Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Galerija "Romas dārzs" vēlas iepirkt Hermaņa Aplociņa darbus


atlikušas 250 zīmes


Galerija "Romas dārzs" vēlas iepirkt Hermaņa Aplociņa darbus (14)

Ceturtdienā, 27. septembrī, 2018 | BIRKAS: galerija Romas dārzs , Hermanis Aplociņš , glezniecība , Zivju 3
Izdrukāt Ziņot
Emīlija un Hermanis Aplociņi.
Emīlija un Hermanis Aplociņi.
FOTO: no liepajasmuzejs.lv

Galerija "Romas dārzs" veido plašu un interesantu gleznu kolekciju no Liepājas nacionālās glezniecības sākumposma mākslinieku darbiem līdz mūsdienām.

Lai papildinātu Liepājas mākslinieku darbu kolekciju, mākslas galerija "Romas dārzs" vēlas iegādāties gleznotāja Hermaņa Aplociņa darbus. Mākslinieks Hermanis Aplociņš nav atstājis plašu gleznu mantojumu, tomēr galerija uzrunā ikvienu, kura īpašumā varētu būt mākslinieka darbi. Interesentiem lūgums sazināties ar mākslas galerijas "Romas dārzs" vadītāju Astru Dzērvi, e-pasts: astra.dzerve@gmail.com vai zvanot: +371 29489547.

Liepājas daiļamatniecības skolas dibinātājs un ilggadīgais tās direktors Hermanis Aplociņš dzimis 1891. gada 5. aprīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas Mežakrāģos zemnieku ģimenē. Mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā un draudzes skolā, 1906. gadā uzsācis studijas Valmieras skolotāju seminārā, kur draudzējās ar Jāni Ezeriņu un Leonu Paegli.

Gleznot mācījies pie Teodora Ūdera, kurš sagatavoja viņu iestājai Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā. 1916. gadā beidzis Štiglica tehniskās zīmēšanas skolu ar gleznotāja grādu.

Pēc studijām Hermanis Aplociņš strādāja par skolotāju reālskolā un ģimnāzijā Pēterpilī. 1920. gadā nelegāli šķērsoja robežu, iestājās Latvijas armijas 2. Ventspils pulkā un piedalījās Latvijas Brīvības cīņās.

No 1920. gada rudens skolotājs vidusskolā un tehnikumā Liepājā. 1922. gadā Hermanis Aplociņš nodibināja zīmēšanas studiju. Viņš izstrādāja projektu skolai, kurā audzēkņi nopietni nodarbotos ar lietišķās mākslas zinību studijām. 1926. gadā svinīgi atklāja Liepājas daiļamatniecības skolu, Hermanis Aplociņš bija tās pirmais direktors un strādāja tajā līdz 1940. gada septembrim. Vienlaikus viņš bija arī Rakstu un mākslas kameras vicepriekšsēdētājs, Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības biedrs, aizsargu komandieris. Izstādēs piedalījās no 1922. gada. 1935. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1940. gadā aizgāja no darba mākslas vidusskolā, jo nepieņēma padomju ideoloģiju. 1941. gada14. jūnijā mākslinieku izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš nokļuva Vjatkas nāves nometnē. Deportēta tika arī mākslinieka ģimene – dzīvesbiedre, Liepājas ģimnāzijas vēstures skolotāja Emīlija Aplociņa un abu meita Skaidrīte, kura izsūtīšanas brīdi jau bija Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvente. No izsūtījuma mājās atgriezās tikai Skaidrīte.

1950. gadā nometināts Krasnojarskas novada Dolgomosta rajonā Lazarevkas sādžā, kur arktiskā klimatā un primitīvos dzīves apstākļos nodzīvoja laiku līdz mūža beigām, izsūtījumā strādājis par bitenieku.

Aplociņa lūgumi viņu atbrīvot palika bez ievērības.

Pārapbedīts 1990. gadā Liepājas Centrālkapos, uz kapa novietots tēlnieces Svetlanas Beļinskas veidots piemineklis

Atstājis neizdzēšamu ietekmi uz virkni vēlāko Liepājas mākslinieku, piemēram, viņa audzēknis bijis viens no ievērojamākajiem latviešu scenogrāfiem Ēvalds Dajevskis, bet tekstilmāksliniece Erna Ošele, kura, mācoties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, ar lielu interesi pievērsās latviešu etnogrāfijai, atzinusi, ka šī interese lielā mērā veidojusies tādu personību ietekmē kā Hermanis Aplociņš un Jānis Sudmalis. Mākslinieks un profesors Aldis Kļaviņš savukārt atzinis, ka Hermaņa Aplociņa darbi joprojām izskatās, "kā vakar gleznoti" un laika gaitā "nekā nav zaudējuši no savām gleznieciskajām kvalitātēm".


Sludinājums

Liepājnieks
18:42 | 27/09/18
ZIŅOT
(-0)
(12)
+

Hermaņa aplociņa vārdā varētu nosaukt mūsu pilsētā kādu ielu.

Latvietis
21:14 | 27/09/18
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Visu cieņu židam Rubīnam par cieņas izrādīšanu Aplociņam.

Latvietim
09:00 | 28/09/18
ZIŅOT
(-0)
(11)
+

Cieņu Hermanim Aplociņam izrādīja ne tikai Rihards Rubīns. Viņa pīšļus no Sibīrijas atveda skolotāja Pīlāga ar savu vīru Beņķi, muzejā Aplociņa dzīvi citiem zināmu darīja vēsturniece Burija. Viņiem visiem pienākas tas, ko Jūs piedēvējat tikai Rubīnam.

LL
12:05 | 28/09/18
ZIŅOT
(-0)
(8)
+

Tieši tā, jo viens jau nav karotājs!

Ota+Bundža
12:38 | 28/09/18
ZIŅOT
(-1)
(7)
+

Cieņa un apbrīna arī galerijas īpašniekam, ka savus līdzekļus iegulda tik nepateicīgā un riskantā lietā! Lielie kolekcionāri, kā aptieķnieks Biļēvičs vai kardināls Belokoņs vispirms smalki izrēķina, ka ar latviešu gleznotājiem nekur tālu netiks un beigās sagrābsta no Eiropas pabirām. Te galerijā citādi, pārstāvēti galvenokārt latviešu liepājnieku gleznas un tagad meklē Aplociņu, ko boļševiki-staļinisti bendēja kopš pašas okupācijas pirmajām dienām. Un tagad daži naivie latvieši pie balsošanas urnām vīstinās Kremļa Saskaņas biļetenus...

C
17:55 | 30/09/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Nauda izcelsme ir saistīta ar Rimšēvica vadīto banku,

Ota+ Jurists
16:21 | 29/09/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Bet vai kāds ir pārbaudijis naudas izcelsmi.

Agatex
13:20 | 28/09/18
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Ievērojama personība Liepājas vēsturē. Tik raksts ar kļūdām. Pie mākslas skolas dibināšanas piedalījās vairāki cilvēki, ne tikai Aplociņa kungs - Jānis Sudmalis, Krišs Strazdiņš, šie it tikai tie ko esmu šur tur rakstos redzējusi. Varbūt cienījamais vēsturnieks pameklēs arhīvos un sagatavos rakstu par tiem kuri piedalījās pie šīs skolas dibināšanas.

sokrāts
15:26 | 28/09/18
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Intresanti, ka jūtas šobrīd Mākslas skola pēc kardinālam parmaiņām. Gribētos zināt.

LV
11:30 | 29/09/18
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Hermanis Aplociņš bija kvēls latvietis un dievturis pēc pārliecības, tāpēc komunistiem īpaši nevēlams.

žēl gan
16:35 | 29/09/18
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Domāju, ka Aplociņš būtu šokā par to visu, kas notiek viņa izlolotajā Mākslas skolā...Viņš neklanījās varai un tās idejām, bet paturēja savu mugurkaulu un nostāju. Nez vai viņam šī neveselīgā virzība uz ziņotāju un iztapoņu garu būtu pieņemama...
Droši vien, viņa laiku cilvēkam būtu nepieņemama klajā neuzticēšanās skolotājam kā profesionālim un godīgam darba darītājam, necieņa un familiaritāte, kas vispār valda mūsdienu skolā.Un tā jau nav Mākslas skolas bēda vien, bet visas valsts problēma.

hm
01:32 | 30/09/18
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Aplociņš būtu šokā par Auziņas direktorēšanas metodēm tagadējā mākslas skolā.

zeltmute
21:35 | 30/09/18
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Kāpēc meiča, varbūt tomēr vecene

vieglas uzvedības meiča
19:06 | 30/09/18
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

Jā, Auziņas nonākšana šajā amatā bija fatāla kļūda! Klaču vecene ar lauku bābas domāšanu ielikta direktores krēslā

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki