Galerijas "Romas dārzs" izstādē "Kolekcija" skatāmas vairākas mākslinieka Valtera Uztiča (1914–1991) gleznas. Taču tā ir tikai maza daļa no viņa darbu kolekcijas, kas nonākusi galerijas īpašumā.

Plānojot galerijas kolekciju un iepērkot gleznas, bija vēlme un interese iegādāties Liepājas mākslinieku gleznas, lai veidotos mākslas darbu kolekcija, kas attainotu pagājušā gadsimta mākslas norises Liepājā.

20.gs. otrajā pusē pilsētā dzīvoja un strādāja vairāki izcili mākslinieki – Jānis Sudmalis, Arturs Baumanis, Teodors Uldriķis, Albīns Dzenis, Staņislavs Dinģelis, Otto Tiliņš. Arī Valters Uzticis, kurš lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis Liepājā. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā Uzticis mākslas ceļā ievadīja jaunos māksliniekus, bija scenogrāfs Liepājas teātra izrādēm. Bagāts un ir viņa radošais devums gleznās – portreti, ainavas, figurālas kompozīcijas. Gleznojis eļļas tehnikā, kā arī daudz un interesanti strādājis ar akvareli.

Pēc mākslinieka nāves viņa radošais mantojums piedzīvoja dažādus likteņus, daļa darbu nonāca Liepājas muzeja kolekcijā, lielākā daļa – mākslas darbu tirgū.

Veiksmīgu apstākļu sakritības dēļ galerijas īpašumā ir nonākušas gandrīz 200 Uztiča gleznas, sākot no mākslinieka daiļrades sākumposma pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados līdz pat deviņdesmito gadu sākumam. Tās rāda, kā mainījies mākslinieka rokraksts, atklāj viņa radošos eksperimentus, parāda, kā mainoties norisēm dzīvē, mainās gleznoto tēmu loks. Tas ir vēstures posms, kas vijas cauri mākslinieka mūžam.

Daudzi darbi sabiedībai līdz šim neredzēti, jo neierāmēti glabājušies mākslinieka darbnīcā.

Mākslinieks gleznojis ainavas, figurālas kompozīcijas, portretus. Ir skices, studijas, ceļojumu piezīmes, lielformāta gleznas. Pārsvarā iegādātie darbi gleznoti uz kartona, tie šobrīd ir ierāmēti. Daļai darbu bija arī nepieciešama restaurācija, ko veica restauratore Silvija Orbidāne.

Galerija "Romas dārzs" iecerējusi drīzumā izveidot mākslinieka Valtera Uztiča gleznu kolekcijas izstādi.

Valters Uzticis dzimis 1914. gada 19. jūlijā Daugavpilī kā ceturtais bērns dzelzceļa strādnieka Mārtiņa un Annas ģimenē. Mārtiņa Uztiča dzimta nāk no Valmieras puses, viņa mātes Annas dzimtas saknes meklējamas Latgalē.

No 1932. Līdz 1936. gadam Valters Uzticis mācījies Liepājas mākslas amatniecības skolā. Jau skolas gados ( 1933 – 1936) V. Uzticis gleznojis dekorācijas Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī. Pēc mācībām Liepājā Uzticis dodas uz Rīgu, un uzsāk arhitektūras studijas. No 1937. līdz 1938. gadam strādā par dekoratoru Rīgā Darba muzejā. 30.-to gadu vidū divas reizes ieguvis Latviešu mākslas veicināšanas biedrības balvas.

Tad seko dienests Latvijas armijā Liepājas garnizonā. Pēc 1939. gada oktobra V. Uzticis turpina dienestu Talsos. Tur viņš sastop savu topošo sievu Mildu Grīnvaldi, ar kuru kopā nodzīvoja gandrīz 50 gadus un kopā izaudzināja divus bērnus – meitu Baibu un dēlu Valteru

Lai arī sācis studēt arhitektūru, Valters uzticis dod priekšroku mākslai un uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie latviešu reālpsiholoģijas meistariem Augusta Annusa, Voldemāra Tones, un Ludolfa Liberta. 1943. gadā viņš absolvē profesora Ludolfa Liberta figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Peldētājas".

2. Pasaules kara laikā bijis kara ziņotājs vācu armijā. Pēc kara, izturējis filtrācijas pārbaudes, pirmos piecus pēckara gadus Valters Uzticis pavada Talsos un strādā Talsu mākslas un novadpētniecības muzejā.

1950.gadā mākslinieks saņem uzaicinājumu strādāt par pedagogu Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā. Kad skolu Kuldīgā slēdza, V. Uzticis ar ģimeni pārcēlās uz Liepāju un 1952. gadā sāka strādāt Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā.

Paralēli darbam skolā viņš bija scenogrāfs vairākām Liepājas teātra izrādēm – Andreja Upīša "Apburtajam lokam", Bertolda Brehta "Trīsgrašu operai", Raiņa "Indulim un Ārijai", Elīnas Zālītes "Agrajai rūsai".

Kopš 1943. gada mākslinieks regulāri piedalījies kopizstādēs, bijušas vairākas personālizstādes Liepājā, Jelgavā, Saldū, Tukumā, Jūrmalā un Kuldīgā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada, no 1960. līdz 1964. gadam bijis arī Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

Miris 1991. gada 8. decembrī Liepājā, apbedīts Centrālkapos Mākslinieku kalniņā.