Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Kritiķu skats: „Indulis un Ārija” vai „Romeo un Džujeta”?


atlikušas 250 zīmes


Kritiķu skats: „Indulis un Ārija” vai „Romeo un Džujeta”? (18)

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 19. septembrī, 2014 | BIRKAS: teātris , pirmizrāde , Mārtiņš Kalita , Laura Jeruma
Izdrukāt Ziņot
Induļa lomā Mārtiņš Kalita.
Induļa lomā Mārtiņš Kalita.
FOTO: Modris Helds

18.septembrī Liepājas teātrī trešo reizi tika spēlēts jauniestudējums “Indulis un Ārija”. Izrāde bez vārdiem, ko iestudējis krievu režisors, intriģē, un pirmizrādi jau noskatījušies vairāki teātra kritiķi.

Lai uzzinātu, kādi ir profesionāļu iespaidi, portāls uzrunāja teātra kritiķus Ievu Rodiņu, Zani Radzobi, Ditu Eglīti-Jonīti un Normundu Akotu.

Teātra kritiķe Ieva Rodiņa: “Liepājas teātrī tapusī izrāde „Indulis un Ārija” ir neordinārs notikums jaunākā Latvijas teātra kontekstā. Pilnībā atsakoties no Raiņa teksta, izrāde satura ziņā objektīvi ir zaudējusi to filozofisko dziļumu, ko iepriekš Liepājas teātrim izdevās sasniegt milzīgus panākumus guvušajos Dž.Dž.Džilindžera „Pūt, vējiņos!”, taču „Indulis un Ārija” pārliecina kā izturēts formas eksperiments.

Par izrādes „pievienoto vērtību” uzskatu radošās komandas spēju ar lakonisku izteiksmes līdzekļu palīdzību panākt monumentālu vizuālo efektu. Pieticīgajā, taču grandiozi efektīvajā skatuves noformējumā galvenais izteiksmes līdzeklis ir aktieru ķermeņa valoda, un šis ir kārtējais gadījums, kad Liepājas teātris demonstrē absolūtu ansambļa izjūtu.

Diemžēl neparastajos spēles noteikumos pārliecinošāki pagaidām šķiet otrā plāna lomu atveidotāji, īpaši Rolands Beķeris, Inese Kučinska, Egons Dombrovskis un Gatis Maliks.”

Teātra kritiķe Zane Radzobe laipni atļāva atsaukties uz žurnālam “IR” sagatavoto recenziju, kuras galvenais secinājums: „Liepājas teātra izrādē Rainis palicis nesaprasts, trūkst attiecību raksturu, ideju, ko izdejot”, taču – bonuss teātrim „par domāšanu „ārpus rāmjiem” un jauna ceļa meklējumiem”. Taču – „diemžēl šoreiz mēģinājums jānoraksta māksliniecisko neveiksmju kategorijā”.
Kritiķe tomēr norāda, ka „Rainis Krievijas režisora Sergeja Zemļanska iestudējumā palicis neaptraipīts”, piebilstot: „Vienīgi žēl, ka horeogrāfs un izcilais latviešu dramaturgs „Indulī un Ārijā” tā arī nav satikušies.”

Radzobe raksta: „[..] liepājnieku „Indulī un Ārijā” trūkst Raiņa – centrējot mīlas stāstu, [..] rainiskuma vietā, kā nojaušams – apzināti, likti „Romeo un Džuljetas” motīvi.

„[..] Ārija Rainim ir tik svarīga. Jo viņa ir pēdējais upuris, briesmīga cīņa, kas Indulim jāizcīna pašam ar sevi – kopā ar Āriju Indulis nevar būt pats, bet bez viņas – negrib. [..] Tāpēc pārsteidz, ka „Indulis un Ārija” Liepājā nav emocionāls darbs. [..]Izrādei ir valdzinošs muzikālais noformējums [..]. Tā ir vizuāli skaista [..]. Tomēr šis skaistums ir tukšs.”

Radzobe atzīst, ka neuzskata – Raiņa lugas ir vārdi. „Manuprāt, tās ir tēlu struktūras, metaforu tīkls, filozofisku ideju vispārinājums – lietas, kas ir ļoti piemērotas arī dejas teātrim. Diemžēl Zemļanskis ar šiem slāņiem nav strādājis. Atsevišķās telpas metaforas, lai arī vizuāli efektīgas, paliek izolētas, neveidojot plašākas nozīmes. Arī horeogrāfija neizceļas ar kādu jaunu ideju vai emocionālu piesātinājumu. Šķiet, ka horeogrāfs pat nav uzticējies Liepājas aktieru ķermeņu spējai pārraidīt emocijas un nozīmes, jo licis viņiem pārspīlētām grimasēm „komentēt” notiekošo. Varbūt tā ir Zemļanska režijas estētiskā specifika? Iedarbība uz skatītāju tad gan šķiet pārprasta, jo nevar taču būt, ka horeogrāfs ar novecojušu teātra štampu palīdzību būtu gribējis pārraidīt kādu nopietni ņemamu vēstījumu! Taču izrāde, lai arī ne par ko, tomēr šķiet ļoti nopietni iecerēta.

Liepājas aktieriem nav ko pārmest – ansamblis darbojas saskaņoti, precīzi. Induļa lomā Mārtiņš Kalita, Ārija – Laura Jeruma, bet šīs diemžēl nebūs lomas, kas paliek atmiņā, un ne aktieru vainas dēļ. Izrādē vienkārši trūkst attiecību, raksturu, ideju, ko izdejot.”

Teātra kritiķe Dita Eglīte-Jonīte, kas savu viedokli jau izteikusi journal.dance.lv, uzskata, ka „liepājnieku versija par Raiņa „Induli un Āriju” bija viena no lielākajām jaunās sezonas intrigām”. Kritiķe raksta: “Liepājas teātrī krievu horeogrāfs un režisors Sergejs Zemļanskis aktieriem veidoja „versiju bez vārdiem”. Zemļanskim šī nav pirmā reize, kad viņš literāru darbu ar dramatiskā teātra aktieriem pārvērš skatuves stāstā bez neviena vārda. Toties Liepājas aktieriem tā ir nebijusi pieredze.”

Un “Liepājas teātra jauniestudējums gan šoreiz mazāk ir dejas izrāde, par ko man nedaudz žēl. Kaut arī saprotu – no dramatiskā teātra aktieriem būtu muļķīgi gaidīt „baletu”. Ir gan jāatzīst gandrīz visas aktieru trupas veikto ieguldījumu – ilgs un pamatīgs treniņu darbs ir acīmredzams. Atsevišķas epizodes, ja tās rādītu kā anonīmus fragmentus, varētu uztvert kā sižetisku laikmetīgas dejas iestudējumu. Savukārt, ja nejauši gadītos redzēt kādu citu epizodi, kurā kustību nav vairāk kā klasiskā dramatiskā teātra iestudējumā, pārsteigtu tas, cik ļoti pārspīlēta ir aktieru mīmika un grimases, kas „runājamos” teātra gabalos sastopams tikai tad, ja redzama slikta aktierspēle. Rodas jautājums – kāpēc atsevišķos momentos aktieri it kā neuzticas sava ķermeņa valodai un horeogrāfa dotajam kustību zīmējumam, it kā baidoties, ka tikai ar kustību vien neizdosies stāstu atklāt?

Savukārt vairāk nekā izteiksmīgs, jaudīgs un skaists (tieši skaists!) ir izrādes vizuālais ietērps. Mītiski noslēpumains un aktīvi iedarbīgs ir Mārtiņa Feldmaņa gaismojums, kurš lieliski savā starpā saslēdz mākslinieka Maksima Obrezkova stilizētos seno laiku kostīmus un metaforām bagāto scenogrāfiju.”

Un vēl: “Visa izrāde ir kā brīnišķīgu, kustīgu bilžu katalogs, kuru apskaņo tikpat iespaidīga un emocionāli uzrunājoša Pāvela Akimkina mūzika.

Paradoksāli, bet melnās kartupeļu kastes, kas „atveido” galveno varoņu bruņojumu kaujā, raisa vairāk pārdomu un emociju nekā jūtas, kuras vajadzētu nolasīt Induļa un Ārijas attiecību stāstā. Tāpat baltie milzu žebērkļi rada vairāk asociāciju, kamēr neizpratne – kuri še, uz skatuves, kūri, kuri leiši, kuri vāci, atstāj teju vienaldzīgu.

Pārsteidzoši skaista un darbīga ir šautriņu izspēle visdažādākajās epizodēs un mizanscēnās – tās ir ar baltām un sarkanām spalviņām, tās tiek mētātas pa vienai un tās var pēkšņi parādīties kā lietus no debesīm. Par šo vienu detaļu vien varētu māksliniekam jau dot balvu – jo cīņas un nāves baiļu klātbūtnei Raiņa sižetā par karojošajām tautām nav mazsvarīga loma, bet mazās, asās šautriņas šo dramatisko niansi atklāj eleganti un smalki.

Tādu smalku un oriģināli darbīgu detaļu izrādē ir daudz, katra no tām strādā arī kā metafora un asociāciju provokatore. Tāpēc skatīties izrādi bija ļoti interesanti, pat aizraujoši. Pārsteidza vien tas, ka šoreiz kaut kur izpalika emocijas. Ir iespējams, ka šī fiziski un tehniski pietiekami sarežģītā izrāde aktieriem vēl bija pārlieku saspringta, lai brīvi ļautos kustībai režisora piedāvātajā skatuves stāstā, kādēļ arī tituldueta attiecības (mīlestība?) palika vien pieteikuma formā.”

Teātra kritiķis Normunds Akots: „Manuprāt, viens no spēcīgākajiem izrādes momentiem ir tas, ka režisors kustībās, horeogrāfijā kopā ar mūziku ir dabūjis iekšā to, ko mēs ar vārdiem bieži vien nespējam izdarīt – izrāde mani rosina domāt par daudziem ļoti interesantiem jautājumiem: mīlestība, tauta, pienākums, liktenis. Tur ir ļoti daudz savijumu...

Ļoti interesanta ir scenogrāfija, es pat nobrīnījos – ne etnogrāfiska, bet asociatīva, metaforiski darbīga. Turklāt perfekti sastrādājas ar mūzikas plūdumu, un tas rada spēcīgu tēlu.

Runājot par aktieriem, brīžiem mazliet tā kā pietrūkst emocionālās sasaistes starp Induli un Āriju. Vai tā ir režisora vaina vai tomēr aktieru, pēc vienas izrādes nevarēšu apgalvot, bet liekas, ka vairāk ir tas, kas lomas līniju dzen pa režisora iedomātajām sliedēm.

Drīzāk šķiet, ka starp Induli un Āriju īsti nemaz nekā nav. Bet, izrādei iespēlējoties, tas vēl var laboties.

Daudzi iestudējumu tvēra kā vienkāršu stāsta izstāstīšanu bez vārdiem ar kustībām. Tie, kuri pazīst režisora rokrakstu, saka arī – no estētiskā viedokļa kustībās neesot nekā īpaši jauna. Taču mums tas ir jauns un Liepājas teātra aktieriem tā ir nebijusi pieredze. Bet būtiskākais ir tas, ka šis paņēmiens, šī metode strādā, dod rezultātu, kas uz mani iedarbojas.

Kopumā varu apsveikt Liepājas teātri ar lielisku iestudējumu un veiksmīgu sezonas sākumu!”

Uzziņa
„Indulis un Ārija”
Raiņa jaunības traģēdija, versija bez vārdiem

Režisors un horeogrāfs – Sergejs Zemļanskis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Maksims Obrezkovs
Komponists – Pāvels Akimkins
Horeogrāfa asistente, pedagoģe, repetitore – Poļina Pšindina
Scenārijs – Vladimirs Motašņovs, Sergejs Zemļanskis
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Lomās:
Indulis, kuršu virsaitis, Embūtes pils valdnieks – Mārtiņš Kalita
Ārija, Kuldīgas pils vācu komtura meita – Laura Jeruma

KURŠI:
Pudiķis – Egons Dombrovskis
Uģis, zemgaļu zēns, Induļa bruņnesis – Rolands Beķeris
Vizbulīte, meitene kalpone – Anete Berķe
Krīvs – Jānis Dreiblats

LEIŠI:
Mintauts, Leišu kunigaikstis – Gatis Maliks
Parbus – Edgars Ozoliņš
Lengvins – Leons Leščinskis
Tuše, vecene, svētnīcas apkopēja – Anita Kvāla
Alda, Lengvina meita – Signe Ruicēna
Svaista, leišu jaunava – Agnese Jēkabsone

VĀCIEŠI:
Berneks fon Hērens, Kuldīgas komturs, Ārijas tēvs – Kaspars Gods
Kuno, bruņinieks – Kaspars Kārkliņš
Ārijas māte – Inese Kučinska
Vecais Valters – Jānis Dreiblats

BRUŅINIEKI – Egons Dombrovskis, Rolands Beķeris, Edgars Ozoliņš, Leons Leščinskis, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš

KŪRU SIEVAS UN MEITAS, LIETUVIEŠU SIEVAS UN MEITAS, KĀZU VIEŠŅAS – Everita Pjata, Ilze Jura, Signe Ruicēna, Agnese JēkabsoneFonogrammas ierakstā piedalījušies mūziķi – Ērika Hrustaļova (vijole), Marta Rozentāle, Olga Djomina (čells), Aivars Meijers (kontrabass), Reinis Lapa (flauta), Uldis Locenieks (klarnete), Artis Zēns (fagots), Juris Tereščuks (trompete), Artūrs Hrustaļovs (trombons), Mārtiņš Leišavnieks (tuba).

Vokāls – Everita Pjata, Agnese Jēkabsone, Signe Ruicēna, Pāvels Akimkins, Marija Biorka; teksti – Anita Kvāla

Iestudējumā izmantoti Raiņa dzejoļi „Dvēsele bez ziedu” un „Čir!”

Pirmizrāde 2014. gada 12. septembrī


Sludinājums

Robots
10:03 | 19/09/14
ZIŅOT
(-3)
(3)
+

Par vizuālo un mūziku - taisnība. Starp Induli un Āriju arī kaut kas ir. Bet Raiņa lielās idejas - nu nejūt...

hmm
14:08 | 23/09/14
ZIŅOT
(-2)
(0)
+

Starp Induli un Āriju tiešām nekā NAV! Viņam vienalgs , viņai padod tik veci...

SISE
12:20 | 19/09/14
ZIŅOT
(-1)
(11)
+

Kaut kas jauns nebijis,interesants uzvedums.Nedaudz garlaicīga vidus daļa.Slavējams aktieru ansamblis .Skatīšos pēc laika vēlreiz un aicināšu skatīt ne tikai liepājniekus šo jaundarbu.

liepajas teātra apmeklētājs
20:08 | 20/09/14
ZIŅOT
(-1)
(2)
+

kādēļ liepājnieki ir tik neaktīvi uz vērtājumu? Kas notici9s? Nevar saprast ko redzējuši? Nu taču, izteicieties! Mēs gaidām Jūsu atsauksmes, iet, vai neiet?

nu labi
21:39 | 20/09/14
ZIŅOT
(-2)
(10)
+

no tiem, kuri jau bija, es esmu dzirdējusi tikai sajūsmu, stāstus par skudriņām un spalvām gaisā. Pati iešu 1. oktobrī.
tāpēc šaubu nav-ir jāiet!!! Teātrim nav jābūt klasiskam, banālam. Skatītājam, savukārt, nav jābūt snobam. Lai skatās un patīk, un tā tas arī būs :)

vēl nebiju,
15:18 | 21/09/14
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

bet lugu izlasīju, lai saprastu domu un ideju. Varbūt ne vienmēr nepieciešams tās lielās idejas ļoti klišejiski, plakātiski paust. Un katrs režisors jau akcentus saliek pēc saviem ieskatiem

W.is
19:58 | 21/09/14
ZIŅOT
(-1)
(8)
+

Izrāde fantastiska, no mūzikas un horeogrāfijas viedokļa.. sižetu pat nevajadzēja.. impuls izrādei bija režisoram.. ar to pilnīgi pietiek ! Jāiet...

domu zīme
13:12 | 23/09/14
ZIŅOT
(-2)
(1)
+

Te tāpat kā ar vēlēšanām: jo vairāk viedokļu - jo tumšāka bilde, ko jāvēl. Kas attiecas uz izrādi : jo vairāk viedokļu, jo mazāk saprašanas, kas tas ir - ``Indulis un Ārija``. Nu jau pat i redzēt negribas.

.Ideja laba, izpildījums švaks
14:12 | 23/09/14
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Saktuve fantastiska. Viss vizuālais un tehniskais iespaidīgs. Mūzika vietām nejēdzīgi spalga un grūti izturama, bet kopumā interesanta. Tikai nekā no Raiņa. Kaut kāds Hakims Kurosava daudz vairāk saskatāms. Mīlestību nesajutu, nenoticēju. kauju skati, asinsizliešana, nāves bultas iespaidīgi. Un sarkano šautriņu lietus absolūti grandiozi efektīgs, cepuri nost.

G.
14:14 | 23/09/14
ZIŅOT
(-6)
(0)
+

Mana kaimiņiene pateica īsi un kodolīgi - 2 stundas bija jāmokās!

V.L.
18:40 | 26/09/14
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Domāju, ka mocījās tie, kuri gaidīja kaut ko Nikolaja Mūrnieka vai Pētera Lūča stilā - tradicionālu tautas lugu ar pompozu heroismu.Šajā gadījumā bija ļoti profesionāls, godīgs un savdabīgs citzemju lasītāja skatījums uz mūsu nacionālo leģendu. Rainis kā iedvesmas avots, bet ne tiešs lasījums. Mani šis iestudējums uzrunāja. Varbūt neesmu tāda eksperte kā Zane, īpaši jau nu kustību izrādē, taču jau pirms gada, skatoties Zemļanska iestudēto Mātes druvu, mani pārsteidza viņa spēja uzrunāt skatītāju emocionāli, turklāt, neatkarīgi no zālē sēdošo temperamenta vai izpratnes par literāro pamatmateriālu. Kritiķa lāsts ir pieradums vērtēt izrādi bezkaislīgi, kā mehānismu, kurā jānofiksē katras detaļas funkcionalitāte un tikai tad - kopējais rezultāts. Dažkārt kritiķa arsenālā ir līdzpaņemts šablons, pie kura tad piemēra uz skatuves notiekošo. Es pieturos pie uzskata, ka jāvērtē tieši to, kas tur ir, nevis to, ko es gaidīju.

to G.
17:02 | 23/09/14
ZIŅOT
(-0)
(8)
+

kaimiņiene bus sajaukusi izrādi ar rokas bumbu.

balss
14:45 | 26/09/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

izcila ideja, izcila izrāde un izcils izpildījums!!!

V.L.
18:44 | 26/09/14
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Un vēl gribēju piebilst - otrais pāris - Vizbulīte un Uģis bija lieliski. Tāpat arī Svaiste un Tuše.

Ilga
21:59 | 28/09/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Brīnišķīga izrāde...Skudriņas skrēja divu stundu garumā....Nupat pārbraucu no operetes Klīvja,un man jāsaka,ka bija kauns pēc Induļa un Ārijas uz mūsu teātra dēļiem skatīties šo haltūru... Ja ne Sonora Vaice,tad varētu iet ārā..
Lai nu mē- liepājnieki-beidzot novērtētu mūsu teātra aktierus...

jā!
21:51 | 01/10/14
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Piekrītu par visiem 200%!

skatītāja
13:22 | 12/01/15
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Ļoti patika!
Ne vienmēr vajadzīgi vārdi.
Paldies fantastiskajiem aktieriem!!!

Arnolds
22:32 | 17/01/16
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Tā jau visi trumuļi griezās un mūzika spalgai,griezīga, it kā visi aktieri centās un tas arī izdevās. Taču nebija emocionālais baudījums, varētu pat teikt mazliet mokoša izrāde.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki