Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Galerijas "Romas dārzs" gadskārtu svin ar dubultizstādi


atlikušas 250 zīmes


Galerijas "Romas dārzs" gadskārtu svin ar dubultizstādi (11) Kārļa Dobrāja un Unas Lekuzes izstādes atklāšana galerijā

Autors: Sarmīte Pujēna
Svētdienā, 12. augustā, 2018 | BIRKAS: izstāde , Romas dārzs , galerija Romas dārzs , Ivars Kesenfelds , Astra Dzērve
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Modris Helds

Apritējis gads, kopš durvis vēra mākslas galerija "Romas dārzs". Savu pirmo gadskārtu galerija atzīmē ar dubultizstādi – Kārļa Dobrāja "Gaismēnas" un Unas Lekuzes "Spēle".

Kā pastāstīja galerijas vadītāja Astra Dzērve, "Romas dārzs" gada jubileju sagaida arī ar nelielām organizatoriskām izmaiņām – tagad galerijas telpās Zivju ielā 3 vieta atvēlēta tikai mākslas darbiem, bet antikvariāta daļa, kas iepriekš atradās vienās telpās ar mākslas galeriju, aizceļojusi uz Veco ostmalu 40, uz viesnīcas "Promenāde" pirmā stāva galeriju.

Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, kura savulaik bija uzņēmēja Ivara Kesenfelda izveidotās mākslas galerijas "Māja" izstāžu kuratore, irliepaja.lv sacīja:

"Šī ir pirmā reize, kad esmu atnākusi uz izstādes atklāšanu galerijā, taču esmu šeit pietiekami bieži, lai redzētu visas izstādes. Šodien nācu Astras (galerijas vadītāja Astra Dzērve) un Ivara (galerijas īpašnieks Ivars Kesenfelds) dēļ, un, protams, arī mākslinieku dēļ, jo izstāde ir pasakaina, un Liepājai tas ir liels pavērsiens, redzēt šādus darbus.

Runājot par galeriju, es noteikti nebiju to neticīgo pulkā, kas teica – pazemē, bez gaismas, māksla mocīsies... Šaubījos gan, jo, salīdzinot ar "Māju", kur man bija jāiekārto izstādes, šīs telpas ļoti atšķiras. Taču arī te māksla ir pratusi iedzīvoties tikpat labi kā galerijā "Māja", kur bija daudz gaismas un plašuma. Ārkārtīgi svarīga ir prasme iekārtot izstādi, un visu cieņu Astrai Dzērvei, kurai ir pietiekami liela pieredze, kas uzkrāta, strādājot Liepājas muzejā, un kuru viņa prot pielietot šeit. Priecājos par šo galerijas gadu, vienmēr esmu dzīvojusi līdzi tam, kas šeit notiek, un liekas pat neticami, ka viena gada laikā var paveikt tik daudz. Ir telpas, kas jau tagad ir dziļi baudāmas, ir tādas, kurās vēl varbūt izkristalizēsies tas, kas tajās rādāms. Bet tas viss apliecina, ka šie cilvēki neapstāsies.

Abas galerijas – "Māju" un "Romas  dārzu" – Ivars Kesenfelds ir veidojis atšķirīgos laikos, atšķirīgās vietās, ar atšķirīgu mērķi un varbūt – ar atšķirīgu domāšanu. Bet abos gadījumos ieguvēja ir māksla, ieguvēji ir liepājnieki un Liepājas viesi, jo šī ir vieta, kādu otru es Latvijā nezinu un kuru ar lepnumu var rādīt ikvienam."

Sagaidot pirmo gadskārtu, galerijā atklāta apjomīga dubultizstāde – Kārļa Dobrāja 75.jubilejai veltītā "Gaismēnas" un viņa audzēknes Unas Lekuzes "Spēle". Abu mākslinieku darbi Liepājā skatāmi pirmoreiz.

Izstādes atklāšanā mākslinieks Kārlis Dobrājs pastāstīja, ka viņam ir bijis ļoti daudz skolēnu – vairāk par tūkstoti, un Una Lekuze ir viena no tām, ar kurām "es noteikti lepojos".

Mākslas zinātniece Anna Andersone, kura arī bijusi Kārļa Dobrāja audzēkne, Unas Lekuzes daiļradi raksturoja šādi:

"Una ir fenomenāla jaunā māksliniece. Un kas gan ir vēl pievilcīgs par sava laikmeta fenomenu?  Unas darbi ir paguvuši izceļot tālu aiz Latvijas robežām, tie ieņēmuši savu vietu vairākās privātās kolekcijās, māksliniecei netrūkst pasūtījumu. Es pateikšu kāpēc. Unas māksla ir absolūti brīnišķīga un izstāde "Spēle" ir dzīves svinēšana. Unas gleznās jūtamas spēcīgas ietekmes no Flandrijas 17.gadsimta baroka mākslas. Košas krāsas, spēcīga dinamika, krāšņi temati."

Annas Andersones ieteikums – Unas Lekuzes darbus skatīt ar glāzi vīna rokās, iztēlē pārceļoties uz to laiku, kad mākslas galvenais uzdevums bija radīt skaisto, svinēt dzīvi, atainot labāko, kas ir mums apkārt, sabiedrībā, mūsos pašos.

"Mūsdienās pietrūkst tādas mākslas, kas apvieno klasiskus tematus, akadēmisku virtuozitāti un kas mūs iekšēji padara gaišākus un labākus".

Una Lekuze pateicās galerijas saimniekim par iespēju izstādīti savus darbus "šajās brīnišķīgajās telpās" un pabūt Liepājā, kur māksliniece nekad agrāk nav bijusi.

"Pilsēta ir aboslūti fantastiska, es sen neesmu tik labi atpūtusies un bijusi starp tik jaukiem cilvēkiem."

Kas liek māksliniecei ķerties pie otas?

"Vispirms – tas ir mans darbs jau desmit gadus, jo es strādāju no 16 gadu vecuma šajā jomā, un pārsvarā ir tā, ka katra glezna pie manis atnāk pati, jau pašā sākumā redzu, kādai tai ir jāizskatās. Bet ar gleznām ir tā, kā ar bērniem – tu nekad īsti nevari zināt, kāda tā sanāks uz audekla. Katram audeklam ir sava dvēselīte, un tajā ir glezna, kas māksliniekam jāatklāj."

Runājot par Kārli Dobrāju, Anna Andersone atzina, ka mākslinieka radošais mūžs ir bijis "garš un bagātīgs". Pabeidzis Mākslas Akadēmiju viņš strādājis arī kā pedagogs Zīmēšanas katedrā. Strādājis arī Daugavpils novadpētniecības muzejā, bijis restaurators un mākslas pasniedzējs, vadījis savu mākslas studiju.

Spožākie mākslinieka radošās dzīves gadi saistīti ar padomju okupācijas laiku, un atmiņas par šo laiku ir Kārļa Dobrāja dzīvā atmiņā. Starp citu, mākslinieka atmiņām, stāstiem un nostātiem netrūkst humora izjūtas un pat skarbas ironijas. Kārlis Dobrājs labprāt dalās ar tiem – ir tikai jādara viņam zināms (piemēram, facebook.com), ka jūs tas interesē un jāpalūdz atsūtīt uz jūsu e-pasta adresi (ar vienu nelielu epizodi iepazīstināsim irliepaja.lv lasītājus jau tuvākajā laikā!). Taču jārēķinās, ka manuskriptam, ko mākslinieks sauc par teiku un ko nolēmis nekad nedrukāt (teikām ir jāizplatās pašām!), ir tūkstoš lappušu. Laima Muktupāvela Kota gan esot teikusi, lai brīdina iespējamos lasītājus nesākt lasīt, piemēram, 31.decembrī, jo tad pīrāgi var palikt neizcepti, tāpēc, ka lasīšana var ievilkties līdz nākamās dienas vakaram...

"Kārlis Dobrājs šodien ir neviennozīmīgi atzīts, bet viņa māksla ir monumentāla, spēcīga un saturiski ārkārtīgi bagāta," uzsvēra Anna Andersone.

Dobrājs pastāstīja, ka latviešu mākslas klasiķis Kurts Fridrihsones reiz esot mākslas zinātniekiem novēlējis papētīt mākslas vēsturi, un viņi nāktu pie secinājuma, ka katra mākslinieka darbam ir līdzautors – vai tas ir ķeizars vai kāds sabiedrisks darbinieks, viens vai otrs. Dobrājs atzina, ka viņa līdzautori ir arī visi viņa darbu skatītāji.

Kārļa Dobrāja darbu izstāde skatāma līdz 31. oktobrim, Unas Lekuzes – līdz 15.septembrim (pēc tam tā būs apskatāma viesnīcas "Promenāde" galerijā). Ieejas maksa 2,50 eiro pieaugušajiem, studentiem, pensionāriem – 1,00 eiro, bērniem skolēniem – bez maksas.


Attēli:

Sludinājums

Izstādes apmeklētāja
21:03 | 12/08/18
ZIŅOT
(-1)
(8)
+

Mūzikanti arī bija tikpat labi mākslinieki kā šo gleznu autori. Viss bija līmenī. Paldies!

F
21:30 | 12/08/18
ZIŅOT
(-3)
(3)
+

Vienmēr var būt labāk....

Rota
21:32 | 12/08/18
ZIŅOT
(-2)
(6)
+

Nekur neredzu Sesku un Ansiņu.

Dome
09:44 | 13/08/18
ZIŅOT
(-6)
(2)
+

Kesis neaicina laikam speciāli domniekus, lai pēc tam varētu pats rakstīt, kur tad Sesks palicis.

Liepājnieks
08:19 | 13/08/18
ZIŅOT
(-2)
(5)
+

Arī uz citiem kultūras pasākumiem Sesks ir kūtrs apmeklētājs.

Dome
09:45 | 13/08/18
ZIŅOT
(-2)
(4)
+

Nav vienam cilvēkam jāiet uz katras izstādeles atklāšanu. Deksnis kā kultūras ministrs, lai arī katru kaktu pasākumeli apmeklē.

lase
12:35 | 13/08/18
ZIŅOT
(-1)
(3)
+

Ir vērc apmeklēt šī mākslinieka darbus!Viens talantīgākiem gleznotājiem!

Inese
15:52 | 13/08/18
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Reti, kad pilsētā pie mums ir cienijama māksla un šis ir tas gadijums. Arī tērpu izstāde muzejā ir notikums ar lielo burtu pilsētas kultūras dzīvē.

zina
18:02 | 13/08/18
ZIŅOT
(-5)
(1)
+

Varbūt tomēr naftalīns - padomju mākslas vērtību garā.

hehehehe
11:32 | 15/08/18
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

taukuli, tu:)???

Kārlis Dobrājs
18:16 | 14/08/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Pavisam noteikti - padomju mākslas garā. Vecākajam darbam - Emīlijai no Lauciņiem jau 58 gadi. Bet tas termins Padomju māksla nav tik nozīmīgs un viennozīmīgs kā viens otrs iedomājas esam. Var būt lepns, ja padomju laikā mani radītie darbi joprojām dzīvo, ne tikai te , bet visā plašajā pasaulē. Tikai daži piemēri . 2017. gads UKRAINA. Eiropas- Ukrainas konference atklāta ar manu darbu Septiņjūdžu soļiem fonā. Rotko centra izstāde ar centrālo lielformāta darbu Spēle. Laiks parāda labāk par jebko citu, ir darbi , kuri dzīvo... man prieks, ja varu no saviem vecajiem darbiem sarīkot izstādi no kuras man nav kauns joprojām. Bet ja nu skatītājiem nāsīs naftalīns, varu tikai just līdzi, bet līdzēt nevaru...Lai nu ko , bet cenzūru esmu piedzīvojis tikai tagad Brīvvalsts laikā un to , ka pašpasludinātajai mākslas zinātniecei Helēnai Demakovai uznācis gluži vai nelabums, notikums manā mūžā pirmo reizi...Jācer ka mans dzīvesstāsts to nelabumu būs izārstējis...karlisdobrajs@inbox.lv

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki