Gabriels un Maksims Šefteloviči dzimuši Liepājā, bet vēlāk pārcēlās uz Izraēlu, un kļuva par brāļiem Šamiriem – pazīstamiem māksliniekiem un Izraēlas ģerboņa autoriem.

24. aprīlī koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita nova" tika atklāta Izraēlas valsts ģerboņa autoru, Liepājā dzimušo brāļu Šamiru daiļradei, kā arī Izraēlas 70. gadadienai un Latvijas simtgadei veltītā izstāde "Neatkarība".

Izstāde uz Liepāju atceļojusi no Rīgas, kur bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Liepājā izstādes atklāšanā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš Rīgā nebija varējis būt klāt, Liepājas mērs Uldis Sesks, Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē un vēstniecības kultūras nodaļas vadītāja Marika Piņķe, Maksima Šamira dēls Uri ar dzīvesbiedri, kas Liepājā bija ieradušies no Londonas, izraēliešu šefpavārs Ošers Edelmans, kurš atkal bija parūpējies par izcilām uzkodām, ar kurām tika cienāti izstādes atklāšanas viesi.

Klāt bija arī mākslinieks Jānis Strupulis, kurš pēc Izraēlas vēstniecības pasūtījuma veidojis īpašu jubilejas medaļu, kuras aversā godināti brāļi Šamiri, bet reverss ir veltīts abu valstu jubilejām. Medaļa tika pasniegta ministram Bergmanim, pateicoties par ieguldījumu Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību stiprināšanā. Tāpat medaļas tika pasniegtas Uldim Seskam, SIA "Lielais Dzintars" valdes priekšsēdētājam Timuram Tomsonam, Liepājas ebreju kopienas un draudzes pārstāvim Mironam Karafjolovam, Liepājas muzejam, fonda "Liepājas ebreju mantojums" valdes loceklei Ilanai Ivanovai (viņas vietā medaļu saņēma mazmeita).
 
Jānis Strupulis, kura darinātajai piemiņas medaļai izstādē atvēlēta vesela vitrīna, irliepaja.lv pastāstīja, ka Šamiri, lai arī veidojuši metus Izraēlas naudai un monētām, vērtējami kā lietišķie grafiķi, kuri uzzīmē ideju, bet pēc tam strādāja gravieri un metālkalēji. Savukārt viņš pats darbojoties kā tēlnieks, kas veido medaļas un monētas savām rokām, nereti arī pēc citu zīmētas skices. Piemēram, medaļā skatāmie brāļu Šamiru portretu oriģināli vispirms ar rokām filigrāni izveidoti plastilīnā, pēc tam ģipsī, un tad veidota metāla forma, kurā lej bronzu.

Uri Šamirs, saņemot piemiņas medaļu, atzina, ka viņa tēvs un onkulis, paši būdami medaļu dizaineri, "pat sapņos nebūtu varējuši nosapņot" par šādu pagodinājumu – nokļūt uz medaļas, kas veltīta Latvijas un Izraēlas valsts jubilejām.

Ar vārdiem "Ir ārkārtīgi satraucoši būt šeit, vietā, kur pirms 108 gadiem piedzima mans tēvs," savu uzrunu izstādes atklāšanā iesāka Uri Šamirs.

Uri Šamirs pastāstīja, ka tēva ģimenē bijis arī trešais, jaunākais brālis, kurš vēlāk kļuvis par operdziedātāju. Kad 1934.gadā abi vecākie brāļi ar sievām pārcēlās uz Izraēlu, jaunākais palicis Rīgā, un pēc tam, kad nacisti bija nošāvuši viņa vecākus un visu ģimeni, deportēja uz koncentrācijas nometni Vācijā.

Uri Šamirs atzina, ka ir "ārkārtīgi lepns" par to, ka izstādē izdevies iekļaut arī tēva agrīnos darbus – plakātus, kas tapuši Rīgā un kas nāk no Latvijas Universitātes arhīva.

Liepājā dzimušie brāļi Gabriels (1909–1992) un Maksims (1910–1990) Šamiri (Šefteloviči) ir mākslinieki ar pasaules pieredzi, kas darbojušies daudzās valstīs. Pēc studijām Berlīnē Gabriels divus gadus strādāja Stokholmā, bet Maksims – Rīgā.

1934. gadā Gabriels un Maksims Šefteloviči ar savu studiju no Alberta ielas Rīgā, Latvijā, pārcēlās uz Rotšilda bulvāri Telavivā, Izraēlā, un nosauca to par "Brāļu Šamiru studiju" (Shamir Brothers Studio). Sākotnēji viņi nodarbojās ar dažādu uzņēmumu mārketingu un Otrā pasaules kara laikā strādāja valsts iestādēm.

1974.gadā brāļi vienojās par studijas draudzīgu likvidēšanu. Viņi turpināja radīt grafikas katrs atsevišķi vēl gandrīz divdesmit gadus.  Izraēlā brāļus Šamirus dēvē par "nacionālajiem dizaineriem", bet faktiski viņi ir starptautiska līmeņa mākslinieki. Neskaitot darbību Latvijā un Izraēlā, viņi ir strādājuši vēl 18 citās valstīs.

Izstādes kuratoram, Gabriela Šamira dēlam Joramam E. Šamiram, ne reizi esot jautāts, kurš no brāļiem ir Izraēlas valsts ģerboņa autors vai kuram bijuši lielāki nopelni tā tapšanā. Taču, kā teicis Gabriela Šamira dēls – to neviens nezina, jo brāļi Šamiri visu mūžu uzsvēruši, ka abiem ir vienlīdz lieli nopelni ģerboņa radīšanā.

Gabriels un Maksims Šamiri ģerbonī atspoguļojuši simbolus, kas ir būtiski ebrejiem – septiņžuburu svečturi menoru un mieru simbolizējošus olīvzarus. Ar savu darbu viņi 1948. gadā (Izraēlas neatkarība pasludināta 1948. gada 14. maijā) piedalījās konkursā un konkurēja ar pārsimts citiem māksliniekiem. 1949. gadā bija gatava ģerboņa galīgā versija, kas tika papildināta ar norādēm par romiešu nopostīto Jeruzalemi un tās svētvietu – Svēto templi, kurā tika glabāta menora.

Abi mākslinieki veidojuši arī citus Izraēlas neatkarībai būtiskus vizuālos simbolus: valsts emblēmas, medaļas, zīmogmarkas, monētas un banknotes.

Brāļi Šamiri strādājuši visās dizaina jomās – veidojuši plakātus, logotipus, reklāmas, iepakojumu, bukletus un grāmatas. Šamiri uzskatīja, ka mākslas darbs paredzēts nevis mākslinieka izjūtu paušanai, bet tam ir jāatspoguļo klienta mērķi, norādījis izstādes kurators. Brāļi veidojuši patriotiskus plakātus pēc dažādu organizāciju, ministriju, partiju pasūtījuma.

Šamiru darbi aplūkojami interneta vietnē www.shamir-brothers.com, bet, kā norāda J. E. Šamirs, gandrīz katru mēnesi tiek no jauna atklāts kāds mākslinieku darbs – informāciju par to atsūta kolekcionāri, arhivāri un citi interesenti.

Kā pastāstīja Uri Šamirs, izstāde "Neatkarība" veidota, atlasot darbus no apmēram 3000 mākslas darbiem, un tā atspoguļo tos elementus, kas radīja Izraēlas neatkarību: suverenitātes, imigrantu absorbcijas, drošības, ekonomiskās attīstības, valodas un nacionālās kultūras simbolus. Protams, tajā skatāms arī brāļu Šamiru nozīmīgākais darbs – Izraēlas valsts oficiālais ģerbonis. Tāpat izstādē skatāms attēls ar Šamiru veidoto pieminekli ebreju cīnītājiem par Latvijas neatkarību 1919.gadā (skice radīta 1934. gadā), kas atrodas Jaunajos ebreju kapos Rīgā.

Izstādi rīko Izraēlas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar koncertzāli "Lielais dzintars", izstādes kurators un redaktors ir Jorams E. Šamirs. Izstāde tapusi ar fonda "Keren Hayesod" atbalstu, un tajā izmantoti materiāli no Izraēlas Valsts arhīva, Cionistu centrālā arhīva, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Izraēlas muzeja un privātām kolekcijām.

Izstāde "Lielajā dzintarā" apskatāma līdz 31.maijam.