācijas dēļ turpinām "raganu medības", nebūtisko izvirzot priekšplānā, liekot ar aizdomām skatīties vienam uz otru, bet normālu sarunu par pagātni padarot neiespējamu. Mans mērķis bija rosināt šādu sarunu par to, kur Latvija un tās sabiedrība atradās padomju okupāciju gados un to, kāpēc mēs par to nespējam atklāti runāt vēl aizvien. Mēs ceram, ka filma "Lustrum" būs turpinājums diskusijai un atklātai sarunai, " stāsta filmas režisors Gints Grūbe.

Filmā  "Lustrum" liecības par Latvijas neseno pagātni un VDK darba metodēm Latvijā un ārpus Latvijas sniedz Vaira Vīķe-Freiberga, Lidija Doroņina-Lasmane, Māra Zālīte, Jānis Peters, Ojārs Rubenis, Jānis Šipkēvics, Georgs Andrejevs, Jānis Rokpelnis, Ivars Seleckis, Dzintra Geka, Ivars Godmanis, Jānis Rukšāns, Jānis Pujāts, Juris Taškovs un bijušie VDK virsnieki.

Darbs pie dokumentālās filmas "Lustrum" sākts pirms četriem gadiem, kad ar Saeimas oficiālu lēmumu tika uzsākta VDK arhīvu pētniecība un atklāts bija jautājums, ar ko šī pētniecība 2018. gadā beigsies – vai VDK arhīvi tiks atvērti un kāds statuss būs VDK atstātiem arhīviem pēc 27 gadiem, kad tie nonāca Latvijas Republikas Saeimas rīcībā. 2018. gada 4. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu, ka arhīvi jāpublisko internetā līdz 2018. gada beigām.

Filmas režisors Gints Grūbe, scenārija autori Gints Grūbe un Sanita Jemberga, producente Elīna Gediņa-Ducena, pētniece Ilze Jaunalksne, operatori Andrejs Verhoustinskis un Rinalds Zelts, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisori Andis Rudzišs un Roberts Brežģis, skaņu režisors Anrijs Krenbergs. Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media". Filmas veidošanu atbalsta Nacionālais kino centrs programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Biļetes par 3,50 eiro nopērkamas koncertzāles "Lielais dzintars" informācijas centrā, Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Filmas režisors Gints Grūbe 2000. gadā izveidojis filmu studiju "Mistrus Media". Kā režisors veidojis dokumentālās filmas "Būt par Raimondu Paulu", "1x1", "Pasaules skaņa", "Vairāk nekā dzīve", kā producents veidojis spēlfilmas "Melānijas hronika" un "Tēvs Nakts", dokumentālās filmas "Escaping Riga", "Pāri ceļiem un upei", "Mans tēvs baņķieris", kā arī "Turpinājums". 2019. gadā gaidāma Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma par bijušo dubultaģentu un spiegu Imantu Lešinski.


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki