Šonedēļ Maskavā notika Ņikitas Mihalkova jaunākās filmas “Saules dūriens” pirmizrāde, kurā piedalījās arī Liepājas teātra aktieris un galvenās lomas tēlotājs Mārtiņš Kalita.

Lai gan iepriekš kā filmas „pasaules pirmizrāde” tika minēts 9.oktobris, „Saules dūriena” pirmizrāde Maskavā, kinoteātrī „Oktjabrj” notika otrdien, 7.oktobrī, ziņo portāls mixnews.lv. 9.oktobrī filmu sāka demonstrēt Krievijas kinoteātros.

Mihalkovs izteicies, ka “Saules dūriens” ir viena no viņa „visnoslēpumainākajām” filmām. Pēc režisora teiktā, jaunā lente nav “globālais kino”, bet paručika stāsts, kurš pēc neprātīgas mīlas nakts ar nepazīstamu sievieti pavada dienu mazā krievu pilsētā, gaidot vakara reisu.

Savukārt portāls mk.ru pēc filmas pirmizrādes publicētajā recenzijā, izteicies, ka „vispār tas ir stāsts par kungiem, Ņikitas Mihalkova sava veida vēstījums Ksenijai Sobčakai, kurā viņš uzskatāmi parāda, kas noticis ar Krieviju. [..] Filmas varoņi visu laiku uzdod jautājumu: “Kā tas viss gadījās?” [..] Filma beidzas ar titriem, kas skatītāju informē, ka no 1918. līdz 1922.gadam Krievijas zaudējumi Krimā bija vairāk nekā 8 miljoni. "Kādu valsti pazudināja, lūk, ar šīm rokām! Krievu cilvēku, krievu valsti pazudināja. Kā tagad ar to sadzīvot?”"

Iepriekš Mihalkovs publiski paslavējis jaunos aktierus – galveno lomu tēlotājus Mārtiņu Kalitu un Viktoriju Solovjovu. “Esmu patiesi ieniteresēts atklāt jaunus talantus. Tas ir risks, ko uzņemos, jo neviens iepriekš šīs sejas nav redzējis uz lielā ekrāna. Es ceru, šī filma veicinās viņu karjeru”.

Filma balstīta un Nobela prēmijas laureāta krievu rakstnieka Ivana Buņina īsā stāsta „Saules dūriens”, viņa grāmatu „Nolādētās dienas” un dienasgrāmatām, ko viņš rakstīja pilsoņu kara laikā. Režisors atklāj, ka pie šī projekta strādājis 37 gadus, pārrakstot scenāriju 11 reizes, lai attēlotu "Buņina esenci”. Filmēšana tika sākta 2012.gada vasarā.

Dažādi avoti vēsta, ka pirms Maskavas, 5.oktobrī, filma piedzīvoja pirmizrādi Krimā, bet divas dienas pirms tam – Belgradā, Serbijā, kur klāt bija arī slavenais režisors, aktieris un mūziķis Emirs Kusturica. Šīs vietas, pēc Mihalkova teiktā, saistās ar filmā attēlotā laika norisēm pilsoņu kara laikā.