Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Filmas "Tēvs Nakts" veidotāji: Nepazaudēt cilvēku sevī


atlikušas 250 zīmes


Filmas "Tēvs Nakts" veidotāji: Nepazaudēt cilvēku sevī (8) Tikšanās ar skatītājiem

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 02. novembrī, 2018 | BIRKAS: kino , holokausts , Lielais Dzintars
Izdrukāt Ziņot
No kreisās: filmas režisors Dāvis Sīmanis, Timurs Tomsons un Kristīne Jurjāne.
No kreisās: filmas režisors Dāvis Sīmanis, Timurs Tomsons un Kristīne Jurjāne.
FOTO: Modris Helds

Koncertzāle "Lielais dzintars", turpinot savu filmu programmu, šonedēļ aicināja liepājniekus uz filmas "Tēvs Nakts" pirmizrādi, kas bija pulcējusi skatītājus līdz pat otrā balkona pēdējai rindai.

Filma, kas stāsta par vienu no ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā, rīdzinieku Žani Lipki un viņa ģimeni, ir pirmais mēģinājums kino valodā runāt par šo drūmo un savā ziņā Latvijai arī neērto tematu – bez cilvēkiem, kuri vajātos glāba, bija arī tādi Latvijas valstspiederīgie, kuri labprātīgi vai piespiedu kārtā piedalījās holokaustā.  

Filmas režisora Dāvja Sīmaņa un mākslinieces Kristīnes Jurjānes iztaujāšanu bija uzņēmies pats "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Viņa mudināta filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, kura sevi dēvē par „hiperreālistisku mākslinieci", un pieliek maksimālas pūles, lai laikmetu atainotu abolūti reālistiski, pastāstīja, kā meklētas un atrastas filmēšanas vietas, ar kādām grūtībām nācies saskarties un kādus kino trikus nācies pielietot, lai radītu kara laikam atbilstošu vidi, piemēram, Lipkes pagalms iekārtots no Jūrmalciema iedzīvotāju sadāvinātajām ābolu un zivju kastēm.

Lielākoties filmas darbība risinās Rīgā, Ķīpsalā, Lipkes mājoklī, taču filmēts arī Tukumā, Pierīgā, Maskavas rajonā Rīgā.

Viens no Tomsona uzdotajiem jautājumiem režisoram bija par to, kāpēc par šo, vienu no tumšākajām Latvijas vēstures lappusēm, līdz šim runāts tik maz.

Dāvja Sīmaņa atbilde bija, ka kopš valsts atjaunošanās ir pagājuši 28 gadi, kas savā ziņā ir bijis tāds  kā nepieciešamais noilguma periods, kura laikā, iespējams, vai nu paaudžu nomaiņas, vai domāšanas paradigmas maiņas rezultātā, ir notikusi "fundamentāla sabiedrības demokratizācijas pakāpes izmaiņa – mēs beidzot sajūtamies kā demokrātiska sabiedrība, un tas ir tas, kas nosaka, ka beidzot par to varam runāt".

Kā atzina Sīmanis, interesanti, ka tas ir sakritis ar brīdi, kad arī Lietuvā un Igaunijā par to sāk runāt.

Sīmanis neslēpa, ka ir priecīgs par to, ka tieši viņa veidotā filma aizsākusi diskusiju par sāpīgo tematu.

Vai filma ir stāsts par drosmi, par varonību? Jā, taču tā nav drosme, ko Lipke kaut kā īpaši apzinājās, saka režisors.

"Lipke rīkojās tā, jo nekā savādāk nevarēja rīkoties. Viņš sevī redzēja cilvēku, un, nerīkojoties tā, kā viņš rīkojās, viņš šo cilvēku sevī pazaudētu."

Rīcība izrietēja arī no Lipkes personīgajām īpašām, tajā skaitā no viņa avantūrista, kontrabandista, likumpārkāpēja dabas, atzina Sīmanis. Tomēr izšķirošā bija Lipkes vienkāršā cilvēcība un konkrēta rīcība, kas toreiz bija vajadzīga, lai parādītu savu varonību. Starp citu, tāds cilvēks nebija tikai Lipke – kara laikā Latvijā bija vairāk nekā astoņsimt ebreju glābēju.

Atšķirībā no tā laika, šodien mēs varam būt laimīgi, ka drošsirdība un varonība nav jāpierāda fiziski, ekstrēmā situācijā ("Mums šīs pieredzes nav, un es ceru, ka arī nebūs"), šodien savu varonību lielākoties izrādām virtuālajā vidē, sacīja režisors.

Runājot par filmas galvenā varoņa atveidotāju Artūru Skrastiņu, režisors pajokoja, ka viņš nevar atbildēt uz jautājumu, vai Lipkes tēls ir aktiera „mūža loma", drīzāk to noteikšot filmas auditorija, taču filmas veidotājiem, izvēloties Lipkes lomas atveidotāju, pats svarīgākais bijis viņa kā cilvēka, nevis aktiera emocionālā inteliģence, personība, un, kā atzina Sīmanis, vadoties no šiem kritērijiem, Skrastiņa izvēle bijusi "aboslūti dabiska".

Taču bez Skrastiņa filmā ir arī citi brīnišķīgi aktierdarbi, uzsvēra Sīmanis, nosaucot gan Ilzi Blaubergu Lipkes sievas lomā, kura ļoti precīzi atveidojusi Lipkes "partner in crime", kā izteicās režisors, gan viņu jaunākā dēla Ziga lomas atveidotāju Matīsu Kipļuku, gan Mihailu Karasikovu Žaņa drauga Arkes lomā.

Jau vēstīts, ka "Tēvs Nakts" ir viena no 16 filmām, kas tapusi programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", un tā stāsta par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku.

Filma kļuvusi par nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti 12 kategorijās, tostarp arī nominācijās "Labākā pilnmetrāžas filma", "Labākais režisors", "Labākais aktieris". Galveno – Žaņa Lipkes – lomu atveido Artūrs Skrastiņš, kurš nominēts balvai "Lielais Kristaps" kā labākais aktieris. Žaņa sievu Johannu atveido Ilze Blauberga, kas nominēta Lielajam Kristapam kā labākā aktrise otrā plāna lomā. Filmas režisors Dāvis Sīmanis nominēts kategorijā "Labākais spēlfilmas režisors", kopā ar Matīsu Gricmani kategorijā "Labākais scenārists" un kopā ar Andri Grantu – "Labākais montāžas režisors".

Filma tapusi pēc Ineses Zanderes romāna "Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu" motīviem, tā veidota studijā "Mistrus Media", kas producējusi arī Viestura Kairiša filmu "Melānijas hronika", ko Latvijā noskatījās vairāk nekā 80 000 skatītāju. Filmas radošajā komandā ietilpst režisors Dāvis Sīmanis, kurš scenāriju veidojis kopā ar Matīsu Gricmani, producenti Gints Grūbe, Antra Gaile un Inese Boka-Grūbe, māksliniece Kristīne Jurjāne, operators Andrejs Rudzāts, montāžas režisors Andris Grants un grima māksliniece Sarmīte Balode. Galvenās lomas filmā atveido Artūrs Skrastiņš (Žanis Lipke), Ilze Blauberga (Johanna Lipke), Matīss Kipļuks (Lipkes dēls Zigis), Mihails Karasikovs (Arke), Milena Gulbe, Toms Treinis, Štefens Šoimans.


Attēli:

Sludinājums

Vijole
00:18 | 03/11/18
ZIŅOT
(-4)
(6)
+

Tas, ka tik liela uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir arī filmas moderators ir diezgan amizanti. Rodas sajūta, ka viņš koncertzālē ir nevis tāpēc, lai nopietni strādātu, bet gozētos uz skatuves - padotu ziedus, intervētu māksliniekus un nodarbotos ar citām pseidoaktivitātēm, lai tikai nebūtu jāstrādā.

nēnujā-jiem
18:12 | 03/11/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Nešpikojiet psevdo! Citādi ļautiņš runā velti ne ar tām kundzītēm.

to nē nu jā
07:38 | 03/11/18
ZIŅOT
(-1)
(7)
+

Pēc šādas loģikas tad jau vispār jāatlaiž visi darbinieki, lai nav jātērē nauda un Timurs varētu arī ņemt rokās grīdas lupatu un uzkopt tualetes un pats labot krānus. Jo ko gan citu valdes priekšsēdētājam darīt- viņš atradīs miljons visādus citādus iemeslus ar ko nodarboties- jo vadīt tik lielu iestādi viņš nejēdz.

nē nu jā
01:27 | 03/11/18
ZIŅOT
(-6)
(4)
+

Jums, kundzīt, labāk patiktu, ka tiktu pieņemts vēl viens labi atalgots darbinieks, kurš ar to vien nodarbotos, ka pasniegtu ziedus, intervētu māksliniekus, pieteiktu pasākumus un tā tālāk? Vai varbūt vēl labāk - lai tie mākslinieki paši uziet, paši piesaka sevi, paši viens otram uzdod jautājumus, pakomentē viens otra izteikumus, un ziedus arī var nolikt uz skatuves malas, lai paņem paši.

Skatītājs
10:34 | 03/11/18
ZIŅOT
(-2)
(12)
+

Šī bija tā reize, kad man bija kauns par Liepājas koncertzāles vadību. Fakts, ka vinš vadīja viesu sarunu ir apsveicams. Bet KĀ tas notika!Zeme atveries. Teikšu, ka gaidīju kad šī saruna beigsies. Visu cienu filmas autoriem- inteligenti un zinoši cilvēki, kuri daudz maz izglāba šo diskusiju no totāla kraha. Jautājumi bija infantīli un robežojās jau ar mulkību. Vienā brīdī režisors pat samulsa un nezināja kā reagēt uz neētisko jautājumu".V ai šī loma Skrastinam 44 gadu vecumā ir labākā". Iesaku tomēr vairs šādas diskusijas nevadīt, vai arī nopietnāk gatavoties. Filma ir laba.

:)
13:53 | 03/11/18
ZIŅOT
(-7)
(1)
+

guru ir runājis...

timura strateegija
17:31 | 03/11/18
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

sii ir taa izslaveetaa jaunaa vadiitaja vadiishanas strategija, nevis domaat un dariit, lai uzlabotu finanshu raadiitaajus, bet pasham veikt visus pienaakumus. Vins arii plaano pats serveet pusdienu kotletes kafejniicaa.

nesorta
11:08 | 04/11/18
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

precīzējums: par Taisnīgiem starp tautām ir atzīti( pēc Jad Vašem datiem uz 01. janvāri 2018.g.) Lietuvā- 893 pers.; Igaunījā - 3; Latvijā -136. Tie ir oficiali dati.
Liepājā un Liepājas apkārtnē tādu bija 27!

Par intervijas vadītāju- tas bija viss sliktākais moments- pats par sevīm priecīgs!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki