Pirmdien, 5. novembrī, Liene un Zane Eltermanes Liepājas valsts 1. ģimnāzijā bija aicinājušas uz abu tēva, gleznotāja Jāņa Eltermaņa atceres pēcpusdienu.

Pēcpusdiena noritēja uz izstādes "Gadalaiku skaistums Latvijas ainavā Jāņa Eltermaņa gleznās" fona, bet uz garā galda apskatei bija izliktas dzimtas fotogrāfijas, publikācijas par Jāni Eltermani (piemēram, Valda Mackara "Vasaras smarža" – veltījums Eltermanim viņa 75.dzimšanasdienā), savukārt uz ekrāna ar Lienes un Vernera Bokuma gādību bija iespēja izsekot mākslinieku Eltermaņu ģimenes ikdienai Elmāra Heniņa amatierfilmiņas kadros.

Doma veidot izstādi ģimnāzijā radusies tāpēc, ka savulaik skolā mācījušies visi Eltermaņu bērni un klasēs pie sienas karājušies Jāņa Eltermaņa darbi, bet šobrīd par skolotāju ģimnāzijā strādā Liene, ar kuras laipnu gādību skolas interjeru papildinājuši arī viņas mammas Annas Eltermanes darbi, pastāstīja ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis.

Viņš arī atklāja, ka izstāžu tradīcija aizsākusies brīdī, kad ģimnāzija izremontējusi foajē, un tas bijis pērnruden Spekkes lasījumu laikā, kad atklāta Arnolda Spekkes meitas Vijas Spekkes da Sako akvareļu izstāde.

"Toreiz nolēmām, ka šīs būs nevis vienkārši izstāžu vieta, bet vieta izstādēm ar stāstu, un stāstam jābūt kaut kādā veidā saistītam ar izglītību, ar ģimnāziju. Arī šī izstāde ir kā rosinājums plašākam stāstam par Eltermaņu ģimeni."

Mākslinieks Aldis Kļaviņš atzina, ka par viņu desmit gadus vecākais Jānis Eltermanis "man bija kā vecākais brālis", savukārt Anna Eltermane, viņam atnākot uz Liepāju, "kļuva par manu krustmāti Lietišķās mākslas vidusskolā". Kad jaunais mākslinieks un pedagogs, kuram bijis ļoti grūti pierast pie Liepājas klimata un kurš tādēļ bieži slimojis, solītā dzīvokļa vietā dabūjis tikai vietu kopmītnē, Eltermaņu ģimene viņu paņēmusi "zem sava spārna", un kā kopīgā ģimenē viņš arī juties.

"Ar Jāni bija tā, ka es neatceros viņu nevienu mirkli saīgušu. Nu nekad! Es apbrīnoju šo Dvīni – jo viņš iznāk Dvīnis tomēr, ja paskatās uz datumiem, [..] tiklīdz kaut kur sabiedrībā sākās asumi, Jānis momentā to pārtrauca, jo viņam dziļi riebās vardarbība. Viņam nepatika nekādi agresīvi strīdi. Es domāju, vai tiešām es viņu neatceros kādreiz, nu, galīgi tādu, no eņģēm ārā, kad viss ir riebīgi, un es arī kaut ko sliktu izdarīšu. Tādu es viņu neatceros. Nu, tāds miera vēstnesis. Viņu satiekot, vienkārši nevarēja nesmaidīt, lai arī cik drūms laiks ārā."

Apbrīnojams un apskaužams bijis Eltermaņa "trakums uz gleznošanu".

"Tas trakums parasti sākās pavasarī, kad sāka kust sniegs. Tad viņš kļuva pilnīgi aušīgi nevaldāms."

Eltermanis, pēc kolēģa Kļaviņa sacītā, "nevis kopēja, bet sajuta dabu", un "bilde" viņam iznākusi uzreiz.

Izstāde "Gadalaiku skaistums Latvijas ainavā Jāņa Eltermaņa gleznās" ģimnāzijas foajē skatāma jau aptuveni mēnesi, un līdz Valsts svētkiem ikvienam vēl ir iespēja to redzēt, jo 18.Novembri skola iecerējusi sagaidīt ar Artura Baumaņa gleznām no Liepājas muzeja krājuma.